Fоtо: AFP/Scanpix/LETA
Politiskais spēks "Jaunā vienotība" (JV) Ministru prezidenta amatam virza līdzšinējo labklājības ministri Eviku Siliņu, trešdien, 16. augustā, žurnālistiem pavēstīja JV pārstāvji.

Vispirms Siliņas kandidatūra tika skatīta trešdien pusdienlaikā JV un partijas "Vienotība" valžu un frakcijas kopsēdē, politiķei gūstot vienbalsīgu kolēģu atbalstu. Tomēr gala lēmums par Siliņas kandidatūras izvirzīšanu tika pieņemts trešdienas vakarā "Vienotības" domes sēdē un JV kopsapulcē.

Aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV) stāstīja, ka viņš Siliņu pazīst vairākus gadus, bet pēdējos vairāk nekā četrus gadus strādājis cieši – iepriekšējā valdībā Siliņa bija premjera parlamentārā sekretāre, bet šajā valdībā pilda labklājības ministres pienākumus.

"Ja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs virzīs Siliņu veidot valdību, viņa spēs izveidot spēcīgu, dinamisku valdību un virzīties strauji uz priekšu," uzsvēra Kariņš un solīja savu atbalstu Siliņai.

Saeimas priekšsēdētāja biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) vietnē "Facebook" raksta, ka Siliņa nesīs tālāk vērtībās balstīto pieeju valsts pārvaldei. "Mēs JV komanda priecājamies atbalstīt Eviku Siliņu, uzņemoties līderību nākamajā mūsu kopīgā ceļa posmā. Evika Siliņa ir stipra, gudra un tālredzīga vadītāja," raksta politiķe.

Siliņa mediju pārstāvjiem norādīja, ka premjerministra darbs nav viegls, bet tas ir misijas darbs. "Esmu gatava uzņemties šos pienākumus. Esmu gana prasīga pret sevi un citiem," uzsvēra politiķe un norādīja, ka viņa "reprezentē nākamo JV paaudzi", lai gan aiz viņas stāvot vēl jaunāki kolēģi.

Viņa arī apliecināja, ka Valsts prezidenta pozitīva lēmuma gadījumā, viņa ir gatava sākt neformālās sarunas par koalīcijas izveidi.

Siliņa piebilda, ka koalīcijas izveides sarunu gaita būs atkarīga no tā, cik plaša būs nākamā koalīcija. Pēc Siliņas teiktā, patlaban potenciālās koalīcijas kodolu veido JV, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un partija "Progresīvie", turklāt tās izveide varētu noritēt ātri. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka koalīcijā ļoti vēlētos redzēt ar līdzšinējos partnerus "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību.

Siliņa norādīja, ka viņas mērķis nākamajā valdībā būs drošība, jo bez tās nav iespējams atrisināt citus jautājumus. Tāpat politiķe uzskaitīja virkni citu jomu, kurām nepieciešams pievērsties.

Siliņa dzimusi 1975. gadā. 1997. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu tiesību zinātnēs un jurista kvalifikāciju, savukārt 2001. gadā viņa Rīgas Juridiskajā augstskolā ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē, starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

No 2011. gada līdz 2012. gadam Siliņa bija iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) ārštata padomniece juridiskajos jautājumos, bet no 2012. gada līdz 2013. gada sākumam ministra juridiskā padomniece.

No 2013. gada līdz 2019. gadam Siliņa bija Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Savukārt no 2019. gada viņa ieņēma Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārās sekretāres amatu. 2022. gada beigās izveidotajā Kariņa valdībā Siliņa kļuva par labklājības ministri.

Siliņa Saeimas vēlēšanās pirmo reizi startēja no "Zatlera reformu partijas" saraksta un vēlāk no "Vienotības" saraksta, tomēr Saeimā netika ievēlēta. 14. Saeimas vēlēšanās viņa kandidēja no JV saraksta un tika ievēlēta.

Siliņas valsts amatpersonas deklarācija par 2022. gadu liecina, ka viņas ienākumi pērn bijuši 51 764 eiro.

Valsts kancelejas maksātā alga bijusi kopumā 49 814 eiro, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras maksātais pabalsts – 1950 eiro, bet no AS "Citadele banka" kā procenti saņemti 0,23 eiro.

Kā kopīpašums deklarēti dzīvoklis un zeme Rīgā.

Siliņai pieder 2007. gadā ražota "Mercedes Benz GL420" markas automašīna. Austrijas "Grazer Wechselseitige Versicherung Aktiengesellschaft" uzkrājums bijis 10 611 eiro.

Siliņa norādījusi, ka 2022. gadā bijusi Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre, Saeimas deputāte, darbojusies Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padomē un partijas "Vienotība" valdē. Viņa papildinājusi, ka no 2022. gada 1. novembra līdz 14. decembrim bez atalgojuma bijusi premjera parlamentārā sekretāre, kā arī līdz pērnā gada 14. decembrim – SIF Padomes locekle no Labklājības ministra amatā stāšanās brīža.

Jau vēstīts, ka problēmas līdzšinējā koalīcijā, kurā ietilpst "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), radās pēc maija beigās notikušajām Valsts prezidenta vēlēšanām, kad ar opozīcijā esošo politisko spēku Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un "Progresīvo" balsīm par prezidentu tika ievēlēts JV virzītais Edgars Rinkēvičs.

Drīz pēc Valsts prezidenta vēlēšanām Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sāka partiju sarunas par iespējām paplašināt esošo koalīciju, lai valdības darbā panāktu dinamismu. AS un NA sarunās nepiedalījās, rezultātā JV vairāk nekā divus mēnešus ar ZZS un "Progresīvajiem" sprieda par Kariņa izvirzītajiem prioritārajiem darbiem.

Augusta sākumā Kariņš AS un NA piedāvāja nosacījumus esošās koalīcijas saglabāšanai, tomēr partneri nepiekrita piedāvājumam veikt atsevišķu ministru nomaiņu, piedāvājot premjeram citu variantu – paredzēt iespēju nomainīt ikvienu ministru, ja tas konkrētā termiņā nepadara konkrētus darbus. Kariņš šo piedāvājumu noraidīja un paziņoja, ka sāks sarunas par jaunas koalīcijas izveidi, vienlaikus pavēstot, ka pagaidām nedemisionēs.

Tomēr dažas dienas vēlāk, 14. augustā, premjers pavēstīja par demisiju un informēja, ka 17. augustā iesniegs Valsts prezidentam demisijas rakstu. Tāpat viņš pavēstīja, ka JV piedāvās savu nākamās valdības vadītāja kandidātu.

No politiķu iepriekš sacītā izriet, ka nākamo Ministru kabinetu varētu izveidot līdz septembra sākumam. Patlaban gan nav zināms, vai jaunajā koalīcijā darbosies tikai JV, ZZS un "Progresīvie", vai tomēr koalīcija būs plašāka. Tāpat nav zināms, kā varētu tikt sadalīti ministru portfeļi.

Kariņš premjera amatā atrodas kopš 2019. gada janvāra.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !