Novadu reformas dēļ precizēs Saeimas vēlēšanu likumu  (2)

TM izskatīšanai valdībā iesniegtajos dokumentos bija norādījusi, ka 2020. gada 10. jūnijā Saeimā tika pieņemts Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas stājās spēkā 2020. gada 23. jūnijā, un kas paredz jaunu administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Ievērojot minēto, nepieciešams veikt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, lai nodrošinātu atbilstību Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajam jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

Atbilstoši likuma 4. panta pirmajai daļai Latvijas Republiku iedala šādās administratīvajās teritorijās:

Savukārt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto likums, kas bija spēkā līdz 2020. gada 23. jūnijam, paredzēja, ka Latvijas Republiku iedala apriņķos, republikas pilsētās un novados.

Ievērojot minētās administratīvi teritoriālās izmaiņas, likumprojekts paredz aizstāt Saeimas vēlēšanu likumā vārdus "republikas pilsēta" ar vārdu "valstspilsēta", savukārt vārdi "republikas pilsētas dome un novada dome" tiek aizstāti ar vārdiem "pašvaldības dome", ņemot vērā 2020. gada 17. jūnijā pieņemtos grozījumus Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumā, kurā arī tiek lietots termins "pašvaldības dome", neizdalot atsevišķi valstspilsētas un novada domi.

Tāpat attiecībā uz vēlēšanu komisijām, projektā vārdi "republikas pilsētas un novada vēlēšanu komisija" tiek aizstāti ar vārdiem "pašvaldības vēlēšanu komisija", neizdalot atsevišķi valstspilsētas pašvaldības vēlēšanu komisiju un novada pašvaldības vēlēšanu komisiju, ņemot vērā to, ka Saeimas vēlēšanu likumā ietvertais regulējums ir attiecināms uz abām šīm vēlēšanu komisijām.

Likumprojektā arī paredzēts precizēt atbilstoši jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam administratīvās teritorijas, kuras ietilpst katrā vēlēšanu apgabalā atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikumam. Vēlēšanu apgabalu robežas pēc būtības netiek mainītas, salīdzinot ar esošo dalījumu vēlēšanu apgabalos, norādījusi TM.

Vienīgās izmaiņas skar esošo Varakļānu novadu, kas patreiz ietilpst Vidzemes vēlēšanu apgabalā, savukārt, pievienojot Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētu Rēzeknes novadam, tas tiks iekļauts Latgales vēlēšanu apgabalā, atzīmējusi TM.

Paredzēts, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā šā gada 1. jūlijā.

"Delfi" jau ziņoja, ka pērn 10. jūnijā Saeimā pieņemta novadu reforma jeb Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, kas paredz 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.

Par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, pret bija 12 un atturējās 20. Par balsoja valdošās koalīcijas frakcijas, pret bija ZZS, "Saskaņa" atturējās.

Vienlaikus ar likuma pieņemšanu no opozīcijas pārstāvjiem un novadiem, kuri nav apmierināti ar reformas saturu un gaitu, izskanēja solījumi likumu apstrīdēt Satversmes tiesā (ST). Virkne pašvaldību to arī izdarīja un ST trešdien, 13. janvārī, sāka izskatīt pirmo no lietām, kas ierosinātas saistībā ar novadu reformu.

Saeima ir lēmusi, ka Latvijā pēc reformas būs septiņas valstspilsētu pašvaldības – Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Ventspils, kā arī 35 novadi – Aizkraukles novads, Alūksnes novads, Ādažu novads, Augšdaugavas novads, Balvu novads, Bauskas novads, Cēsu novads, Dienvidkurzemes novads, Dobeles novads, Gulbenes novads, Jelgavas novads, Jēkabpils novads, Krāslavas novads, Kuldīgas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Līvānu novads, Ludzas novads, Madonas novads, Mārupes novads, Ogres novads, Olaines novads, Preiļu novads, Rēzeknes novads, Ropažu novads, Salaspils novads, Saldus novads, Saulkrastu novads, Siguldas novads, Smiltenes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Valkas novads, Valmieras novads, Ventspils novads.