Revidenti kritiski vērtējumā par Alūksnes novada pašvaldības darbu
Foto: LETA

Valsts kontrole pēc revīzijas pauž kritisku vērtējumu par Alūksnes novada pašvaldības darbu, plānojot un organizējot tās attīstību, portālu "Delfi" informēja Valsts kontrolē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts kontrole publiskojusi revīziju "Kā strādā Alūksnes novada pašvaldība?", kurā vērtēts – vai pašvaldība rīkojusies likumīgi un lietderīgi ar finanšu līdzekļiem un mantu, pildot savas autonomās funkcijas.

Revīzijā secināts, ka pašvaldības pieņemtie lēmumi un rīcība ne vienmēr pamatota ar tās iedzīvotāju vajadzībās balstītiem mērķiem un ne vienmēr bija izsekojama un caurskatāma. To apliecina ilgstoša strādāšana bez vidēja termiņa attīstības plānošanas pamatdokumentiem un tādu projektu īstenošana, kas tajos nav iekļauti.

Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins atzina, ka ar revīziju darbu ir iespējams palīdzēt pašvaldībām saskatīt to darba pilnveidošanas iespējas un attiecīgi palīdzēt to izdarīt. Šoreiz tika veikta revīzija Alūksnes novada pašvaldībā, lai pievērstu tās uzmanību veicamajiem uzdevumiem un pienākumiem, plānojot novada attīstību un rīkojoties ar finanšu līdzekļiem.

"Ticu, ka pēc šīs revīzijas sniegtie ieteikumi noderēs arī citām Latvijas pašvaldībām, lai pilnveidotu savu darbu, īpaši tām jaunajām pašvaldībām, kuru darbā lielas un daudzveidīgas pārmaiņas viesusi Administratīvi teritoriālā reforma," sacīja Korčagins.

Alūksnes pašvaldības darba efektivitāte – 38 punkti no 100 iespējamajiem

Valsts kontrolē pašvaldību informējusi, ka tās attīstības plānošanas un organizēšanas efektivitāti revīzijā vērtēs pēc 100 punktu sistēmas: efektīva, ja iegūti virs 80 punktiem, neefektīva, ja iegūti mazāk par 40 punktiem. Revīzijas laikā, kas ilga no 2019. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 30. jūnijam, pašvaldības attīstības plānošanu un organizēšanu revidenti novērtēja ar 38 punktiem, tātad - kā neefektīvu.

No 2019. gada līdz 2021. gadam Alūksnes novada pašvaldība joprojām savu darbību plānoja atbilstoši "Attīstības programmai 2011.–2017. gadam", kas balstīta uz vairāk nekā 10 gadus senu iedzīvotāju vajadzību apzināšanu. Revidenti atzīst, ka, lai gan šajā programmā izvirzīti ilgtermiņā un vidējā termiņā sasniedzamie mērķi saistībā ar sabiedrības vajadzību ievērošanu un efektīvu pārvaldi, tajā nav iekļauti iedzīvotāju aptaujās identificēto un revidentu ieskatā iedzīvotājiem būtisko problēmu risinājumi, piemēram, saistībā ar sabiedriskā transporta pieejamību.

"Noskaidrot iedzīvotāju aktuālās vajadzības ir svarīgi jebkuras pašvaldības attīstības plānošanā. Notikumi pēdējo gadu laikā ir fundamentāli izmainījuši daudzus dzīves aspektus, un pašvaldībām ir jābūt pēc iespējas elastīgām un tālredzīgām, lai atbalstītu iedzīvotājus un nodrošinātu viņu vajadzības, kam vajadzīga savlaicīga, stratēģiska plānošana," uzsver Korčagins.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Revīzijā secināts, ka četrus gadus pašvaldība atlika attīstības programmas izstrādi, t.sk. attīstības prioritāšu aktualizēšanu. Pašvaldības dome Alūksnes novada attīstības programmu (2022.–2027.) apstiprināja tikai 2021. gada 23. decembrī

Īstenoti 58% no plānotajiem projektiem

Revīzijā noskaidrots, ka pašvaldība savu attīstības plānošanu pamatoja vienīgi ar katru gadu aktualizētu Investīciju plānu, kurā bija norādīti īstenojamie projekti un to ietvaros sasniedzamie rezultāti. Vērtējot, kā īstenoti Investīciju plānā iekļautie projekti un aktivitātes, secināts, ka izdevies īstenot 58% no plānotajiem projektiem, kas ir 65% no kopējā projektiem un aktivitātēm izlietotā finansējuma.

Pašvaldības budžeta sagatavošana kopumā ir izsekojama, tomēr 1/5 no pašvaldības 2021. gada budžetā plānotajiem projektiem par kopējo summu 124 289 eiro nav atrodami investīciju plānā. Rezultātā ne pašvaldības iedzīvotājiem, ne Valsts kontroles revidentiem nav iespējams izsekot, pēc kādiem principiem izvēlēti Investīciju plānā neiekļautie, bet pašvaldības īstenotie projekti, piemēram, "Kvalitatīvas inženiertehniskās infrastruktūras pieejamības nodrošināšana (pastaigu taka no Ozolu ielas līdz Ezermalas ielai gar Alūksnes ezeru)".

Īstenot ES projektu ar būtisku zaudējumu risku

Revidenti norāda, ka projekta "Veselības veicināšanas pakalpojumu centra izveide" iecere rada būtisku zaudējumu risku pašvaldības budžetam, īpaši tādēļ, ka iepriekš Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) nolēma neslēgt vienošanos par šī projekta īstenošanu, norādot uz pārlieku optimistisku vērtējumu projekta dzīvotspējai, kas neatbilst reālajai situācijai.

