Saeima ceturtdien, 2. jūnijā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas atvieglos kārtību vēja elektrostaciju (VES) būvniecībai, vienlaikus opozīcijas deputāti pauda kritiku, ka minētais regulējums ignorēs iedzīvotāju intereses un nelabvēlīgi ietekmēs vidi.
64 deputātiem atbalstot un 13 parlamentāriešiem balsojot pret, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai.
Jaunā likuma projekts noteiks atvieglotu kārtību VES, kuru kopējā jauda ir vismaz 50 megavati (MW), un tām nepieciešamās infrastruktūras, piemēram, augstsprieguma elektrolīniju un autoceļu, būvniecībai.
Likumprojekts paredz, ka VES būvniecība virs 50 MW tiks vērtēta ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūrā. Plānots, ka Valsts vides dienests sagatavos un apstiprinās vadlīnijas, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku ietekmes sākotnējā izvērtējuma procedūru. Vadlīnijās tiks iekļauti skaidrojumi vēja parku ieceru attīstītājiem iesnieguma sagatavošanai, ieceres apraksta veidošanai un pievienojamiem dokumentiem, tai skaitā nepieciešamajiem sertificētu ekspertu atzinumiem par ietekmi uz putniem, sikspārņiem un citām sugām, paredz likuma projekts.
Līdztekus likuma projektam par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai komisija konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā Par ietekmes uz vidi novērtējumu.
Deputāts Viesturs Liepkalns (AP) likumprojekta nepieciešamību pamatoja ar to, ka Latvijai ir viszemākais vēja enerģijas jaudu apjoms Baltijas valstīs, savukārt ģeopolitiskā situācija mudina rast steidzamu risinājumu atjaunojamās enerģijas ražošanai un valsts energoneatkarības veicināšanai.
"Ir jāsamazina ierobežojumi, ar kuriem saskaras uzņēmēji, kuri vēlas veidot vēja parkus. Mēs to varam paveikt uz birokrātijas mazināšanas rēķina, ievērojami atvieglojot reģistrācijas procesu, nosakot nacionālā interešu objekta statusu VES, kuru jauda ir vismaz 50 MW," stāstīja Liepkalns.
Viņš piebilda, ka jaunais likums būtu spēkā vismaz līdz tam brīdim, kad kopējās vēja enerģijas jauda sasniegs 1000 MW.
Iebildes pret VES parku saskaņošanas kārtību pauda opozīcijas deputāts Viktors Valainis (ZZS), kurš norādīja, ka jaunais regulējums paredz atteikties no gadiem pieņemtās procedūras par ietekmes uz vidi novērtējumu.
Valaiņa ieskatā, atteikšanās no ietekmes uz vides novērtējumu paredz, ka par VES attīstīšanu prevalēs tikai ekonomiskās intereses. Tāpat deputāts kritizēja pieeju, ka pašvaldībām vairs nebūs teikšanas par VES attīstīšanu savā teritorijā. "Pašvaldības vairs nevarēs iebilst, ko tās ir darījušas līdz šim, neizsniedzot atļaujas," uzsvēra Valainis.
"Mēs varam spriest par enerģētisko neatkarību līdz brīdim, kad tas neatrodas pie jūsu mājām. Tajā brīdī, kad tas ir pie jūsu mājām, ikvienam iedzīvotājam rodas jautājumi, vai 40-50 metru augsti torņi pie viņu mājām tiešām neietekmēs vidi," klāstīja deputāts.
Valainis pauda pārliecību, ka likuma pieņemšanas gadījumā "varam nonākt vēl trakākā situācijā pret tiem, kas godīgi veic ietekmes un vides novērtējumu". "Ir virkne teritoriju Latvijā, kur šādi projekti jau tiek īstenoti, tiek veikti ietekmes uz vidi novērtējumi, bet tikai dažās pašvaldībās iedzīvotāji protestē pret vēja parkiem, kuriem šāds likums ir vajadzīgs," secināja Valainis.
Deputāts Jānis Butāns (K) oponēja Valaiņa paustajam, norādot, ka likumprojekts paredz arī ierobežojumus, kur VES parkus varēs attīstīt, piemēram, dabas teritorijās vai tuvu mājām. Vienlaikus Butāns piekrita, ka VES parku plānošanā ir nepieciešama saikne ar vietējiem iedzīvotājiem un nevar būt tā, ka bez to piekrišanas tiktu attīstīti VES parki.
Savukārt opozīcijas deputāts Edgars Tavars (ZZS) pauda šaubas, ka ar likuma pieņemšanu Latvija "nokāps no Kremļa gāzes". "Taisni otrādi – mēs stimulējam to, lai visas alternatīvās enerģijas iegūšanas veidi, tai skaitā vējš, tiktu bremzēti, jo citās procedūrās būs daudz vairāk tiesvedību, process būs nesalīdzināmi garāks, varēs apsūdzēt gandrīz katru soli šajā procesā, un rezultātā mūsu atkarība nemazināsies," brīdināja Tavars. Politiķis aicināja noraidīt likumprojektu un kopā ar organizācijām to pārstrādāt.
Deputāts Krišjānis Feldmans (K) gan pauda, ka viņš nevar iedomāties nevienu iemeslu, kādēļ neatbalstīt likumprojektu. "Latvija gadā saražo vidēji 70% no izmantojamās elektroenerģijas, bet pārējo mēs importējam. Mums ir nepieciešams maksimāli investēt elektroenerģijas jaudu attīstīšanā," uzsvēra Feldmans.
Savukārt deputāts Juris Pūce (AP) skaidroja, ka likumprojekta jēga nav atteikties no ietekmes uz vidi novērtējuma, jo sākotnējais ietekmes novērtējums likumā ir paredzēts. Viņš arī uzsvēra, ka Latvija, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, neparedz atļaut VES būvniecību aizsargājamās teritorijās.
"Likumprojekta būtība ir samazināt birokrātiskās prasības, saglabājot novērtējumu, saglabājot ekspertīzi," pauda Pūce.
Deputāts atzina, ka jaunais regulējums paredz radikālas izmaiņas, tomēr viņš personīgi plāno iesniegt priekšlikumus likumprojektam, lai tajā minētās prasības tiktu attiecinātas arī uz saules elektrostacijām vai centralizēto apkuri. "Visos šajos gadījumos ir jāpāriet uz vienkāršotu procedūru," uzsvēra Pūce.
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka cilvēku nevēlēšanās bojāt "savu skatu no loga" ar vēja ģeneratoriem ir saprotama, tomēr, viņa ieskatā, valsts intereses prasa aizstāt Krievijas gāzi ar citiem atjaunojamiem un lētākiem energoresursiem.
Lai likums stātos spēkā, tas vēl jāskata otrajā lasījumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
