Par Āboltiņu nobalsoja 51 deputāts, bet par Klementjevu – 41 deputāts. Pret abiem kandidātiem bija nobalsots trīs zīmēs.
Pēc balsojuma Āboltiņa uzrunā pateicās deputātiem par viņai izrādīto uzticību, sakot, ka Saeimas priekšsēdētāja pārstāv ne tikai sevi vai savu politisko spēku, bet visu valsti.
"Lai kāds bijis vakardienas sākums, mums ir jāiet uz priekšu. (…) Latvijai ir vajadzīgs visu mūsu kopīgs darbs," sacīja Āboltiņa, atgādinot par pirmdienas neizdevušos mēģinājumu atbalstīt spīkera amatā Zatlera Reformu partijas vadītāju, eksprezidentu Valdi Zatleru. Viņa arī pauda cerību, ka līdz ar šo balsojumu "melnā strīpa mūsu darbībā ir pārvilkta".
Pirms gada, kad Āboltiņu ievēlēja par 10.Saeimas priekšsēdētāju par viņu nobalsoja 77, bet pret - 19 deputāti. Viņa toreiz šim amatam tika izvirzīta kā vienīgā kandidāte. Pirms tam 9.Saeimā Āboltiņa bija Saeimas priekšsēdētāja biedre.
Kā norāda Saeimas Preses dienests, Āboltiņa ir kļuvusi par otro Saeimas priekšsēdētāju Latvijas vēsturēn un pirmo pēc neatkarības atjaunošanas, kas, mainoties Saeimas sasaukumiem, pārvēlēta amatā. Iepriekš pirmās Latvijas Republikas laikā vairākas Saeimas vadījis dr. Pauls Kalniņš, kurš pabija 1., 2., 3. un 4.Saeimas priekšsēdētāja amatā.
Āboltiņa dzimusi 1963.gada 19.februārī Rīgā, viņa ir precējusies un audzina divus bērnus. 1986.gadā Āboltiņa Latvijas Universitātes Juridiskā fakultātē ieguvusi augstāko izglītību tiesību zinātnēs. Āboltiņa iepriekš strādājusi Ārlietu ministrijas Konsulārā departamentā un kļuvusi par tā vadītāju, 2002.gadā no JL ievēlēta Saeimā, bet no 2004.gada decembra līdz 2006.gada aprīlim bijusi tieslietu ministre.
Āboltiņa ievēlēta arī 9.Saeimā, kur strādājusi Juridiskajā komisijā un Eiropas lietu komisijā.
2008.gada pavasarī viņa kļuva par partijas "Jaunais laiks" valdes priekšsēdētāju, bet šogad – par apvienības "Vienotība" vadītāju.
Jau vēstīts, ka pirmdienas vakarā pēc neveiksmīgā mēģinājuma Saeimas priekšsēža amatā ievēlēt ZRP līderi Valdi Zatleru, kurš iepriekš solīto 56 balsu vietā saņēma tikai 45, ZRP paziņoja, ka virzīs šim amatam Āboltiņu, savukārt SC izvirzīja savu kandidātu Klementjevu.
Zatlers pauda, ka šie balsojumi bija stabilitātes tests pirms nedēļas ZRP, "Vienotības" un Nacionālās apvienības izveidotajai "reformu un tiesiskuma koalīcijai" un rezultāts nav labs signāls koalīcijas stabilitātei. Savukārt šīs koalīcijas veidotāju izvirzītais premjera amata kandidāts, pašreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atzina, ka tas ir "diezgan nožēlojams sākums 11.Saeimai".Zatlera kandidatūru izvirzīja Valdis Dombrovskis un Dzintars Zaķis no "Vienotības", ZRP deputāte Inese Lībiņa - Egnere, Nacionālās apvienības frakcijas vadītājs Einārs Cilinsiks un deputāts Klāvs Olšteins, kurš ar vēl pieciem ZRP deputātiem svētdien paziņoja par izstāšanos no ZRP un neatkarīgas deputātu grupas veidošanu.
Dombrovskis jau svētdien vakarā pirmdienas balsojums par Saeimas priekšsēdētāju būs zināms indikators "Olšteina grupas" gatavībai atbalstīt koalīciju.
No ZRP aizgājušie deputāti pauda gatavību atbalstīt valdības sastāvu, par kuru "reformu un tiesiskuma koalīcija" - ZRP, "Vienotība" un Nacionālā apvienība - vienojās jau nedēļas nogalē, pirms "sešinieka" aiziešanas no ZRP.
Svētdien par lēmumu izstāties no ZRP paziņojuši 11.Saeimā ievēlētie Olšteins, Elīna Siliņa, Gunārs Rusiņš, Jānis Upenieks, Viktors Valainis un Jānis Junkurs, kuri tagad veidos neatkarīgo deputātu grupu. Olšteins skaidroja, ka deputāti nolēmuši partiju pamest valdošās "nedemokrātiskās lēmumu pieņemšanas un savstarpējās neuzticēšanās dēļ".
Deputāti partiju pametuši tikai dienu pirms 11.Saeimas sanākšanas un divas dienas pēc tam, kad "reformu un tiesiskuma koalīcija" vienojās par partiju atbildības jomu sadali un ministru amatu kandidātiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
