Ceturtdien, 17. augustā, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pieņēma Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) demisijas rakstu.
Kariņš premjera amatā atrodas kopš 2019. gada janvāra.
Ceturtdien preses konferencē Rinkēvčs informēja, ka viņš šodien saņēma Kariņa valdības demisijas rakstu. Viņš uzsvēra, ka Kariņa vadītā valdība turpinās darbu līdz jaunas izveidei.
Rinkēvičs pateicās Ministru prezidentam par darbu valsts un sabiedrības labā četru ar pusi gadu garumā.
"Kariņa vadītajām valdībām bija jāīsteno pandēmijas pārvarēšana, cīņa ar naudas atmazgāšanu Latvijas bankās, cīņa pret hibrīduzbrukumu Latvijas austrumu pierobežā, kā arī jāatbalsta Ukraina tās cīņā pret Krievijas agresiju," sacīja Valsts prezidents.
Iepriekš Kariņš paziņojumā medijiem norādīja, ka četru ar pusi gadu laikā kopš viņš pilda premjera amata pienākumus Latvijas valsts un sabiedrība ir tikusi galā ar ne vienu vien izaicinājumu.
"2019. gadā piedzīvojām dziļu finanšu sektora uzraudzības krīzi, kas draudēja ar valsts iekļaušanu "pelēkajā sarakstā" un, pēc analītiķu aplēsēm, būtu izraisījusi tautsaimniecības izaugsmes kritumu aptuveni 10% no IKP. To sekmīgi novērsām, īstenojot finanšu sektora uzraudzības "kapitālo remontu"," klāsta Kariņš.
Tāpat viņš norāda uz Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, par kuras pārvarēšanu nevienam nebija priekšrakstu. "Mēs kā sabiedrība ar to tikām galā, tostarp nodrošinājām, ka pandēmijas laikā nepieaug bezdarbs, ar dīkstāves pabalstiem pasargājot ap 50 000 cilvēku no bezdarba. Arī šodien Latvijā, salīdzinot ar Eiropas radītājiem, ir zems bezdarba līmenis," uzsvēra Kariņš.
Viņš arī atzīst, ka viņa valdīšanas laikā tikusi nodrošināta tautsaimniecības izaugsme, neskatoties uz to, ka, sekojot Covid-19 krīzei, sākās hibrīdapdraudējums uz Latvijas un Baltkrievijas robežas un Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā.
"Mēs visā šajā laikā esam noturējuši stabilitāti valstī un sabiedrībā, būtiski palielinot ieguldījumus un gatavību drošībā un aizsardzībā," pauda Kariņš.
Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka problēmas līdzšinējā koalīcijā, kurā ietilpst "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), radās pēc maija beigās notikušajām Valsts prezidenta vēlēšanām, kad ar opozīcijā esošo politisko spēku Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" balsīm par prezidentu tika ievēlēts JV virzītais Edgars Rinkēvičs.
Drīz pēc Valsts prezidenta vēlēšanām Kariņš sāka partiju sarunas par iespējām paplašināt esošo koalīciju, lai valdības darbā panāktu dinamismu. AS un NA sarunās nepiedalījās, rezultātā JV vairāk nekā divus mēnešus ar ZZS un "Progresīvajiem" sprieda par Kariņa izvirzītajiem prioritārajiem darbiem.
Augusta sākumā Kariņš AS un NA piedāvāja nosacījumus esošās koalīcijas saglabāšanai, tomēr partneri nepiekrita piedāvājumam veikt atsevišķu ministru nomaiņu, piedāvājot premjeram citu variantu – paredzēt iespēju nomainīt ikvienu ministru, ja tas konkrētā termiņā nepadara konkrētus darbus. Kariņš šo piedāvājumu noraidīja un paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas koalīcijas izveidi, vienlaikus pavēstot, ka pagaidām nedemisionēs.
Tomēr dažas dienas vēlāk, 14. augustā, premjers pavēstīja par demisiju un informēja, ka 17. augustā iesniegs Valsts prezidentam demisijas rakstu. Tāpat viņš pavēstīja, ka JV piedāvās savu nākamās valdības vadītāja kandidātu. Nākamā premjera amatam tiek virzīta līdzšinējā labklājības ministre Evika Siliņa.
No politiķu iepriekš sacītā izriet, ka nākamo Ministru kabinetu varētu izveidot līdz septembra sākumam. Patlaban gan nav zināms, vai jaunajā koalīcijā darbosies tikai JV, ZZS un "Progresīvie", vai tomēr koalīcija būs plašāka. Tāpat nav zināms, kā varētu tikt sadalīti ministru portfeļi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
