Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amatā valdība apstiprina latviešu valodu nepārzinošu tiesību ekspertu Sullo
Foto: Rīgas Juridiskā augstskola

Rīgas Juridiskās augstskolas rektora amatā valdība apstiprināja latviešu valodu neprotošo tiesību zinātņu doktoru Pjetro Karlo Vladimiro Sullo.

Sullo dzīvesgājuma apraktā (CV) kā dzimtā valoda ir minēta itāļu valoda, tāpat norādīts, ka Sullo prot sazināties angļu, franču un vācu valodā, savukārt par viņa latviešu valodas prasmēm CV nekas nav minēts.

Apstiprināt rektoru bez valsts valodas prasmēm minētajā augstskolā ļauj Rīgas Juridiskās augstskolas likums, kurā kopš pagājušā gada novembra atvieglota valodas prasmju kārtība augstskolas personālam.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) atgādināja, ka par valsts valodas prasībām Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Juridiskās augstskolas vadībai bija diskusijas un speciāli tika mainīts likums. "Nacionālā apvienība neatbalstīja un mans viedoklis nav mainījies. Uzskatu, ka šādas iestādes vadītājam būtu jāzina valsts valoda," sacīja ministrs. Arī kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) pievienojās šim viedoklim.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) norādīja, ka 23.oktobrī notiks diskusija par šo tēmu, kurā viņa aicina piedalīties abus ministrus. Politiķe sacīja, ka rektora un profesūras vēlēšanas virzīsies uz to, ka nav jāzina valsts valoda, bet esot amatā tā jāapgūst.

Rīgas Juridiskā augstskola šovasar informējusi Izglītības un zinātnes ministriju, ka 2019.gada 17.maijā Rīgas Juridiskās augstskolas Satversmes sapulce par augstskolas rektoru ir ievēlējusi tiesību zinātņu doktoru Sullo, lūdzot virzīt viņa kandidatūru apstiprināšanai Ministru kabinetā par Rīgas Juridiskās augstskolas rektoru.

Līdz šim augstskolas rektora vietas izpildītāja amatā strādāja pašreizējais Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Jānis Ikstens.

Kā liecina valdībai iesniegtais Rīgas Juridiskās augstskolas valdes sēdes protokola izraksts, valde rektora amata vēlēšanām augstskolas Satvesmes sapulcē virzīja ne tika Sullo, bet arī bijušā cilvēktiesību komisāra Nila Muižnieka kandidatūru. Aizklātās vēlēšanās Sullo saņēma sešas balsis, bet Muižnieks – divas.

Rīgas Juridiskā augstskola informējusi, ka saskaņā ar Rīgas Juridiskās augstskolas likuma prasībām tā apliecina, ka nodrošinās Rīgas Juridiskās augstskolas rektoram tulkojumu valsts valodā tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai.

Sullo CV liecina, ka viņš ir līdz šim strādājis vairākās ārzemju augstskolās, pasniedzot starptautiskās tiesības un citus šīs jomas kursus. Tāpat Sullo nodarbojies ar pētniecību, publicējis virkni rakstu starptautiskos akadēmiskos izdevumos, kā arī izdevis monogrāfiju.

Kā portālu "Delfi" informē augstskolas preses pārstāve Ilze Arkliņa, Sullo bijis viesprofesors "King's College" Londonā un Lēvenes universitātē Briselē, kā arī lektors starptautiskajās publiskajās tiesībās un diplomātijas tiesībās Kentas universitātes Starptautisko studiju Briseles skolā. Viņš ir strādājis arī kā Eiropas Cilvēktiesību un demokratizācijas starpuniversitāšu centra Venēcijā Eiropas maģistra programmas direktors un vecākais pētnieks pie ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos un Maksa Planka institūtā Heidelbergā.

Sullo ir doktora grāds starptautiskajās tiesībās, kas iegūts "Scuola Superiore Sant'Anna" Pizā, Itālijā, viņš ir Itālijas advokātu kolēģijas biedrs. Sullo pētījumu lokā ir starptautiskās publiskās tiesības, ES likumdošana, starptautiskais konfliktu noregulējums, starptautiskā cilvēktiesību likumdošana, starptautiskās krimināltiesības, masveida cilvēktiesību pārkāpumu seku novēršana, genocīds un bēgļu likumdošana.

Tāpat augstskolas rektora amatā apstiprinātais Sullo veicis pētniecisko darbu Lībijā, Ruandā, Marokā, Gvatemalā, Dienvidsudānā un ASV. Viņš ir vadījis pētnieku komandu, kas fokusējas uz ieslodzījuma alternatīvām ES dalībvalstīs ES finansēta projekta ietvaros.

"Mani piesaistīja Rīgas Juridiskās augstskolas progresīvā starpdisciplinārā pētījumu darba kārtība un skolas atvērtā vide, un es esmu priecīgs, ka varēšu strādāt, lai nostiprinātu Rīgas Juridiskās augstskolas kā izcilas pētniecības iestādes pozīcijas un veicinātu tālāku internacionalizāciju visos tās aspektos," paudis Sullo.

"Mēs uzskatām, ka Sullo plašā pētnieka, pasniedzēja un zināšanu pārneses pieredze starptautiskajās un Eiropas Savienības tiesībās kopā ar viņa akadēmiskās vadības un līdera prasmēm palīdzēs Rīgas Juridiskajai augstskolai sasniegt tās stratēģiskos mērķus," norādījis augstskolas valdes priekšsēdētājs Jānis Ikstens.

Saskaņā ar Augstskolu likumu rektors ir augstskolas augstākā amatpersona, kas īsteno augstskolas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv augstskolu. Rektora kompetence ir noteikta Augstskolu likumā. Augstskolas rektors atbild par augstskolas darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to augstskolas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai ir nepieciešams rektors.

Jau ziņots, ka 2013. gadā uz otru termiņu par Juridiskās augstskolas rektoru tika apstiprināts Džordžs Ulrihs, pēc kura pilnvaru beigām augstskolas Satversmes sapulce ievēlēja jaunu rektoru –Melu Keniju.

Tomēr, Izglītības un zinātnes ministrijā iesniedzot dokumentus, kas nepieciešami, lai virzītu ievēlēto rektoru apstiprināšanai Ministru kabinetā, ministrijā secināts, ka Kenijam nav rektora amata pienākumu veikšanai nepieciešamais latviešu valodas prasmju līmenis, līdz ar to augstskola tika informēta, ka viņš nevar tikt virzīts apstiprināšanai amatā.

2018. gada novembrī toreizējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis likumu, kas atvieglo valodas prasmju kārtību Rīgas Juridiskās augstskolas personālam, arī rektoram.

Likumā noteikts, ka augstskolas rektoram jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Arī uz augstskolas personālu nav attiecināmas normatīvajos aktos noteiktās prasības par valsts valodas zināšanu līmeni. Augstskolai jānodrošina dokumentu aprite un saziņa ar valsts iestādēm un privātpersonām valsts valodā, nosaka jaunais likums.

Likums tika pieņemts, lai precizētu uz starpvalstu līguma pamata dibinātās augstskolas vietu Latvijas augstākās izglītības sistēmā.

Tags

Kaspars Gerhards Kenija Latvijas Universitāte Nauris Puntulis Raimonds Vējonis Satversme Valsts prezidents VL-TB/LNNK
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form