Rīgas administratori: budžets palīdzēs nodrošināt pilsētas stabilitāti
Foto: LETA

Ceturtdien, 9. aprīlī, apstiprinātais Rīgas pilsētas 2020. gada budžets uzlabos pašvaldības finanšu stabilitāti ārkārtējās situācijas laikā, kad ekonomiskā attīstība nav skaidri prognozējama, pēc budžeta apstiprināšanas preses konferencē pauda Rīgas domes pagaidu administrācijas vadītājs Edvīns Balševics.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Attālinātajā preses konferencē piedalījās Balševics, viņa vietnieks Artis Lapiņš, kā arī administrācijas loceklis Aleksejs Remesovs.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka pagaidu administrācija ceturtdien, 9. aprīlī, apstiprināja Rīgas 2020. gada budžetu. Pilsēta ieņēmumus plāno 935,26 miljonu eiro, savukārt izdevumi iecerēti 1,04 miljardu apmērā.

Balševics atzina, ka Covid-19 krīze ir ieviesusi korekcijas pašvaldības darbībā, tādēļ pēdējo mēnesi vietvara ir ieguldījusi būtisku darbu, lai pārskatītu sagatavoto budžeta projektu.

"Šis budžets kopumā palīdzēs nodrošināt pilsētas stabilitāti un atbalstu rīdziniekiem, kurus ārkārtējā situācija ir ietekmējusi visvairāk. Esam būtiski palielinājuši rezerves fonda apjomu ar domu, ka pašreiz ir operatīvi jāreaģē uz esošo situāciju, kāda tā ir Rīgas pilsētā un valstī kopumā, nodrošinot maksimāli ātru palīdzību iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kā arī paralēli domājot par to, kā pēc ārkārtējās situācijas beigām pilsētu atgriezt ierastajā ritmā," pauda administrācijas vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka par 3,3 miljoniem eiro ir palielināts atbalsts sociālajai aizsardzībai, šai sfērai šogad atvēlot kopumā 95 miljonus eiro. "3,3 miljoni eiro ir pie pašreizējās situācijas paredzēti papildu līdzekļi, piemēram, mājas aprūpei, kur cilvēkiem ir nepieciešama palīdzība, kā arī jebkuram pasākumam, ko pašvaldība sniedz, lai būtu pieejami finanšu līdzekļi operatīvai rīcībai," pauda Balševics.

Vienlaikus administratori ir pārskatījusi pašas pašvaldības izdevumus, kas ir saistīti ar komandējumiem, degvielas izmaksām, kā arī elektrības un siltumenerģijas izdevumiem.

Taujāti par priekšlikuma atbalstīšanu, ar kuru izdevumu pozīcijā "Sociālie pabalsti Rīgas pilsētas iedzīvotājiem" līdzekļi tika samazināti par 600 000 eiro, Lapiņš norādīja, ka tas ir saistīts ar iniciatīvas noraidīšanu par bērna piedzimšanas pabalsta palielināšanu.

"Šī nauda tiek novirzīta rezerves fondā, kuru attiecīgi varēs izmantot sociālajai palīdzībai vai citu jautājumu risināšanai, kas saistīti ar Covid-19 krīzi," pauda Lapiņš.

Savukārt par silto brīvpusdienu piegādi uz mājām Remesovs atzina, ka, domes ieskatā, Rīgā kā Latvijas lielākajā pašvaldībā nav iespējams īstenot silto pusdienu piegādi. Tā vietā ar 14. aprīli vietvara sāks izsniegt pārtikas kartes, kuras varēs izmantot pārtikas produktu iegādei.

Apstiprinātais budžets paredz par aptuveni 23 miljoniem samazināt līdzfinansējumu Eiropas Savienības fondu projektiem. Pašvaldības budžeta pārvaldes priekšnieks Uldis Rakstiņš skaidroja, ka šī nauda tiek pārcelta uz 2021. gadu, jo ne visi uzsāktie projekti norisinās atbilstoši sākotnējam plānam. "Piemēram, Skultes pārvadā nav uzsākušies remontdarbi tādā apmērā, kā mēs vēlētos. Tas pats attiecas uz Skanstes teritorijas sakārtošanu. Noņemts faktiski nekas netiek – nobīdas tikai laika grafiks," viņš piebilda.

Taujāts, vai patlaban Rīgas rezerves fondā atvēlētie 13,8 miljoni eiro būs pietiekami Covid-19 krīzes laikā, Balševics sacīja, ka pagaidu administrācija var pietiekami operatīvi rīkoties un pārskatīt budžeta sadaļas, lai nepieciešamības gadījumā novirzītu vēl papildu līdzekļus. "Pašreizējā situācijā mēs redzama, ka tas ir pietiekami," administrācijas vērtējumu pauda Balševics.

Jau ziņots, ka pagaidu administrācija ceturtdien apstiprināja Rīgas 2020. gada budžetu.

Administratori iesniedza vairākus priekšlikumus, ar kuriem no iepriekš sagatavotā pilsētas budžeta projekta tika svītrota virkne atlaistās Rīgas domes politiķu iniciatīvu, to pamatojot ar nepieciešamību nodrošināt pašvaldības institūciju darba nepārtrauktību un bez iedzīvotāju pilnvaras nelemt par jaunām politiskām iniciatīvām līdz domes ārkārtas vēlēšanām.

