Saeima apstiprina Anitu Rodiņu Satversmes tiesas tiesneša amatā
Foto: LETA

Saeima ceturtdien, 11. martā, Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā apstiprināja Latvijas Universitātes (LU) Juridiskās fakultātes dekāni Anitu Rodiņu. Viņa bija vienīgā kandidāte uz šo amatu un ieņems tiesneša vietu, kas jau vairākus mēnešus bija brīva.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par Rodiņas apstiprināšanu nobalsoja 56 deputāti, pret bija 35. Pret balsoja Nacionālā apvienība, JKP frakcija, daži "KPV LV" pārstāvji un daži neatkarīgie deputāti.

Saskaņā ar likumu ST tiesneša ievēlēšanai nepieciešama vismaz 51 deputāta balss. Rodiņa kandidēja uz vietu, ko pērn pameta Ineta Ziemele, tāpēc pēc likuma jauna kandidatūra bija jāizvirza Saeimai, jo arī Ziemele bija Saeimas virzīta kandidāte. ST tiesnesi amatā ievēlē uz 10 gadiem.

Rodiņu šim amatam februāra sākumā izvirzīja valdošās koalīcijas partiju apvienības "Attīstībai/Par!" un "Jaunā Vienotība". Viņu atzinīgi novērtēja arī Tieslietu padome.

Taču vēl dienu pirms balsojuma valdību veidojošo partiju vidū nebija vienprātības jautājumā par Rodiņas ievēlēšanu, tāpēc Rodiņas ievēlēšana bija iespējama ar opozīcijas balsu palīdzību. Par atbalstu viņai paziņoja "Saskaņa" un Zaļo un zemnieku savienības frakcija.

Debates pirms balsojuma par vienīgo izvirzīto kandidāti Saeimā ilga vairāk nekā stundu, lielu daļu no laika deputātiem debatējot par ST līdzšinējo darbu, tiesas iespējamu jaukšanos politikā, kā arī tiesas lietderību vispār.

Pirms balsojuma "Attīstībai/Par!" deputāte Inese Voika aicināja atbalstīt Rodiņu, sakot, ka frakcijai ir radusies pilna pārliecība, ka nevarētu vēlēties labāku kandidātu, gan savu profesionālo, gan personisko īpašību dēļ.

"Tomēr Rodiņas kundze šodien nesaņems visu Saeimas deputātu balsis. Kāpēc, varētu jautāt vēlētāji. Viena no acīmredzamām atbildēm ir tā, ka Saeimā ir frakcijas, kuras nevēlas, lai Latvijas iedzīvotāju pamatvērtības un brīvības tiktu aizstāvētas vienlīdzīgi un līdzvērtīgi, kā to nosaka Latvijas Republikas Satversme, kuras sardzē stāv Satversmes tiesa. Vēlot Satversmes tiesas tiesnesi, nav vietā piesaukt ideoloģiskas atšķirības, nav vietā to darīt tad, kad jāvērtē tiesneša profesionālās spējas tiesību jomā. Uz kārts ir katra Latvijas cilvēka cerība un vienlaikus pamatotā prasība, būt vienlīdzīgiem likuma un valsts priekšā," sacīja Voika.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Aldis Gobzems aicināja Rodiņu neatbalstīt, jo viņa nostājusies pretējā pusē tiem, kas vēlas nostiprināt tradicionālās ģimenes jēdzienu un tradicionālas vērtības Satversmē.

Aleksandrs Kiršteins (NA) aicināja nebalsot par nevienu kandidātu, jo ST ar savu pērnā novembra lēmumu, kas liek piešķirt tēva atvaļinājumu bērna mātes partnerei, ir pārkāpusi savas pilnvaras un radījusi haosu, ietiecoties likumdevēja lauciņā. Kiršteins uzskata, ka "vispirms jāizstrebj haoss" un pēc tam var vēlēt ST tiesnesi.

Viktors Valainis (ZZS) atgādināja, ka iepriekšējā reizē Saeima neievēlēja nevienu no pieciem kandidātiem, jo pārāk koncetrējās uz kandidātu politisko piederību un uzskatiem. ZZS tagad esot padziļināti iztaujājuši Rodiņu, kura ir ļoti kvalificēta konstitucionālo tiesību speciāliste, ko neviens nevar noliegt. Tāpēc ZZS atbalsta viņas kandidatūru.

