Pēc vairāku stundu debatēm Saeima noslēdz 'oligarhu lietas' izmeklēšanas komisijas galaziņojumu
Foto: LETA

Saeima ceturtdien pēc aptuveni divu stundu intensīvām debatēm pabeidza izskatīt "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu.

Pirms galaziņojuma izskatīšanas Saeima atkārtoti lēma par komisijas vadītājas Ingunas Sudarbas (NSL) atsaukšanu no komisijas, taču arī šoreiz, tāpat kā pagājušās nedēļas Saeimas sēdē, deputāti nobalsoja pret.

Debatēs par galaziņojumu piedalījās Hosams Abu Meri (V), Ritvars Jansons (NA), Igors Pimenovs (S), Andrejs Judins (V/Par!), Edvards Smiltēns, Ilmārs Latkovskis, Ainars Latkovskis (V), Valdis Kalnozols (ZZS), Jānis Ādamsons (S), Ivars Zariņš (S), Artuss Kaimiņš (KPV LV), Kārlis Seržants (ZZS), Arvīds Platpers.

Sudraba saviem kolēģiem debatēs par galaziņojumu skaidroja, ka sākotnēji nemaz nav gribējusi piedalīties komisijas darbā, jo vēl toreiz uzskatījusi, ka šādām izmeklēšanas komisijām nav jēgas. Tomēr, tā kā viņai Latvija nav vienaldzīga, viņu interesējis, kā radīta sistēma, kas atbalsta un piesedz savējos.

Runājot par šo sistēmu, deputāte norādīja, ka ar mediju palīdzību radīta ilūzija tautai, ka ar demokrātiju valstī viss ir kārtībā. Šī organizētā sistēma rada un tiecas uz naudas un iespēju devējiem vajadzīgo rezultātu. Turklāt nav svarīgi, kurš konkrēti ieņems kādu amatu, – svarīga ir tikai sistēmas funkcionēšana naudas devējiem vēlamajā virzienā, kas, savukārt, paliek to personu, kas šo naudu vai iespējas pieņem, uzdevums, secinājusi komisijas vadītāja.

Tāpat viņa secinājusi, ka apturēt un sodīt šādas sistēmas darbību un sodīt tās dalībniekus līdz šim nav izdevies. Daļēji tas esot tāpēc, ka "viens mazs zobratiņš" nevar šo sistēmu izjaukt.

Sudraba arī ļoti īsi pievērsās jautājumam par atsevišķu izmeklēšanas iestāžu darbu. Deputāte pauda, ka saskārusies ar neadekvātu izmeklēšanas iestāžu darbību, jo iestāde, kuru gan viņa konkrēti nenosauca, nav līdz šim brīdim piešķīrusi viņai pielaidi valsts noslēpumam un to nav pamatojusi.

No Sudrabas teiktā izrietēja, ka runa ir par Satversmes aizsardzības biroju (SAB), kurš vēl joprojām vērtē, vai viņai piešķirt pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Sudraba pauda sašutumu, ka viņa nevarēja piekļūt pie izmeklējamās lietas materiāliem, un nav varējusi iepazīties ar tādiem materiāliem, kas pat nav bijuši derīgi apsūdzību uzrādīšanai. "Viens zobratiņš aizsargā citu mehānismu vai visu sistēmu," sacīja deputāte, uzsverot, ka tas aizsargā sistēmu no viņas, jo viņu nav iespējams pakļaut un šantažēt.

Runājot par to, ka Sudrabas vārds minēts publikācijās par tā sauktajiem oligarhiem, deputāte norādīja, ka viņai nav par ko taisnoties. Vēl jo vairāk tāpēc, ka materiāli nav bijuši pietiekami oligarhu vainas pierādīšanai. Sudraba to dēvēja par nomelnošanu un neslavas celšanu, ko varētu inkriminēt katram, bet viņa netur ļaunu prātu un aizvainojumu, jo cilvēki "nesaprot un ir tikai sistēmas instrumenti".

Sudraba atzina, ka komisija atbalsta juristu diskusiju par "valsts sagrābšanas" jēdziena iestrādāšanu normatīvajos aktos, tāpat ir beidzot jāizstrādā un jāpieņem likums par lobēšanu.

Vēl Sudraba minēja, ka galaziņojumā uzsvērts – nav pieļaujama pavirša izmeklēšanas iestāžu darbība, un tāpēc aktualizēts jautājums par Latvijas Policijas akadēmijas darbības atjaunošanu.

