Medijpratības izaicinājumi un Kremļa dezinformācijas atpazīšana

Pētījums: ieskats Kremļa troļļu pasaulē
Foto: F64

Tikmēr jaunās komunikācijas formas, to pielietojums tik tiešām liek uzdot arvien jaunus jautājumus gan politikas veidotājiem, gan to ikdienas lietotājiem. Aizkavējusies kritiskā refleksija par sociālo tīklu darbības principiem un iespējamajām sekām dažbrīd pārvēršas tehnokrātiskā apokalipses ainā, kā to liecina "The Social Dilemma" un nu jau plaši, līdzīgā formā veidotie un izplatītie aicinājumi, piemēram, izdzēsties no visiem lietotajiem sociālajiem medijiem.10

Šādi piemēri visdrīzāk liecina par to ilgstošo vienaldzību, kas valdījusi pret jauno komunikācijas formātu ēnas pusēm un nespēju momentā piedāvāt vairāk vai mazāk saprātīgus un efektīvus risinājumus pēkšņi apzinātajām problēmām. Scenārijs, ka pasaule tagad pēkšņi attapsies, pārdomās un pārstās lietot mūsdienu tīklošanās metodes, laikam jau ir utopiska. Tā vietā visdrīzāk norādītie piemēri jāuztver kā aicinājums censties izprast un mācīties atbildīgi izmantot arvien mainīgos komunikācijas kanālus, nopietni apzinoties to potenciālās sekas.

Medijpratības eksperte Klinta Ločmele izstrādājusi vairākus projektus, lai veicinātu kritisku attieksmi pret patērēto informāciju, un norādījusi, ka šis jautājums būtu skatāms plašāk, tostarp kontekstā ar mediju vidi Latvijā, vidējo un augstāko izglītību, kā arī vispārēju diskusiju kvalitāti. Pēc K. Ločmeles domām, vairākas sistēmiskas problēmas ir sarežģīti atrisināt ar dažu mazbudžeta projektu palīdzību: "Darbs lielākoties balstījās uz visu iesaistīto entuziasmu, apzinoties – kādam kaut kas šajā jomā ir jādara. Tāpēc, atbildot uz jautājumu par politisko izpratni, jāraugās, kāds finansējums tiek novirzīts šiem jautājumiem. Viena lieta ir skaisti runāt par to, ka jāattīsta medijpratīga sabiedrība, ka tas ir valsts drošības jautājums, ka ir nepieciešams stiprināt sabiedrības noturību pret dezinformāciju, bet otra – reāli piešķirt finansējumu aktivitātēm, pētījumiem"11.

Tikmēr NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs "StratCom" pētījumā par interneta troļļošanu kā hibrīdkara instrumentu secināja, ka Kremļa troļļi ir Latvijas publiskās telpas realitāte: apmēram 4% interneta komentētāju dēvējami par Krievijas hibrīdtroļļiem, kas propagandē oficiālo Kremļa pozīciju un cenšas panākt, ka to radītajā maldīgās informācijas plūsmā faktu nošķiršana no izdomājumiem kļūst arvien sarežģītāka12. Nav pamata uzskatīt, ka laikā kopš pētījuma veikšanas Kremļa troļļošana kļuvusi mazāk izplatīta. Drīzāk pretēji. Kā norāda ieskats putinisko troļļu daiļradē, to vēstījumi atpazīstami pēc šādām saturiskajām pamattēmām:

Kremļa troļļu un to labticīgo sekotāju vēstījumu atpazīšana un kritiska pieeja to izvērtēšanā varētu būt vērtīgs solis medijpratības veicināšanas procesā. Kā norādīts, tas nebūt nav un nebūs vienkāršs. Dezinformējoša vēstījuma atpazīšanai ir nepieciešams laiks, tomēr balstoties uz mūsu pētījumā apskatīto saturu, varam piedāvāt pazīmju kopumu, kuru pamanot, būtu vērts pārdomāt nepieciešamību dalīties ar šo vēstījumu tālāk:

Diemžēl dažu punktu sistēmas vai īsu paņēmienu kopums hibrīdtroļļu darbības atpazīšanai ne vienmēr sniegs vēlamās atbildes. Tomēr šādu principu ievērošana var dot iespēju aizdomāties un precīzāk meklēt to robežlīniju, aiz kuras savas valsts kritizēšana ir fundamentāla demokrātijas izpausme ar mērķi veidot pievilcīgu, cilvēktiesībās balstītu institucionālu iekārtu, un kur sākas bezperspektīva, pēc būtības klaji naidīga, izsmējīga un kaitīga, savas valsts pamatvērtību un līdz ar to mūsu katra pilsoniskās pamattiesības apdraudoša kritika. Tās ir pamatvērtības, kas mums atšķirībā no Kremļa skribentiem joprojām ir un uz kurām mēs varam paļauties tik ilgi, kamēr neesam pārliecināti par pretējo.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

atmaskots.lv Medijpratība Baltkrievija Brexit Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Facebook Krievija Latvijas vēsture Maskava NATO Ukraina Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form