Foto: Pixabay

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē plāno skatīt Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma grozījumus, paredzot ar 2023. gadu būtiski celt valsts augstāko amatpersonu, ministru, Saeimas deputātu, Satversmes tiesas priekšsēdētāja, Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Ģenerālprokurora, valsts kontroliera, tiesībsarga, rajona tiesas tiesnešu un prokuroru atalgojumu.

Ņemot vērā, ka nākamgad gaidāmas Saeimas vēlēšanas, valdības pozitīva lēmuma gadījumā izmaiņas atalgojumā attieksies uz nākamo Saeimas sasaukumu un ministriem.

Valsts kanceleja jau iepriekš bija izstrādājusi valsts pārvaldes atlīdzības reformu, lai atalgojumu valsts pārvaldē padarīt vienkāršāku, pārskatāmāku un saprotamāku. Minēto reformu valdība bija plānojusi skatīt 2020. gada oktobrī, tomēr jautājuma izskatīšana tika atlikta.

Trešdien Ministru kabinets plāno skatīt valsts pārvaldes atlīdzības reformu, ar kuru iecerēts visā valsts pārvaldē mainīt mēnešalgu skalu, tās viduspunktu tuvinot darba samaksas mediānai privātajā sektorā līdzīgas vērtības amatiem.

Vienlaikus ar likuma grozījumiem plānots precizēts arī valsts augstāko amatpersonu atalgojumu, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu. Proti, tiesiskajā regulējumā paredzot, pirmkārt, savstarpējo Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja atlīdzības apmēra samērojamību, otrkārt, Ģenerālprokurora, Ministru prezidenta biedru, ministru, Valsts kontroliera un tiesībsarga atlīdzības apmēra samērojamību.

Mainot bāzes mēnešalgas apmēram piemērojamo koeficientu, Valsts kancelejas aprēķini liecina, ka atlīdzības reformas rezultātā Valsts prezidenta mēneša atalgojums augtu no līdzšinējiem 5960 eiro līdz 7607 eiro 2023. gadā, Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta atalgojums augtu no līdzšinējiem 5357 eiro līdz 7607 eiro.

Ministra atalgojums augtu no līdzšinējiem 5086 eiro līdz 6737 eiro, bet deputāta mēnešalga – no 3477 eiro līdz 3803 eiro, bet parlamentārais sekretāra atalgojums augtu no 3945 eiro līdz 5977 eiro.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja atalgojumu iecerēts celt no 7116 eiro līdz 7607 eiro, Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietnieka atalgojums varētu augt no 6261 eiro līdz 6270 eiro, Augstākās tiesas priekšsēdētāja atalgojums varētu augt no 6157 eiro līdz 7607 eiro, bet Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētāja – no 5392 eiro līdz 5433 eiro.

Tāpat atlīdzības reformas rezultātā ģenerālprokurora mēnešalga augtu no līdzšinējiem 5961 eiro līdz 7281 eiro 2023. gadā, valsts kontroliera atalgojums augtu no 6601 eiro līdz 6737 eiro, valsts kontroles padomes locekļa mēnešalga augtu no 5412 eiro līdz 5433 eiro, tiesībsarga mēnešalga augtu no 4401 eiro līdz 6737 eiro.

Rajona tiesas tiesnesim mēnešalga varētu augt no līdzšinējiem 3162 eiro līdz 3477 eiro, bet rajona prokurora alga augtu no 3097 eiro līdz 3260 eiro.

Valsts pārvaldes atlīdzības reforma arī paredz izmaiņas reprezentācijas izdevumos. Tā, piemēram, Valsts prezidenta reprezentācijas izdevumi augtu no 1192 eiro mēnesī līdz 3043 eiro, jo reprezentācijas izdevumi tiktu paredzēti arī prezidenta laulātajam. Saeimas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta reprezentācijas izdevumi augtu no 1132 eiro mēnesī līdz 1521 eiro, savukārt ministra reprezentācijas izdevumi – no 1073 eiro līdz 1347 eiro mēnesī.

Valsts augstāko amatpersonu atlīdzības izmaiņu īstenošanai 2023. gada budžetā indikatīvi būs nepieciešami 6,44 miljoni eiro.

"Delfi" jau vēstīja, ka Ministru kabinets 24. septembrī ārkārtas sēdē vairākām jomām sadalīja 385 miljonus eiro, no kuriem lielākās summas novirzītas tieši atlīdzības palielināšanai izglītības, veselības, iekšlietu un kultūras jomās strādājošajiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!