Saistībā ar izbeigto "oligarhu" krimināllietu, komisija secinājusi, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) no savas puses vispār vai pietiekamā mērā ar citām tiesībsargājošajām iestādēm, bet nav secināms, ka lietas izbeigšanai būtu saistība ar politiska vai cita rakstura ietekmēšanu.

Tāpat Sudraba, pretēji cita komisijas locekļa – Andreja Judina (V/Par!) – viedoklim, paudusi uzskatu, ka lietas materiālu publicēšana nav attaisnojama, jo tiktu nepamatoti kultivēts viedoklis par personu vainu.

"Vienotības" frakcijas vārdā deputāts Hosams Abu Meri debatēs izteica Sudrabai visdziļāko līdzjūtību par visām emocijām, ko Sudraba saņēmusi, un tā kā Sudraba ir sieviete, tad deputāts noteica, ka centīsies būt maigāks.

Deputāts pauda viedokli, ka Latvijas iedzīvotāji simtgadē bija pelnījuši komisiju, kas objektīvi izmeklē izskanējušos faktus, bet diemžēl galaziņojums ir nekvalitatīvs un bez jebkāda rezultāta.

Abu Meri uzsvēra, ka ziņojumā ir teikts, ka valsts nozagšanas pazīmes ir saskatāmas, taču neviena persona vārdā nav nosaukta, vaicājot, kāpēc tā, viņš atgādināja, ka, piemēram, Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumā bijis milzīgs saraksts ar cilvēkiem, kas ir morāli atbildīgi par notikušo.

Savukārt "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums, viņaprāt, izskatās kā slimnīcas izraksts. "Slimnieks – vārds uzvārds – un ārstējošais ārsts. Sanāk, ka slēdziena nav. Ārstēšanas metodes nav. Nekā nav," teica Abu Meri.

Tāpat deputāts pauda, ka arī šobrīd Saeimā jaušama nopietna oligarhu ietekme. Noslēgumā Abu Meri sacīja, ka viņam ir kauns, ka deputāti Saeimā nāk ar šādu komisijas darba rezultātu.

Komisijas loceklis Ritvars Jansons pauda NA frakcijas viedokli, norādot, ka sabiedrība no komisijas gaidījusi skaidru atzinumu par konkrētām personām, taču galaziņojumā tāda neesot.

Ētisku nosodījumu komisija nav uzskatījusi par svarīgu un kriminālprocesā minēto personu nodomus – par ētiski nosodāmiem. Jansons atgādināja, ka, piemēram, par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu NA cēla trauksmi jau sen, bet tikai tagad zināms, kāpēc ekspolitiķis Ainārs Šlesers tik ļoti aizstāvējis krievu valodas saglabāšanu mazākumtautību skolās. Jansons uzsvēra, ka valsts nozagšanas pazīmes ir saskatāmas.

Runājot par izmeklēšanu, Jansons sacīja, ka to nav veicinājis arī tas, ka ģenerālprokuratūra neizveidoja izmeklēšanas grupu no dažādu tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Savukārt bažas raisot galaziņojumā minētais secinājums, kas apšauba kriminālprocesa ierosināšanas pamatu.

Jansons pauda pārliecību, ka bijis pietiekoši daudz materiālu, lai kriminālprocesu sāktu, un šobrīd uzsākt izmeklēšanu par to, kāpēc īsti uzsāka kriminālprocesu, būtu sabiedrības tracināšana, kas liktu apšaubīt valsts tiesiskumu.

Komisijas loceklis Igors Pimenovs (S) skaidroja, ka noklausīto sarunu publicēšana radījusi ļoti emocionālu reakciju, bet ar emocijām nepietiek, lai lietu nodotu tiesai. "Ja pierādījumi nav pietiekami, par apsūdzību nevar runāt," atgādināja Pimenovs.

Vēl Pimenovs, pretēji citu deputātu paustajam, norādīja, ka komisija nav saņēmusi pierādījumus, ka žurnālā publicētie materiāli ir autentiski, un nav zināms, vai tie ir no krimināllietas vai operatīvās izstrādes lietas. Atsaucoties uz "oligarhu lietu" uzraugošā prokurora Māra Lejas, kur bija deleģēts piedalīties komisijas sēdēs, teikto, Pimenovs sacīja, ka arī prokurors arī apstiprinājis, ka atsevišķi žurnālā esošie sarunu atšifrējumi atšķiras no audio ierakstiem.

Komisijas loceklis Judins galaziņojumu nosauca par bezzobainu dokumentu, bet komisijas darba rezultātu par "švaku". Kopumā Judina vērtējumā diskreditēta parlamentārā izmeklēšana kā tāda.

