Perevoščikovs: vairāk nekā pusē Covid-19 gadījumu iespējams noteikt saslimšanas iemeslu  (23)

Gandrīz puse no saslimušajiem kā inficēšanās avotu atzīmē mājsaimniecību, bet joprojām 15% Covid-19 slimnieku inficējas sociālās aprūpes iestādēs un darba vietās, 9% – ārstniecības iestādēs, 6% – izglītības iestādēs, kā arī pēdējā nedēļā ir nedaudz audzis to cilvēku skaits, kas inficējas privātos pasākumos, lai gan valdība to rīkošanu ir aizliegusi – 2,4%. Perevoščikovs norādīja, ka pozitīva tendence ir inficēšanās skaita mazināšanās sociālās aprūpes centros un ārstniecības iestādēs.

Analizējot kopējo situāciju, epidemiologs norādīja, ka pagājušajā nedēļā atklāto Covid-19 gadījumu skaits ir vismazākais pēdējo astoņu nedēļu laikā un vien pagājušā gada decembra vidū bija līdzīgi rādītāji. Vērojams arī samazinājums pozitīvo testu īpatsvarā nedēļas griezumā – 7,2%, kas varētu liecināt par epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, pauda Perevoščikovs.

Salīdzinot stacionēto skaitu, arī ir redzama samazinājuma tendence, piemēram, salīdzinot ar 9. janvāri, vērojams samazinājums par 43%. Arī noslodzē uz veselības aprūpes sistēmu ir vērojams samazinājums par 23%, salīdzinot ar janvāra sākumu. Samazinās arī smagi slimo Covid-19 pacientu stacionēto skaits, līdz ar to tendence rāda, ka situācija stacionāros uzlabojas, taču lēni, norādīja Perevoščikovs.

Arī kumulatīvā saslimstība 14 dienu periodā uz 100 000 cilvēkiem ir samazinājusies par 4% un sasniegusi zemāko punktu kopš janvāra sākuma. Pašreizējais Latvijas rādītājs ir 541,6.

Arī reģionos situācija uzlabojas un ir vērojama saslimstības samazinājums, kas nozīmē, ka Covid-19 ierobežojošie pasākumi darbojas pietiekami labi visā valsts teritorijā, pauda epidemiologs. Samazinājums vērojams arī visās vecuma grupās, taču paaugstināts saslimstības līmenis joprojām vērojams pusaudžu vidū, ko varētu skaidrot ar sociāli aktīvāku kontaktu loku, līdz ar to arī saslimšana izplatās plašāk.

Komentējot Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvāto reģionālo principu, lai varētu nodrošināt klātienes mācības, epidemiologu pētījumi par novados veiktajiem testiem liecina, ka reģionu pieeja atsevišķiem pasākumiem varētu būt attaisnota, jo var paļauties uz veikto testu apjomu atsevišķās teritorijās.

Pētot citas elpceļu slimību cirkulāciju sabiedrībā, šis skaits, salīdzinot ar citiem gadiem, ir samazinājies – citos gados 42% no testētajiem uzrādīja kāda vīrusa klātbūtni, šogad tie ir tikai 9,1%, kas norāda uz to Covid-19 ierobežojošo pasākumu efektivitāti arī attiecībā uz citām elpceļu infekciju slimībām, kas izplatās ziemas periodā, skaidroja epidemiologs.

Tāpat samazinās Latvijā ievesto gadījumu skaits, jo samazinās vairākās ārvalstīs ieviestie stingrie pasākumi – pagājušajā nedēļā tādi bijuši 13. Perevoščikovs aicināja šos datus vērtēt ar piesardzību, jo ir cilvēki, kas nelabprāt atklāj epidemiologiem, ka bijuši ārzemēs.

Analizējot datus par mirstību ar Covid-19, epidemiologs norādīja, ka ir svarīgi vakcinēt pensionārus pret Covid-19, jo vecumam palielinoties, palielinās arī letalitātes procents.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga, raksturojot situāciju dienestā, skaidroja, ka aizvadītās nedēļas laikā ir samazinājies Covid-19 pacientu skaits slimnīcās, tomēr joprojām salīdzinoši augsta ir smagā stāvoklī esošo pacientu proporcija.

Uz otrdienas rītu Covid-19 pārprofilēto gultu noslodze otrdienas rītā ir sasniegusi 63%, taču situācija reģionos un ārstniecības iestādēs ir atšķirīga. Piemēram, salīdzinoši zema noslodze ir Ventspils un Liepājas slimnīcās, bet augsta noslodze ir Vidzemes slimnīcā, skaidroja Heiberga.

Viņa arī norādīja, ka samazinās NMPD darbinieku saslimšanas un kontaktpersonu skaits, ko varētu skaidrot ar darbinieku vakcināciju.

Jau vēstīts, ka valdība otrdien atbalstīja Veselības ministrijas plānu kāpināt Covid-19 testēšanas kapacitāti, tostarp orientējoties uz tautsaimniecības nozarēm, lai tās varētu atsākt darbu.