Kremļa dezinformācija kaimiņu un reģiona valstīs

Pētījums: ieskats Kremļa troļļu pasaulē
Foto: Shutterstock

Iepriekš demonstrētajos piemēros redzams, ka Kremļa propagandas saturiskās kategorijas ir savstarpēji saistītas, tās, lai arī dažkārt ietvar klajas iekšējas pretrunas (pagrimušas, iznīkstošas un vājas, bet draudīgas Rietumvalstis; attīstīta un visvarena, bet apdraudēta Krievija), caurauž cita citu, veidojot ciešu tematiskas mijiedarbības tīklu.

Starptautiskā Stratēģiskās Rīcības Tīkla Drošībai (The International Strategic Action iSANS Network for Security) pētnieks Andrejs Jeļisejevs publicējis detalizētu pētījumu par Kremļa propagandas pamatprincipiem Baltkrievijā. Pētījumā identificēti 25 "vaļi", uz kuriem balstās Kremļa propaganda, prokremliskais naratīvs apkopots šādi: "Rietumi visās savās manifestācijās ir slikti un agresīvi pret Baltkrieviju, Krieviju un citām valstīm tās kontrolē. Valsts nākotne ir iespējama tikai aliansē ar labo Krieviju vai tās daļu"5.

Arī citās kaimiņvalstīs prokremliskajai propagandai vērojama līdzīga uzbūve un izpausmes. Domnīcas "Visegrad/Insight" pētnieks Aliksejs Kažarskis (Kazharki) norādījis, ka sev vēlamu propagandas naratīvu izplatīšana ir kļuvusi par neatņemamu Kremļa ārpolitikas instrumentu, taču, lai arī šo pasākumu tūlītējais mērķis varētu būt ārvalstu auditoriju mulsināšana, autoraprāt, nevajadzētu nenovērtēt to, cik ļoti šīs propagandas saturs balstīts prokrieviskā pēcpadomju pasaules redzējumā, kuram gan Krievijā, gan Kremlī ir ne mazums adeptu6.

Ar šo atziņu skaidrojama līdzība ne tikai Kremļa lietotajās metodēs, bet arī saturiskajos vēstījumos neatkarīgi no kaimiņvalsts, kuras auditorijai propaganda paredzēta. Minētajā pētījumā A. Jeļisejevs identificējis tipiskos Kremļa propagandas veidotos naratīvus arī par Baltijas valstīm, kas tiek izplatīti Baltkrievijā. Būtiskākie vēstījumi un raksturojumi, kas identificēti, tostarp par Latviju, ir: a) rusofobija; b) sociālekonomiska degradācija; c) atkarība no ES, NATO un ASV; d) totalitārisms un neonacisms5. Domājams, ka šie raksturlielumi skaidri saskatāmi arī rakstā demonstrētajos Kremļa troļļu komunikācijas piemēros sociālajā medijā "Facebook".

Velns slēpjas detaļās. Kā norādīts, propaganda nereti balstās atsevišķos faktos, bet ievieto tos citā kontekstā, sagroza vai pārspīlē. Vēsturnieks un diplomāts Gints Apals pamatoti norādījis, ka "kritiska domāšana par vēsturi cilvēku viegli var ierindot politiski neuzticamu personu kategorijā. Ja mēs tagad presē publicētu vienu otru citātu no Edgara Andersona plašā darba par Latvijas ārpolitiku, tad 30. gadu nogales norišu vērtējums vienam otram varētu atgādināt nedraudzīgas valsts dezinformāciju"7.

Lai šādu kritisku un paškritisku domāšanu nošķirtu no mērķtiecīgas dezinformācijas, patiesi nepieciešams laiks un iedziļināšanās. Būtiskās atšķirība ir toņi un pustoņi, vērtējumu daudzpusība, kritiskums pret savu pozīciju: tās ir pozīcijas, kuras Kremļa propagandā neatrast. Vēl jo vairāk, iedziļināšanās vēstījumos, to uzbūvē, saturā, dažkārt arī nepieciešamo skaidrību var neieviest. Propagandas darbības izprašana dažkārt pieprasa visplašākās pieejamās informācijas apkopojumu, galu galā liekot uzdot būtisko jautājumu: kādas vērtības aizstāv un kāda ir tā iekārta, kas dalās ar vienu vai otru, vai trešo, vai visām ziņām.

Nav šaubu, ka Latvijas valsts kopš neatkarības atgūšanas nav apmierinājusi visu iedzīvotāju gaidas, vēlmes un cerības. Tomēr trīs desmitgades ilgušo posmu izvērtēt un novērtēt var palīdzēt tieši Krievijas salīdzinošais piemērs. Taisnība, ka ne visas norises pēcpadomju Latvijā ir dēvējamas par veiksmes stāstiem, grūtības bijušas, turklāt daudzviet tās joprojām ir sistēmiskas. Cīņā ar grūtībām, un, vēl jo vairāk, savstarpējo rēķinu kārtošanā ik pa brīdim parādās arī aicinājumi pārskatīt kādas tobrīd šķietami liekas regulas, noteikumus, galu galā: pat valsts pamatlikumus jeb Satversmi vai tādas konstitucionāli būtiskas institūcijas kā Satversmes tiesa.