Tomēr pašvaldība neatteicās no ieceres īstenot projektu, iekļaujot to jaunajā Alūksnes novada attīstības programmas (2022.–2027.) investīciju plānā. Ja projektu, par kuru CFLA jau reiz atteicās noslēgt vienošanos, tuvākajā nākotnē nerealizēs, tad pašvaldības jau projektā ieguldītie finanšu līdzekļi 150 494 eiro apmērā, iespējams, būs jānoraksta zaudējumos.

"Atšķirībā no Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) principiem, kur Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdzekļi tiks piešķirti vien gadījumā, ja tās sasniegs noteiktos mērķrādītājus 100% apmērā, ES fondu projektu gadījumā finansējuma saņemšanas noteikumi nav tik strikti – proti, ANM nepieļauj finansējuma saņemšanu proporcionāli sniegumam atšķirībā no citiem ES fondiem. Rezultātā ne visi par ES fondu līdzekļiem īstenotie projekti ir patiesi vērtīgi un ilgtspējīgi. Vairākās revīzijās virknē pašvaldību esam identificējuši tādu projektu īstenošanu, kur investīciju finansiālā vai sociāli ekonomiskā atdeve ir zema vai nav vispār, lai arī īpašuma uzturēšanas izmaksas pašvaldībai jāsedz jebkurā gadījumā," norāda Korčagins.

Komersantiem maza interese par pašvaldības infrastruktūras nomāšanu

Revīzijā padziļināti vērtēti seši pašvaldības īstenotie projekti uzņēmējdarbības atbalstam, kuru īstenošanai piešķirti Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) un pašas pašvaldības budžeta līdzekļi. Tiem kopumā izlietoti vairāk nekā 7,5 miljoni eiro – 44% no revidējamā laika posmā projektiem/aktivitātēm izlietotajiem 17 miljoniem eiro. Nemainoties situācijai, šo projektu dzīves ciklā ir sagaidāma tikai nepilnu 1,4 miljonu eiro finanšu atdeve.

Valsts kontrolē atzīts, ka, lai gan projekti īstenoti ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības attīstību un palielināt privāto investīciju apjomu, izbūvējot piemērotu infrastruktūru, pašvaldībai kopumā nav veicies ar nomnieku piesaisti: četros no sešiem projektiem izbūvētos infrastruktūras objektus bija plānots iznomāt, tomēr pēc rīkotajām nomas tiesību izsolēm nomas līgumi noslēgti tikai par trīs objektu nomu.

"Šo situāciju, visticamāk, varēja novērst, ja potenciālos nomniekus noskaidrotu jau projektu izstrādes stadijā, ko pieļauj normatīvais regulējums un kuru pašvaldība piemēroja tikai vienā projektā. Tāpat nomas pretendentu skaitu neveicināja arī nomas izsoles termiņi, kur potenciālajiem nomniekiem tika dotas vien 10 dienas lēmumu pieņemšanai un dalībai izsolē. Rezultātā nomas pretendentu trūkuma dēļ, iespējams, nav iegūta maksimāli augstākā nomas maksa," secina revidenti.

Neskaidrs ir arī kopumā gūtais labums no pašvaldības īstenotajiem projektiem, jo novērtējot to izmaksu efektivitāti pašvaldība jau sākotnēji secināja, ka visiem projektiem aprēķinātie finanšu darbības rādītāju rezultāti ir negatīvi. Savukārt noteiktos rādītājus, kas raksturo faktiskos ieguvumus no projektu īstenošanas, pašvaldība neuzrauga. Pašlaik komersantu maksātā nomas maksa nesedz pat iznomāto objektu nolietojumu, kas saskaņā ar revidentu veikto aplēsi nomas līgumu darbības laikā negatīvi ietekmēs pašvaldības īstenoto projektu atdevi - netiks atgūti ieguldījumi un tiks pārmaksāts par uzbūvētās infrastruktūras uzturēšanu 308 368 eiro apmērā.

Konstatē nepilnības atlīdzības noteikšanā

Valsts kontrole atzīst, ka būtiski trūkumi pieļauti, nosakot pašvaldības administrācijas darbinieku atlīdzību - vairākos gadījumos bez skaidra un pamatojuma izvērtējama izlietoti kopsummā 154 244 eiro, t.sk. 50 848 eiro piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, aizvietošanu un virsstundu darbu, kā arī 103 396 eiro par pamatdarba veikšanas laiku, kurā darbinieks veicis citus atsevišķi apmaksātus pienākumus – darbs pašvaldības komisijās.

Pašvaldībā pie līdzvērtīga darba izpildes novērtējuma ir bijusi atšķirīga prakse darbinieku mēnešalgas paaugstināšanā. Iegūstot augstāko darba vērtējumu, revidējamā laika posmā mēnešalga ir palielināta tikai pašvaldības administrācijas darbiniekiem un iestāžu vadītājiem - tas ir apmēram 60 no 300 pašvaldības iestāžu darbiniekiem. Tāpat iedibinātā prakse, pamatojoties uz vērtēšanas rezultātiem, palielināt mēnešalgu uz vienu gadu, nevis noteikt piemaksu. Valsts kontroles ieskatā tas neatbilst atlīdzības iedalījuma būtībai, proti, nemainīgā daļa – mēnešalga, mainīgā daļa – piemaksas, prēmijas, naudas balvas.

Alūksnes pašvaldība ir saskaņojusi 12 sniegto ieteikumu ietvaros veicamās darbības un to ieviešanas termiņus, nosakot pēdējo ieteikumu ieviešanas termiņu līdz 2023. gada 15. maijam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Administratīvi teritoriālā reforma ES fondi Alūksne Eiropas Savienība ERAF Valsts kontrole
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form