Netālu no Latvijas ūdeņiem šogad manītas piecas Krievijas zemūdenes
Foto: AP/Scanpix

Netālu no Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem šogad manītas piecas Krievijas bruņoto spēku zemūdenes, pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Latvijas rīcībā ir moderna Jūras novērošanas sistēma un jauni patruļkuģi, kas ļauj efektīvi reaģēt uz virsūdens aktivitātēm, norādīja Galkins.

Krasta aizsardzības spēju attīstība ir viena no AM prioritātēm, un tuvākajā laikā tiks definētas vajadzības, taču šobrīd prioritāte nav tādu sensoru iegāde, kas spētu fiksēt zemūdeņu aktivitātes. "Šādu zemūdens sensoru iegādei un uzstādīšanai nepieciešami ļoti lieli finanšu līdzekļi, taču šobrīd no visa vajadzību spektra pretzemūdeņu spēja nav akūtākā vajadzība," uzsvēra Galkins.

Galkins arī apstiprināja aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) vakar Latvijas Televīzijai pausto, ka gadījumā, ja informācija par Krievijas zemūdenes klātbūtni Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos izrādīsies patiesa, Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm lūgs pastiprināt NATO kontroli un patrulēšanu Baltijas jūrā.

Apkopotā informācija liecina, ka visas šogad Latvijas ūdeņiem pietuvojušās Krievijas zemūdenes ir "Kilo" klases zemūdenes. Pirmā zemūdene pamanīta 3.augustā, savukārt pēdējā konstatēta 6.oktobrī.

Atvaļinātais bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris viceadmirālis Gaidis Andrejs Zeibots pirmdien skaidroja, ka dažādu Krievijas bruņoto spēku kuģu aktivitātes ir skaidrojamas ar to, ka Baltijas jūras rajons starp Zviedriju un Latviju ir vienīgā vieta, kur Krievijai iespējams sarīkot karaflotes mācības. Agrāk par šīm aktivitātēm netika vienkārši publiski ziņots, taču patlaban, ņemot vērā Ukrainas krīzi, sabiedrība tiek vairāk informēta.

"Tas, ka pastiprināti sniedz informāciju sabiedrībai, tas nav nekas, jo mēs katru gadu varējām sniegt šādu informāciju, taču neviens par to nerunāja. Tagad tā runāšana ir tikai tādēļ, ka ir Ukrainas krīze un notiek pastiprināta novērošana, ko Krievijas spēki dara. Protams, šogad Krievija diezgan aktīvi sarīkojusi mācības. Trīs "Kilo" klases zemūdenes Krievijai ir palikušas, un vairāk zemūdeņu Baltijas jūrā nav. Šīs zemūdenes bāzējas Kronštatē un varbūt dodas uz dežūru Kaļiņingradā, tāpēc viņas redz," piebilda Zeibots.

AM pirmdien paziņoja, ka Latvijas Jūras spēku flotiles patruļkuģi atrodas paaugstinātā kaujas dežūrā jau kopš jūlija, taču nepieciešams sagaidīt Zviedrijas oficiālu apstiprinājumu tam, kādu objektu šīs valsts bruņotie spēki Stokholmas arhipelāgā ir atraduši.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aizsardzības ministrija Baltija Krievija Latvijas Televīzija NATO Zviedrija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form