Kā portāls "Delfi" noskaidroja pašvaldībā, tad visvairāk līdzekļu no apstiprinātā budžeta ir paredzēti izglītības nozarei. Administrācija nolēma neatbalstīt jaunas politiskās iniciatīvas 5 161 036 eiro apjomā – līdzekļus plānots saglabāt kā pašvaldības līdzekļu rezervi.

Vienlaikus ir veiktas izmaiņas attiecībā uz Rīgas domes rezerves fondu. Tā apjoms kopumā palielināts līdz 13 876 626 eiro operatīvai rīcībai ārkārtējās situācijas radīto seku mazināšanai un sociāli mazāk aizsargāto pašvaldības iedzīvotāju atbalstam.

Rezerves fonda apjomu bija iespējams palielināt pateicoties tam, ka līdz pat Līgo un Jāņu svētkiem galvaspilsētā ir atcelti pašvaldības publiskie svētku pasākumi, samazināts finansējums Rīgas reklamēšanai kā tūrisma galamērķim un plānots pārcelt Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus.

Pašvaldība, izvērtējot izmaiņas, kas saistītas ar energoresursu cenu izmaiņām, daļēji attālināto darbu pašvaldības iestādēs, iestāžu slēgšanu apmeklētājiem, silto ziemu un izdevumu samazinājumu ielu uzturēšanai, atbalstīja ierosinājumu novirzīt rezerves fondā 2,5% no iestāžu uzturēšanas izdevumiem par kopējo summu 3 514 632 eiro. Šis finansējuma samazinājums netiek attiecināts uz sociālas nozares iestādēm un iestādēm, kurām gaidāms nomas maksas ieņēmumu kritums.

Vietvarā norāda, ka pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas un budžeta izpildes izvērtēšanas varēs lemt par līdzekļu atgriešanu iestāžu rīcībā.

Tāpat pašvaldība paredzēja finansējumu Rīgas pilsētas patversmju darba organizēšanai ārkārtējās situācijas laikā. Papildus 100 000 eiro novirzīti maznodrošināto iedzīvotāju ēdināšanai.

Rīgas pašvaldības budžetā ir saglabāts darba samaksas pieaugums pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, sociālajiem aprūpētājiem un medicīnas darbiniekiem, tam kopumā atvēlot 3 439 990 eiro. Vienlaikus budžetā ir paredzēti līdzekļi remontdarbiem izglītības iestādēs 10 378 612 eiro apmērā un 560 jaunu vietu izveidei pirmsskolas izglītības iestādēs, kā arī datortehnikas iegādei skolām 1 225 180 eiro apmērā.

Iekšpagalmu remontdarbos plānots investēt 2 000 000 eiro, savukārt satiksmes infrastruktūrā – 26 918 928 eiro, ietverot Bruņinieku ielas un Čaka ielas remontdarbus, kā arī Krasta ielas veloceliņa izbūvi.

Ieplānotas investīcijas Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijā 10 912 068 eiro apmērā, Brasas tilta pārbūvei atvēlēti 7 002 038 eiro, bet Deglava tilta rekonstrukcijā un Kultūras un sporta kvartāla izveidē Grīziņkalna apkaimē – 5 678 752 eiro.

Paredzēts arī līdzfinansējums privātīpašniekiem ēku sakārtošanai 1 400 000 eiro apjomā, savukārt 955 445 eiro – Rīgas domes vēlēšanu procesa organizēšanai.

Lielākais Rīgas pašvaldības ieņēmumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) jeb 598 862 126 eiro, valsts budžeta transferti 178 609 520 eiro apmērā, kā arī nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), kas veido 110 403 112 eiro.

Kopumā pašvaldības ieņēmumi 2020. gadā ir plānoti 935 266 630 eiro apjomā.

Ziņots, ka bijušais pilsētas mērs Oļegs Burovs (GKR) ceturtdienas rītā atzina, ka pagaidu administrācija izdevumus samazinājusi uz vairāku programmu rēķina, kuru uzdevums bija sakārtot Rīgas parkus, stādīt kokus, sakārtot pamestās teritorijas un nelegālās atkritumu izgāztuves.

"Nebūs divu miljonu eiro programmai Rīgas parku sakārtošanai. Bija plānots sakārtot Esplanādes parku un uzsākt darbu pie citiem parkiem, bet tas tagad neesot paredzēts. Samazināta koku stādīšanas un uzturēšanas programma Rīgas mikrorajonos. Nav atbalstīta programma piesārņoto teritoriju sakārtošanai," pastāstīja bijušais mērs, piebilstot, ka vienlaikus šobrīd budžetā vairs netiek paredzēts pabalsta palielinājums par 100 eiro jaunajām ģimenēm par bērna piedzimšanu.

Tāpat vēstīts, ka iekšējo strīdu dēļ tā brīža Rīgas domes koalīcijas partneri 2020. gada sākumā nebija spējīgi vienoties par pašvaldības budžeta apstiprināšanu – "Saskaņa" un deputātu bloks "Rīgai!" janvāra vidū paziņoja, ka budžeta pieņemšanu neatbalstīs, kamēr mēra krēslu ieņems Burovs.

Līdz ar to galvaspilsētas budžeta apstiprināšana kļuva par vienu no trim Rīgas domes pagaidu administrācijas darbības prioritātēm, bet līdz šim vietvaras struktūras strādāja ar 1/12 daļu no 2019. gada budžeta.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Uldis Rakstiņš Brasa Koronavīruss Covid-19 Eiropas Savienība Oļegs Burovs Rīgas dome
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form