Mēs varētu sacīt, ka diskusijas, kas savērptas ap tiesību jautājumiem, demokrātiskā sabiedrībā norāda uz būtiskām problēmām tiesiskuma izpratnē. Pat tādā mērā, ka Satversmes tiesas bijušajai vadītājai Inetai Ziemelei nācās atgādināt gandrīz pašsaprotamo: "Latvija ir demokrātiska tiesiska valsts. Tas nozīmē, ka Latvijas konstitucionālā iekārta balstās varas dalīšanas principā. Proti, varas atzaru starpā ir jābūt līdzsvara un atsvara attiecībām. Kāpēc tas ir svarīgi? Varu ir viegli uzurpēt, ja tās īstenošanu nekontrolē un nelīdzsvaro. To, kas notiek, ja vara tiek uzurpēta, Latvijas vēsture parāda ļoti skaidri"8.

Visnotaļ skaidri to parāda arī šā brīža notikumi Krievijā, kur mirst un tiek indēti politiskie opozicionāri, iedzīvotāji tiek tvarstīti un arestēti: režīms konsolidē varu ar brutālu represiju un iebiedēšanu palīdzību. Pirms mēs kopā ar šī paša režīma troļļiem iznīcinoši nokritizējam savas valsts ekonomikas stāvokli vai nākotnes perspektīvas un iesmejam par savas valsts augstākajām amatpersonām, ir būtiski iepauzēt un aiz vārdiem, izteikumiem un troļļu bildēm mēģināt saskatīt atšķirību starp problēmām, kas sasāpējušas un risināmas, no vienas puses, un mērķtiecīgiem, visaptverošiem centieniem iznīcināt savus oponentus, to cilvēktiesības un līdz ar to demokrātiju, no otras.

Lai kāda būtu mūsu subjektīvā attieksme pret atsevišķiem politiskajiem spēkiem un tos pārstāvošajiem politiķiem, kā arī cik veiksmīgs vai neveiksmīgs joks būtu padevies propagandistiem, vērts atcerēties, ka stāsti un bildītes ir par Latvijas demokrātisko iekārtu, mūsu deleģētajiem priekšstāvjiem un indivīdu pamattiesībām, kuras gan sistēma, gan izsmietie tautas priekšstāvji atšķirībā no vērienīgā Austrumu kaimiņa tomēr tiecas aizstāvēt.

Paraudzīšanās uz Kremļa troļļu izsmējīgajiem mēģinājumiem iznīcinoši kritizēt Latvijas valstiskumu kontekstā ar norisēm Krievijā, iespējams, var dot citu atskaites punktu šo aktivitāšu vērtējumā. Minētajā intervijā profesore Ziemele arī norāda, ka totalitārisms tiecas uz cilvēka brīvības un radošuma iznīcināšanu, piebilstot, ka "tehnoloģiju laikmets zināmā mērā negaidīti arī rada līdzīgus izaicinājumus cilvēka radošumam, viedokļu brīvībai un neatkarībai, līdz ar to šis fenomens ir ikvienas demokrātiskas tiesiskas valsts šā brīža izaicinājums"8. Aiz Kremļa tiražētājiem tekstiem un attēliem, kas paredzēti, lai veicinātu nožēlu par Latvijas attīstību un turpmākajām prognozēm, nevajadzētu pazaudēt kopainu un priekšstatu par pašu troļļu reāli nožēlojamo un bezcerīgo stāvokli pašu slavētajā režīmā.

Kremļa pasaules skatījums mums ir ne tikai kaimiņos. Vērts atcerēties, ka šāda vīzija pēdējos trīsdesmit gados ir bijusi arī potenciāla Latvijas realitāte, kas būtu daudz skaudrāka pat salīdzinājumā ar troļļu mēģinājumiem konstruēt Latvijas tēlu. Kremlinistiskas ainavas realizēšanos Latvijā ir ierobežojusi tieši troļļu izsmietā turēšanās pie demokrātijas ietvara, cilvēktiesību stiprināšana, kas notikusi ciešā sadarbībā ar rietumvalstīm. Publicists Vilis Seleckis raksta, ka "Dažādas starptautiskās organizācijas mudināja sakārtot pārvaldi, aizstāvēt brīvības, cilvēktiesību principus, preses neatkarību, apkarot korupciju, gatavoties tam, lai Latvija varētu iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Šis spiediens ietekmēja politiskos procesus, deputātu orientāciju. Ne velti putiniskā režīma atklātie un slepenie pielūdzēji vēl līdz pat šim laikam apņirdz visu to, ko dēvējam par eiropeiskajām vērtībām, to atbalstītājus zākā par liberastiem, sorosīdiem. Ja tā visa nebūtu, Latvija tagad līdzinātos Krievijai. Tāpat kā Baltkrievija, tāpat kā Ukraina, kurai jāizcīna asiņainas kaujas par savu teritoriālo integritāti un pašcieņu9".

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

atmaskots.lv Medijpratība Baltkrievija Brexit Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Facebook Krievija Latvijas vēsture Maskava NATO Ukraina Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form