Reaģējot uz otrdien, 24. novembrī, Ministru kabinetā skatītajiem Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem atbalsta mehānismiem, tostarp arī dīkstāves atbalsta sniegšanai uzņēmējiem un to darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajiem un patentmaksu maksātājiem, Kultūras ministrija trešdien sasaukusi Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes sēdi, lai pārrunātu šī atbalsta mehānisma efektivitāti specifiski kultūras nozarē strādājošo uzņēmumu jomā, portāls "Delfi" uzzināja Kultūras ministrijā.
"Iepriekš ar nozari izdiskutētie atbalsta mehānismu risinājumi, netika ņemti vērā, tāpēc vakar balsoju "pret" un uzstāju, lai sēdes protokolā tiktu ierakstīts īpašais viedoklis: "Kultūras ministrija neatbalsta dīkstāves atbalstam noteikto kritēriju – 50% apgrozījuma kritumu pret šā gada pēdējiem trim mēnešiem, ievērojot to, ka kultūras un pasākumu nozare 2020. gadā jau otro reizi saskaras ar pilnīgu darbības aizliegumu, un arī ārkārtējās situācijas starplaikā varēja strādāt, ievērojot būtiskus nozares darbības ierobežojumus epidemioloģisko apsvērumu dēļ, kas kavēja darbības atjaunošanu iepriekšējā līmenī. Šī iemesla dēļ nozare nevarēs kvalificēties plānotajam dīkstāves atbalstam un būs spiesti pārtraukt darbību un slēgt uzņēmumus," paziņojumā presei vēsta kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).
Kultūras ministrija vērsīsies vadības grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, lai padziļināti tiktu skatīta specifisku kultūras nozares uzņēmumu problemātika saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem.
"Vakar valdībā apstiprinātie dīkstāves, daļējas dīkstāves un apgrozāmo līdzekļa atbalsta mehānismi diskriminē tos uzņēmumus, kuri krīzi pārcieš jau no pandēmijas sākuma šā gada martā – vai nu vispār apstādinot darbību, vai strādājot stingru ierobežojumu apstākļos. Problēmas būtība slēpjas noteiktajos kritērijos, kur par pamatu tiek ņemts apgrozījuma kritums pēdējo trīs mēnešu laikā. Vēlos vērst uzmanību, ka uzņēmumi, kuri krīzi pārcieš no pandēmijas sākuma, saskaras ar ievērojamu apgrozījuma kritumu (50-80%) salīdzinot ar pirmskrīzes periodu, bet, atrodoties pilnīgā vai daļējā dīkstāvē, nevar pierādīt apgrozījuma kritumu tieši novembra mēnesī. Tas tādēļ, ka kopš krīzes sākuma to apgrozījums ir krities līdz minimumam, un ir konstants visu Covid-19 izplatības laiku, neatkarīgi no tā, ir vai nav spēkā ārkārtējā situācija. Rodas iespaids, ka, pieņemot šādu regulējumu, netiek ņemti vērā tie uzņēmumi, kuri krīzes laikā nodrošina sava uzņēmuma izdzīvošanu pašu spēkiem – investējot uzkrājumus, ņemot aizņēmumus, arī izmantojot līdzšinējos valsts atbalsta mehānismus," skaidro Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padomes priekšsēdētājs Ģirts Majors.
Latvijas Pasākumu rīkotāju un pasākumu producentu padome darbojas kā konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt pasākumu rīkošanas sektora attīstību un sekmēt valsts institūciju un pasākumu rīkošanas sektora profesionāļu sadarbību stratēģiskos jautājumos. Padome Kultūras ministrijā izveidota 2020. gada 22. aprīlī.
Jau ziņots, ka, lai vienkāršotu un paātrinātu atbalsta sniegšanu Covid-19 ierobežojošo pasākumu ietekmētiem uzņēmumiem, Ministru kabinets, otrdien, 24. novembrī apstiprinājis jaunus nosacījumus atbalstam algu subsīdijai daļēji nodarbinātiem darbiniekiem un dīkstāves atbalsta sniegšanai uzņēmējiem un to darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
