Pagājušajā gadā audzis arī uzņēmuma apgrozījums. Ja 2020. gadā tas bija 55,6 miljoni eiro, tad pērn - 61,1 miljons eiro. Līdz ar to uzņēmums šobrīd pirmo reizi vēsturē izmaksāšot dividendes kapitāla daļu turētājiem. Kopumā, pēc Neimaņa sacītā, Rīgas pašvaldībai dividendēs plānots samaksāt 1,7 miljonus eiro.
Atbilstoši RNP valdes priekšsēdētāja paustajam, viens no galvenajiem RNP uzdevumiem aizvien ir sakārtot uzņēmumu līdz tādam organizācijas līmenim, lai tas kvalificētos kotēšanai biržā.
Cita starpā kā būtiskākos pērnā gada sasniegumus Neimanis uzskaitīja pārvaldīšanas maksas samazināšanu 70% RNP klientu, klientu parāda apjoma mazināšanu un savlaicīgi apmaksāto rēķinu apjoma pieaugumu.
Tāpat, pēc viņa paustā, pērn izdevies būtiski celt remontdarbu izpildes rādītājus, kā arī izveidot atgādinājumu sistēmu par rēķinu apmaksu un veikt rēķinu izrakstīšanu par aptuveni desmit dienām ātrāk. Strādāts arī korupcijas risku mazināšanas virzienā, ieviešot pretkorupcijas sistēmu.
"Esam būtiski mazinājuši korupcijas riskus, ieviešot risku vadību, kas šajā uzņēmumā nekad nav bijusi, esam būtiski paplašinājuši amatpersonu sarakstu - uzņēmumā vienmēr amatpersonas ir bijušas tikai valde un iepirkumu komisijas locekļi. Šobrīd valsts amatpersonas ir pilnīgi visi darbinieki, kas lemj par finansējuma izlietojumu," stāstīja valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka izveidota arī jauna iepirkumu sistēma.
Līdz ar uzlabojumiem iepirkumu veikšanā esot celts uzņēmuma partneru skaits, kā arī panākts dažādu pakalpojumu izmaksu samazinājums. Atbilstoši Neimaņa sacītajam, tādējādi, piemēram, zāles pļaušanas pakalpojuma cena šobrīd ir divreiz zemāka nekā līdz šim. Līdzīgi izmaksu samazinājumi panākti cita starpā arī liftu remontu, pagrabu un bēniņu tīrīšanas, kā arī dezinfekcijas pakalpojumos.
Īpaša uzmanība esot pievērsta arī parādu mazināšanai. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs iezīmēja, ka tādēļ izveidota Debitoru pārvaldības nodaļa, kā arī ieviesta agro brīdinājumu sistēma par rēķina apmaksas termiņa iestāšanos. Paralēli piesaistīti arī parādu piedzinēji - SIA "Paus Konsults" un SIA "Intrum".
Papildu uzmanības pievēršana parādu mazināšanai esot nesusi manāmus ieguvumus - uzņēmuma kopējie vēsturiskie parādi esot sarukuši no 42 miljoniem eiro līdz 39 miljoniem eiro. Vienlaikus, pēc Neimaņa paustā, izdevies mazināt arī apkures parādus.
"Pirmo reizi vēsture šī apkures sezona tika uzsākta ar nebūtisku parādu, jo vēsturiski vienmēr bijis vismaz divu līdz trīs miljonu eiro parāds septembra beigās, oktobra sākumā. Pagājušais gads tika uzsākts ar apmēram 300 000 eiro parādu," skaidroja uzņēmuma vadītājs.
Savukārt runājot par nākamo apkures sezonu, Neimanis skaidroja, ka RNP piedāvājis konkrētus grozījumus normatīvajā regulējumā. Tie paredz, ka apkures pakalpojumu sniedzējs nedrīkstēs atteikties pieslēgt vai atslēgt apkuri, ja parādi par siltumenerģiju ir nebūtiski – 10% apmērā – un nav ilgāki par sešiem mēnešiem.
Tāpat RNP ieskatā, būtu jānovērš situācijas, ka atsevišķu dzīvokļu īpašnieku parādu dēļ citi dzīvokļu īpašnieki var nesaņemt pakalpojumu.
Saistībā ar to RNP arī vērsies dažādās valsts iestādēs, tostarp Konkurences padomē un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kā arī uz šo vērsis Saeimas un Ekonomikas ministrijas uzmanību.
Gatavojoties jaunajai apkures sezonai, RNP arī izsludinājis iepirkumu par ēku iekšējo siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi. Tas publicēts tostarp Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī, lai piesaistītu ārvalstu komersantus. Šis esot viens no finansiāli ietilpīgākajiem RNP iepirkumiem - līguma ilgums paredzams uz trīs gadiem par kopējo summu ap 16 miljoniem eiro.
Pēc uzņēmuma informācijas, RNP ir Ziemeļeiropā lielākais pārvaldīšanas pakalpojumu uzņēmums, tas pārrauga ap 4000 dzīvojamo māju un tam ir ap 157 000 klientu. Uzņēmumā strādā vairāk nekā 2000 darbinieku.
Kā ziņots, Neimanis, kurš iepriekš bijis "Valsts nekustamie īpašumi" valdes priekšsēdētājs, par RNP valdes priekšsēdētāju ievēlēts 2020. gada septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
