Sestdien, 16. martā, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) piemiņas brīdī Lestenes Brāļu kapos uzsvēra, ka Latvijas valstij viņu sirdīs bija noteicošā vieta, portālu "Delfi" informēja Saeimas Preses dienestā.
Leģionāri bija izauguši neatkarīgā Latvijā un nesa savās sirdīs tās vērtības, kas rosināja iestāties par savu zemi, tautu, ģimeni un līdzcilvēkiem. Latvijas valstij viņu sirdīs bija noteicošā vieta, un viņi darīja to, ko sirds viņiem lika – aizstāvēja Latviju, sacīja Mūrniece, uzrunājot klātesošos kritušo karavīru piemiņas pasākumā Lestenes Brāļu kapos.
Leģionāri cīnījās pret boļševismu, kara noziegumiem, zvērībām, kas nāca no ārpuses, sacīja Mūrniece, atzīmējot, ka Latvijas valsti bija iespējams atjaunot, arī pateicoties leģionāru vērtību mēram un nestajiem upuriem.
"Mūsu sirdīm arī šodien jābūt modrām, tāpat kā leģionāru sirdīm tolaik," uzrunas noslēgumā uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. "Arī mēs tepat Eiropas kontinentā pieredzam agresiju, kas nāk no Krievijas, valsts, kura savulaik uzbruka Latvijai. Mēs daudz runājam par valsts aizsardzību, un savu valsti nosargāsim cauri laikiem. Latvija turpināsies mūžīgi mūžos, tāpat kā leģionāru piemiņa."
Jau vēstīts, ka 16. martā visā Latvijā notika leģionāru dienai veltīti pasākumi. Rīgā leģionāru atceres gājiens pulcēja vairāk nekā 1000 cilvēku.
"Delfi" jau ziņojis, ka 16. marta pasākumi ik gadu pulcē prāvu pieminētāju skaitu un šīs atceres dienas pretinieku pulciņu pie Brīvības pieminekļa.
Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11. novembrī, - varoņu dienā. 16. marts nav oficiāla valsts piemiņas diena. Otrā pasaules kara gados tika nelikumīgi izveidots tā saucamais Latviešu leģions, kura oficiālais nosaukums ir Latviešu SS brīvprātīgo leģions, jeb saīsināti - Latviešu leģions.
Ideja par Latviešu leģiona atceres dienu 1952. gadā radās latviešu veterānu trimdas organizācijai "Daugavas Vanagi" Londonā. Tā nolēma kritušo kara biedru piemiņu turpmāk ik gadu atzīmēt 16. martā. Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām arī Latvijā 16. martā bijušie leģionāri un viņu tuvinieki atceras un piemin Otrā pasaules kara cīņās kritušos, ievainotos, dzīvi palikušos, trimdā izkaisītos, padomju filtrācijas un soda nometnes pārdzīvojušos, kā arī tur bojā gājušos latviešu karavīrus, kuri bija spiesti uzvilkt svešas uniformas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
