Šādu iespēju budžeta sarunās esot panākusi NA.
Politiskā spēka pārstāve, Saeimas deputāte Ilze Indriksone atzīmēja, ka iespēja novirzīt līdzekļus darbinieku medicīnas un ārstniecības pakalpojumu segšanai ļaus cilvēkiem laicīgāk saņemt veselības aprūpi, tādējādi novēršot priekšlaicīgu darba nespēju un sekmējot sabiedrības veselības kvalitāti.
Pēc viņas domām, īpaši svarīgs šis atbalsts būs mazāk aizsargātajai sabiedrības daļai, tomēr arī darba devēji būšot ieguvēji, jo tikai ar veseliem darbiniekiem darbs var būt veiksmīgs un produktīvs. Tāpat Indriksones ieskatā, tas varētu veicināt darbinieku lojalitāti.
Ekonomikas sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecinot, ka Latvija ievērojami atpaliek no pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm iedzīvotāju veselības ziņā. Kā norāda 2019.gada augustā veiktais SKDS pētījums, 81% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijā pie pamata veselības aprūpes pakalpojumiem - izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām - ir grūti tikt, tostarp augsto izmaksu dēļ.
Vienlaikus 37% aptaujāto ir bijuši spiesti pārtraukt ārstēšanos, jo nav varējuši atļauties maksas pakalpojumus, un joprojām gaida rindā uz valsts apmaksātu veselības aprūpi. Savukārt 84% no aptaujātajiem, kas ir izmantojuši maksas pakalpojumus, kā izmantotos līdzekļus ir norādījuši ģimenes ietaupījumus, bet katrs sestais bijis spiests naudu aizņemties no līdzcilvēkiem vai kredītiestādēm, informēja NA.
Vēl 20% jeb katrs piektais Latvijas iedzīvotājs vispār neapmeklē ārstu, kā galveno iemeslu minot pakalpojumu dārdzību.
NA atzīmēja, ka līdzīgā veidā darba devēji var segt darbinieku ēdināšanas izdevumus, arī par to saņemot nodokļu atvieglojumus, vienlaikus piebilstot, ka segto ēdināšanas un medicīnas izdevumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 480 eiro gadā vienam darbiniekam.
Lai darba devēji varētu izmantot šīs iespējas, jābūt noslēgtam darbinieku koplīgumam un nedrīkst būt nodokļu parādu, skaidroja partijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