Deputāts vērsa uzmanību, ka "valsts sagrābšana" nav tikai akadēmisks jēdziens, bet reāla parādība, kas pastāv joprojām. Viņaprāt, ir cilvēki, kas izmanto varu, lai gūtu labumu sev un sev tuvu stāvošām personām, bet deputāti apkalpo šādas intereses. Tāpat viņš pauda viedokli, ka problēmas ir gan KNAB, gan prokuratūrai.

Arī deputāts Ilmārs Latkovskis piekrita iepriekš izskanējušajai komisijas darba kritikai. Savā runā viņš uzsvēra divus secinājumus, kuri, viņaprāt, pelnījuši lielāku uzmanību. Šie divi secinājumi bijuši par to, vai 12. Saeima turpina sadarboties ar tā dēvētajiem oligarhiem.

I. Latkovskis norādīja uz epizodi par mēģinājumu ietekmēt augstu amatpersonu iecelšanu un atcelšanu, kā arī uz epizodi par koalīcijas padomi. Deputāts norādīja, ka plānotā Zatlera "izsvilpšana" un "Raimonds VējonisValsts prezidents" ir notikusi. Savukārt vēl aizvien koalīcijas padome – visa valdošā elite – sēž pie viena galda ar par oligarhu dēvēto Aivaru Lembergu un dala nodokļu maksātāju naudu, uzsvēra deputāts.

Savukārt deputāts Ainārs Latkovskis (V) uzdeva jautājumu, kāpēc komisijas vadītāja Sudraba komisijas darbā nebija pievērsusies žurnālā aprakstītajai epizodei ar bijušo "Parex" bankas īpašnieku Valēriju Karginu, kurš arī devies pie Šlesera runāt par bankas subordinēto kapitālu, kas atradies bankā laikā, kad to pārņēmusi valsts. Tāpat deputāts interesējās, kāpēc Kargins pat nav aicināts ne uz vienu komisijas sēdi.

Deputāts Jānis Ādamsons (S) izteica atzinību Sudrabai un tiem, kas apzinīgi pildījuši pienākumus. Viņš atgādināja, ka iniciators komisijas izveidei bijusi valdošā koalīcija. Tāpat Ādamsons pauda viedokli, ka, tā kā Sudraba atteikusies no atalgojuma par komisijas vadīšanu, tad, viņaprāt, arī citu komisiju vadītājiem būtu jāatsakās no atalgojuma un jāatdod tas Sudrabai, jo tieši šīs komisijas uzrauga drošību sargājošās iestādes.

Deputāts Ivars Zariņš (S) no tribīnes stāstīja anekdoti, kas viņam asociējas ar komisijas darbu. Savukārt deputāts Artuss Kaimiņš galaziņojumu nosauca par bezvērtīgu – tā vērtība ir vērtējama ar nulli. Kaimiņš sacīja, ka, viņaprāt, "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisija, tāpat kā deputāta Veiko Spolīša savulaik vadītā Pretkorupcijas komisija, ir degradējušas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vārdu.

Kā liecina Saeimas mājaslapā publicētais komisijas ziņojums, "oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisija vērtējusi ne tikai krimināllietas izmeklēšanu, bet arī savu darbību.

Darba noslēgumā komisija secinājusi, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības uzlabošanai jāpapildina Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likuma 5. pants. Tajā būtu jāiekļauj priekšlikums, ka komisijas sēdēs var piedalīties citi Saeimas deputāti, bet padomdevēja tiesības viņi bauda tikai uz īpaša komisijas lēmuma pamata. Par komisijas secinājumiem vairāk var lasīt šeit.

Jau ziņots, ka 18. janvārī, neskatoties uz komisijas locekļa deputāta Andreja Judina (Par!/V) asajiem iebildumiem, komisija apstiprināja savu galaziņojumu. Par ziņojuma apstiprināšanu nobalsoja četri no sešiem komisijas deputātiem – tās vadītāja Inguna Sudraba (NSL), Mārtiņš Šics(LRA), Igors Pimenovs (S) un Ainārs Mežulis (ZZS), savukārt pret balsoja Judins un Ritvars Jansons (NA).

Tāpat vēstīts, ka Saeima 21. jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ainārs Šlesers Artuss Kaimiņš Edvards Smiltēns Hosams Abu Meri Ilmārs Latkovskis Jānis Ādamsons KNAB Oligarhu lieta Raimonds Vējonis Rīdzenes sarunas Saeima Zolitūdes traģēdija Valsts prezidents
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form