No 2019.gada 1.septembra Rīgas pašvaldība Rīgas mazākumtautību skolās nodrošinās papildnodarbības mācību priekšmetu apguvei dzimtajā valodā, ceturtdien paziņoja Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).
Ušakovs ticies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un izglītības ministru Kārli Šadurski (V), lai darītu zināmus Rīgas pašvaldības turpmākos plānus attiecībā uz mazākumtautību skolu izglītības reformu.
Rīgas dome no 2019.gada 1.septembra plāno piedāvāt jaunu izglītības programmu. Proti, mazākumtautību skolās skolēniem tiks nodrošinātas papildnodarbības, kurās apgūt priekšmetus varēs viņu dzimtajā valodā. "Tas nozīmē, ka pēc tam, kad ir notikusi nodarbība fizikā valsts - latviešu valodā, ja ir nepieciešams, bērns varēs doties uz papildnodarbībām, kur viņam tā pati tēma tiks paskaidrota vēlreiz - viņa dzimtajā valodā," skaidroja Ušakovs. Turklāt papildu nodarbība notiks pie tā paša skolotāja, un nodarbības apmeklējums tiek ieskaitīts kā mājasdarbs. Tas ir – bērns mājās pārnāks vēlāk, taču mājasdarbs fizikā viņam vairs nebūs jāpilda, skaidro Ušakovs.
Skolām tiks piešķirts finansējums proporcionāli skolēnu skaitam, un skolēnu skaits savukārt noteiks - cik daudz šāda veida nodarbību ir nepieciešams.
"Netiks ierobežots ne priekšmetu sortiments, ne priekšmetu skaits un skolas pašas varēs izvēlēties, kādus priekšmetus papildus pasniegt," apgalvoja priekšsēdis.
Viņš skaidroja, ka ir skolas, kur 40% mācību priekšmetu pasniedz mazākumtautību valodā, bet ir skolas, kur tas ir tuvu nullei, kas nozīmē, ka "būs skolas, kuras maksimāli plaši izmantos programmas piedāvātās iespējas un būs skolas, kuras to izmantos tikai viena priekšmeta pasniegšanai - tā būs brīva izglītības iestāžu izvēle," sacīja mērs.
Ar šo programmu plānots panākt to, ka mazākumtautību bērni zina gan valsts valodu, gan dzimto, gan izprot pasniegtos priekšmetus un var par tiem izteikties abās valodās. Priekšsēdis gan uzsvēra, ka arī pašlaik neesot saskāries ar situācijām, kad kādas Rīgas mazākumtautības skolas absolvents nezinātu valsts valodu.
Viņš skaidroja, ka finansējums šāda tipa programmas ieviešanai tiks nodrošināts arī valodu skolās, piemēram, Rīgas franču licejā vai Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā, un arī skolās, kas pasniedz priekšmetus valsts valodā. Šajā gadījumā skolām tiks piešķirts finansējums, lai varētu nodrošināt papildnodarbības un nostiprinātu audzēkņu zināšanas izvēlētajos priekšmetos.
Tāpat Ušakovs norādīja, ka šī programma mazākumtautību skolās tiks īstenota neatkarīgi no tā, vai tiks vai netiks realizēta reforma par pāreju uz izglītības iegūšanu tikai valsts valodā.
Tikšanās noslēgumā amatpersonas vienojušās, ka tuvākajā laikā Rīgas dome sniegs detalizētu izklāstu par to, kā šo programmu plānots ieviest un cik lielus pašvaldības budžeta līdzekļus tas prasīs. Provizoriskie aprēķini liecina, ka tas varētu izmaksāt aptuveni divus miljonus eiro gadā.
Ušakovs arī formulē vairākus mērķus, ko sagaida no vidusskolas Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem: bērni pilnībā pārvalda latviešu valodu, kultūru un literatūru; bērni pilnībā pārvalda dzimto valodu, kultūru un literatūru; bērni labi prot vēl vismaz vienu valodu – angļu valodu; bērni ir saņēmuši kopumā labu izglītību, un mācību priekšmetus zina vismaz divās valodās.
"Tātad, beidzot vidusskolu, bērniem no nacionālo mazākumtautību ģimenēm ir jāzina tas pats viss, ko zina bērni no latviešu ģimenēm. Turklāt mācību priekšmetu viela viņiem lielākā vai mazākā mērā jāzina vismaz divās valodās – gan latviski, gan krieviski. Protams, bērniem pilnvērtīgi un padziļināti jāapgūst dzimtā kultūra," skaidro Rīgas mērs. No vienas puses, tas nozīmē, ka bērniem no minoritāšu ģimenēm ir lielāka slodze. No otras puses, pēc skolas beigšanas viņi ir ļoti labi sagatavoti dzīvei un darbam, jo viņiem bagāžā ir ne tikai skolas programma, bet arī vismaz divas darba valodas – latviešu un dzimtā. "Pēc manām domām, tas ir milzīgs pluss," secina Ušakovs.
Rīgas mērs atzīmē, ka patlaban krievvalodīgajai jaunatnei Latvijā nav problēmu ar latviešu valodas prasmi. Pēc pētījuma "Valodas situācijas Latvijā 2010–2015" datiem, 39% jauniešu, kas nāk no nacionālo minoritāšu ģimenēm, latviešu valodu zina ļoti labi, vēl 39% to zina labi. 20% valodu pārvalda pamatlīmenī, un tikai 2% latviešu valodu zina vāji.
"Vai jūs kādreiz esat dzirdējuši par kādām problēmām ar latviešu valodu Rīgā mazākumtautību skolu audzēkņiem, kuri patlaban beidz skolu? Piemēram, par problēmām darba tirgū, kas būtu ļoti precīzs rādītājs? Nē! Tieši pretēji, mēs bieži vien dzirdam, ka daudzi latviešu skolu absolventi saskaras ar grūtībām darba tirgū, jo nepietiekami zina krievu valodu. Tāpat ir ne mazums vecāka gadagājuma cilvēku, kuri vāji zina latviešu valodu. Taču skolu beidzēji latviešu valodu pārvalda ļoti labi!" situāciju raksturo Ušakovs.
Politiķis atzīst, ka arī ar krievu valodas zināšanām mazākumtautību skolu beidzējiem viss ir kārtībā. Pateicoties internetam un sociālajiem tīkliem, Ušakovs rakstveidā krievu valodā ļoti daudz komunicē ar dažādu vecumu rīdziniekiem. Pusaudži raksta, pieļaujot tieši tādas pašas kļūdas kā viņu vecāki, kaut arī paaudzes mācījušās pēc pilnīgi atšķirīgas metodikas, novērojis Ušakovs.
"Faktiski pašreizējā vidējās izglītības sistēma valodu minoritātēm darbojas labi. Protams, tā nav ideāla. Mazākumtautību skolas saskaras ar tieši tādām pašām problēmām kā visas citas mācību iestādes – no kadru trūkuma līdz nepietiekamam bērnu skaitam. Taču kopumā skola ar izvirzītajiem uzdevumiem tiek galā," rezumē Rīgas mērs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
