Foto: EPA/Scanpix/LETA

Patlaban jau ir izsmeltas Rīgas pašvaldībai pieejamās Ukrainas kara bēgļu izmitināšanas iespējas, ko paredz domes līgumi, kas ir noslēgti vietējo katastrofu gadījumiem, žurnālistiem piektdien, 11. martā, sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola (JKP).

Tādēļ Rīgai ir akūti nepieciešams citu pašvaldību atbalsts, lai arī tās palīdzētu uzņemt bēgļus.

Iemesls Rīgas kapacitātes izsīkumam esot Ministru kabineta (MK) noteikumi, kuri jau ir izstrādāti, taču vēl nav atbalstīti valdības sēdē.

Šie noteikumi dotu pašvaldībām papildu pilnvaras slēgt līgumus ar tūristu mītnēm vai vietām, kur var izmitināt cilvēkus.

"Ir nepieciešami šie MK noteikumi. Sākotnēji tie ir izstrādāti no Ekonomikas ministrijas puses, un nu valdības pusē ministrijām ir jātiek skaidrībā, kur tie ir iestrēguši un kāpēc divas nedēļas pēc kara sākuma šobrīd mums šis noteikumu ietvars, pēc kura mēs varam sniegt savu pašvaldības atbalstu Ukraiņiem, vēl nav skaidrs," teica deputāte.

Ozola sacīja, ka šobrīd dome sadarbojas ar ministrijām, lai ne tikai rastu iespēju slēgt līgumus ar tūristu mītnēm, bet arī paredzētu iespēju pašvaldībai slēgt līgumus ar cilvēkiem, kuriem, piemēram, pieder brīvi dzīvokļi.

Vienlaikus politiķe pauda pārliecību, ka arī šāda iespēja tiks paredzēta valdības noteikumos.

Ņemot vērā, ka aizvien augs patvēruma meklētāju skaits, un kamēr vēl tiek gaidīti attiecīgie noteikumu grozījumi, pašvaldība jau piektdien slēgs papildu līgumus, paļaujoties, ka valsts no savas puses atbalstīs šādu soli un kompensēs attiecīgos izdevumus.

Līdz ar to deputāte uzsvēra, ka šajā nedēļas nogalē jebkurš, kurš vērsīsies pašvaldībā ar nepieciešamību izmitināt, šādu palīdzību saņems.

"Viss ir izdarīts, lai šī palīdzība visiem arī sestdienā un svētdienā būtu pieejama," akcentēja Ozola, šādas vajadzības gadījumā aicinot zvanīt uz "Palīdzība ukraiņiem Latvijā" informatīvo tālruni 27380380.

Vienlaikus dome veic sagatavošanās darbus, gatavojoties gadījumam, ja būs nepieciešama masveida bēgļu izmitināšanai.

Politiķe arī teica, ka to cilvēku vidū, kuri brīvprātīgi kā privātpersonas pieteicās nodrošināt izmitināšanu bēgļiem, novērots, ka aptuveni puse, saņemot atbildes zvanu, tomēr atsakās to darīt.

Iemesli tam varētu būt dažādi, tostarp, kā norādīja politiķe, kādam tas varbūt bijis emocionāls lēmums vai kāds varbūt izmitināšanu bija gatavs nodrošināt tikai uz dažām dienām.

Šādas privātpersonu piedāvātās brīvprātīgās izmitināšanas iespējas gan no pašvaldības tiek saskatītas kā drīzāk galējais variants, taču tik un tā Ozola atzina, ka novērtē iedzīvotāju atsaucību, vienlaikus aicinot pieteikties apzināti un izvērtējot visus apstākļus.

Līdz piektdienas rītam pašvaldība izmitinājusi 623 Ukrainas kara bēgļus.

Līdz piektdienas pulksten 12 centrā reģistrēta 2381 persona un saņemti 403 garantētā minimālā ienākuma, kā arī 416 krīzes pabalsta iesniegumi. Izglītībai pieteikta 421 persona, savukārt mobilo sakaru SIM kartes un sabiedriskā transporta biļetes izsniegtas attiecīgi 1616 un 1698 personām.

Kā ziņots, līdz šim Rīgas dome spērusi vairākus soļus nolūkā atbalstīt Ukrainu.

Iepriekš tā piešķīra 500 000 eiro Ukrainas atbalstam, organizēja koncertu iepretim Krievijas vēstniecībai, izlika Ukrainas karogus pie dažādām pašvaldības ēkām, kā arī uzņēmās organizēt palīdzības sniegšanas iespējas patvēruma meklētājiem, kuri Latvijā ierodas, bēgot no kara.

Tāpat ziņots, ka Krievijas iebrukums Ukrainā, kura laikā tiek bombardēti civiliedzīvotāji, ilgst jau gandrīz divas nedēļas. Latvija un citas valstis steigušās palīgā kara postītajai valstij.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!