"KPV LV" frakcijas deputāts Aivars Geidāns teica, ka neviens neapšauba profesionalitāti, taču veidojas "absolūti čomiska savienība", jo visi ST tiesneši tagad nāk no LU Juridiskās fakultātes mācībspēku vides. Geidāns aicināja deputātus balsot pēc sirdsapziņas un nākotnē domāt par plašāku bāzi, no kuras izvēlēties kandidātus ST tiesneša amatam.

Deputāts Ivars Zariņš (S) atzina, ka ST ne vienmēr ir vadījusies pēc tiesas un taisnības, bet lēmusi, piemērojoties valdošajai varai. Kā piemēru Zariņš minēja OIK pārkompensācijas jautājumu, kurā ST "izkalpojusies varai". Deputāts aicināja vērtēt tiesas darbības lietderību, bet vēl ko labot varot ar "jaunu asiņu" pieplūdumu ST.

Sergejs Dolgopolovs (S), paužot atbalstu Rodiņai kā profesionāli kvalificētai kandidātei, un aicināja citus deputātus vērtēt kandidātus ne tikai pēc vārdiem, bet arī darbiem, tādēļ jādod iespēja pierādīt darbā.

Jānis Iesalnieks (NA) neapšaubīja Rodiņas profesionalitāti, bet atzina, ka pēc ST pērnā gada 12. novembra lēmuma, kas ietiecās politikas lauciņā, kandidātus šim amatam nevar vairs vērtēt tikai pēc profesionalitātes standartiem, bet jāvērtē arī izpratne un uzskati par vērtībām.

Inese Lībiņa-Egnere (JA) atzina, ka politiska ST tiesneša amata kandidāta vērtēšana Saeimā ir neizbēgama lieta, taču atgādināja, ka ir pieteikta tikai viena kandidāte, ko atbalstīja Tieslietu padome un Juridiskā komisija. Ja reiz likums liek Saeimai izvirzīt savu kandidātu ST, tad jātiek skaidrībā, pēc kādiem kritērijiem šādi kandidāti īsti ir jāvērtē. Deputāte noraidīja pārmetumus, ka LU Juridiskā fakultāte ir kādas īpašas ideoloģijas kadru kalve, jo tajā studējuši daudzi Saeimas deputāti no dažādām partijām.

Deputāts Juris Rancāns (JKP) debatēs apšaubīja četru no sešu ST profesionalitāti, nelemjot objektīvi, lojāli un politiski neangažēti spriedumā par tēva atvaļinājumu bērna mātes partnerei, jo nevērtēja bērna juridisko saikni ar mātes partneri. Deputātu uztrauc, ka ST tiek izmantots kā instruments sabiedrības pārveidei un ka tā kļuvusi pārāk politizēta.

Pie frakcijām nepiederošie deputāti Evija Papule un Vjačeslavs Dombrovskis debatēs pauda atbalstu Rodiņai.

Rodiņa LU, iekļaujot studijas Orhūsas (Aarhus) Universitātē Dānijā, ieguvusi tiesību doktora zinātnisko grādu valststiesībās. Tāpat viņa ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju. Rodiņa par Juridiskās fakultātes dekāni tika ievēlēta 2015. gadā, savukārt 2019. gadā viņa šajā amatā ievēlēta atkārtoti.

"Pēc trīs mēnešu pārtraukuma pienācis laiks vienoties par ST kandidātu. Anita Rodiņa ir augsti profesionāla kandidāte, kurai ir laba izpratne par tiesiskumu un izredzes saņemt vairāku frakciju atbalstu," pēc izvirzīšanas februāra sākumā norādīja "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas vadītāja Marija Golubeva.

"Profesore Anita Rodiņa ir augstas raudzes konstitucionālo tiesību zinātniece, ar starptautisku pieredzi tiesību zinātnē un akadēmiskajā darbā, viņas augstās profesionālās spējas pierādītas arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekānes amatā. Satversmes tiesai Anitas Rodiņas pievienošanās būtu milzu ieguvums," izvirzot uzsvēra "Jaunās Vienotības" deputāte, 13. Saeimas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa – Egnere.

Jau ziņots, ka iepriekš uz ST tiesneša amatu kandidēja pieci pretendenti – apvienības "Attīstībai/Par!" virzītā Inese Nikuļceva, "Zaļo un zemnieku savienības virzītais bijušais ST vadītājs Gunārs Kūtris, juriste un politiķe Inese Lībiņa-Egnere (JV), kuru virzīja pašas partija, juriste Inese Druviete, kuru virzīja "KPV LV", kā arī Ringolds Balodis, kuru amatam virzīja Nacionālā apvienība.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

13. Saeima Saeima Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form