Pret Krieviju jāvērš sankcijas un Latvijā jāstiprina energoneatkarība, vienojas koalīcija
Foto: LETA

Krievijai neizvedot karaspēku no Baltkrievijas, būtu ātrāk jāievieš sankcijas pret Krieviju, savukārt, pieaugot drošības draudiem reģionā, Latvijai aktīvāk jādomā par energoneatkarības veicināšanu, pirmdien, 21. februārī, vienojušies koalīcijas partneri.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Preses konferencē pēc sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) informēja, ka pirmdien notikušās sadarbības sanāksmes uzmanības centrā bija jautājums par drošības situāciju reģionā, ko premjers dēvēja par "Krievijas krīzi".

"Diemžēl karadarbības eskalācijas risks Ukrainā saglabājas ļoti augsts. Latvija stingri iestājas par Ukrainas neatkarību, tās teritoriālo nedalāmību starptautiski atzītajās robežās," uzsvēra Kariņš, piebilstot, ka šajā situācijā gan Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, gan NATO valstis strādā cieši un koordinēti, ar ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins, iespējams, nerēķinājās.

Ministru prezidents pauda pārliecību, ka sankcijas pret Krieviju būtu vēršamas jau tagad, ņemot vērā "mainīgo drošības situāciju" Baltkrievijā. Kariņš paskaidroja, ka Krievijas un Baltkrievijas režīmi paziņojuši, ka Krievijas karaspēks pēc militārajām mācībām paliks Baltkrievijā.

"Tas manāmi maina drošības situāciju reģionā un sankcijas būtu jau ieviešamas, nemaz nerunājot par kara eskalāciju Donbasā un Krievijas agresīvo un destruktīvo rīcību," uzsvēra Kariņš.

Viņš informēja, ka, ņemot vērā starptautisko drošības situāciju, Latvijai ir jāgatavojas "ilgstošam procesam", jo pat, ja šonedēļ nesāksies plašāka kara darbība Ukrainā, "spiediens no Putina Krievijas uz Ukrainu turpināsies". "Spiediens ir ne tikai uz Ukrainu, bet uz NATO kopumā," piebilda premjers.

Kariņš pauda pārliecību, ka, neskatoties uz līdz šim Ukrainai sniegto starptautisko atbalstu, tas ir jāturpina. "Ukrainas valdība patlaban ir zem milzu spiediena un finansiāls atbalsts būs jākāpina," sacīja Ministru prezidents.

Tāpat Kariņš uzsvēra: "Demokrātiskām valstīm jāsaprot, ka būt spēcīgiem nenozīmē būt agresīviem. Nav jābaidās no sava spēka. Demokrātiskās valstīs ir milzu spēks - ekonomisks un militārs. Mums no šī spēka nav jābaidās, jo parādīt spēku nenozīmē būt agresīviem. Bet šis ir vienīgais veids, kā stāvēt pretī Putina Krievijai, jo Putins saprot tikai spēku. Mums ilgtermiņā jābūt stipriem un nebaidīties," pauda Kariņš.

Tāpat Ministru prezidents atzina, ka Latvija patlaban nav pakļauta militāram apdraudējumam, jo esam NATO dalībvalsts. Tajā pašā laikā viņš sacīja, ka tas nenozīmē, ka Latvija nav pakļauta draudiem. "Plašāka kara gadījumā Ukrainā mūs mums draud iespējamas bēgļu plūsmas, kā arī enerģētikas un kiberdrošības riski, par kuriem eksperti un atbildīgās ministrijas ir gatavas atbildēt ar dažādiem scenārijiem," informēja Ministru prezidents.

Vienlaikus Kariņš aicināja sabiedrību saprast, ka joprojām pastāv Krievijas draudi pret Ukrainu, kā arī "agresija pret mūsu dzīvesveidu". "Mēs, kas esam brīva, neatkarīga, demokrātiska nacionāla valsts tiekam pretnostatīti Krievijai, kas domā imperiāliskās kategorijās un uzskata, ka viņiem ir tiesības valdīt pār un apspiest citus. Diemžēl šāda domāšana kļūst aizvien stiprāka. Mums ilgtermiņā jāgatavojas būt stipriem. Esmu pārliecināts, ka mēs tādi esam," pauda Kariņš, piebilstot, ka Latvijas spēks slēpjas arī tajā, valsts ir daļa no ES un NATO.

Politiskā spēka "Attīstībai/Par!" pārstāvis Juris Pūce pievienojās paustajam, ka drošības situācija mūsu reģionā pasliktinās, tomēr "varam justies ļoti laimīgi", ka pirms 20 gadiem Latvijas politiķi un sabiedrība lēma pievienoties ES un NATO, kas uzlabo mūsu drošības situāciju.

Pūce uzsvēra, ka viņa pārstāvētais politiskas spēks apliecinājis atbalstu priekšlikumam ātrāk noteikt sankcijas Krievijai, lai "atturētu agresoru no situācijas eskalēšanas". Viņš atzina, ka sankcijas ietekmēs Latvijas ekonomiku. Tāpat politiķis atbalstīja priekšlikumu mudināt ES finansiāli atbalstīt Ukrainu vēl vairāk.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka šī krīze norāda uz virkni lietu, kuras nav bijušas prioritāras, tāpēc arī nav paveiktas, kā piemēru minot valsts energoneatkarības stiprināšanu.

Pēc Bordāna teiktā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kopā ar Ekonomikas ministriju (EM) patlaban izstrādā atbalsta programmas atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai mājsaimniecībās un uzņēmējdarbībā, lai radītu alternatīvu dabasgāzes piegādēm.

Tāpat Bordāns norādīja, ka Latvijā jau tagad ir attīstīta gāzes infrastruktūra kā piemēru minot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi un arī savienojumus ar Lietuvu un Igauniju. Ministrs piebilda, ka Latvijā nav uzbūvēts sašķidrinātās gāzes terminālis, bet to var piegādāt no Lietuvas un Igaunijas. Tāpat enerģētisko drošību Bordāns rosina risināt ar gāzes rezervju veidošanu Inčukalna krātuvē, par ko patlaban diskutē Saeimas atbildīgā tautsaimniecības komisija.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) piebilda, ka VARAM un EM izstrādā plašu atbalsta paketi, lai veicinātu pāreju no fosilā kurināmā uz atjaunojamo resursu plašāku izmantošanu. Starp plānotajiem atbalsta pasākumiem paredzēti arī tādi, ar kuriem iecerēts siltināt mājas, veicināt veco logu nomaiņu, ūdens sildīšanas iekārtu nomaiņu, saules paneļu plašāku izmantošanu utt.

Vēstīts, ka pēdējās dienās no Ukrainas austrumiem pienāk ziņas par pastiprinātām apšaudēm un ir bažas par Krievijas rīkotām provokācijām iebrukuma attaisnošanai.

ASV prezidents Džo Baidens piektdien paziņoja, ka Kremlis jau ir izlēmis par labu invāzijai Ukrainā, un ka ticams ir uzbrukums arī Kijevai. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka joprojām ir vieta diplomātijai, jo Vladimirs Putins uzbrukumu jebkurā brīdī varot apturēt.

Savukārt Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons sestdien pauda, ka Krievija plāno kopš 1945. gada lielāko karu Eiropā, kura laikā iecerēts ielenkt arī Ukrainas galvaspilsētu Kijevu.

ASV izlūkdienestu aplēses liecinot, ka Krievija pie Ukrainas savilkusi 75% savu kaujasspējīgo konvencionālo spēku.

Spriedze pie Ukrainas robežām turpinās jau vairākus mēnešus, Krievijai turpinot pulcināt spēkus pie kaimiņvalsts robežām, tostarp Baltkrievijā.

Krievija jau 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un Krievijas atbalstītas bruņotas bandas pārņēmušas atsevišķas teritorijas Ukrainas austrumos, tāpēc faktiski karš Ukrainā notiek jau astoto gadu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Jānis Vitenbergs Attīstībai/Par! Baltkrievija Eiropas Savienība Igaunija Jānis Bordāns Juris Pūce Krievija Krišjānis Kariņš Lietuva Ministru prezidents NATO Ukraina VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form