Saeima Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā apstiprina Strupišu
Foto: LETA

Saeima ceturtdien par Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju apstiprināja AT Civillietu departamenta priekšsēdētāju Aigaru Strupišu, kurš amata pienākumus sāks pildīt 16. jūnijā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par apstiprināšanu amatā nobalsoja 91 deputāts, neviens nebalsoja pret vai atturējās.

Pirms balsojuma par apstiprināšanu amatā pusstundas laikā Strupišam nācās uzklausīt gan uzslavas par padarīto un solīto, gan gaidas par cerību piepildījumu. Visi debatēs runājušie deputāti pauda atbalstu Strupiša kandidatūrai.

Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) kā ceļavārdus Strupišam pauda prieku, ka persona ar akadēmisku pieredzi vadīs AT. Deputāte uzsvēra, ka Strupiša atbildība būs tiesiskās kultūras veidošana Latvija un ka sabiedrībai ir jāsaglabā augstas prasības pret tiesnešiem un to ētiku.

Juris Jurašs (JKP), paužot frakcijas atbalstu, teica, ka no jaunā AT priekšsēdētāja sagaida ne tikai vārdus un pasīvu vērošanu, bet aktīvu darbību tiesu varas uzlabošanā. "Aicinu darīt visu, lai tiktu panākts ievērojams progress tiesu darbā," sacīja Jurašs, atgādinot, ka tiesas priekšsēdētājs ir ne tikai administrators, bet vadītājs, kam jāspēj nodrošināt pārmaiņu vadību.

Deputāts Juris Rancāns (JKP) aicināja Strupišu nopietni pievērsties korupcijas risku vadībai tiesu sistēmā, kā arī strādāt pie dzimumu līdzsvara tiesu sistēmā.

Anita Muižniece (JKP) akcentēja savai partijai nozīmīgus jautājumus, atgādinot, ka AT priekšsēdētājs ir tiesu sistēmas simbols, kuram ir arī īpaša atbildība par tiesu sistēmu. Deputāte atgādināja, ka balsojums Saeimā ir uzticības kredīts Strupišam, lai viņš strādātu pie tiesu sistēmas modernizācijas.

Inese Lībiņa-Egnere (JV) sacīja, šis balsojums ir viens no Saeimas nozīmīgākajiem darbiem. Deputāte atgādināja, ka iepriekš "Vienotības" frakcija kritizēja un balsoja pret Ivara Bičkoviča apstiprināšanu uz otro termiņu. Lībiņa-Egnere arī norādīja uz simbolismu, ka pati tiesu vara izvirzījusi Strupišu, kurš tiesu varā ienācis salīdzinoši nesen, un tādēļ būs spējīgs risināt daudzas senas problēmas sistēmā. "Jaunā Vienotība" pauda atbalstu Strupišam.

Vita Anda Tērauda (AP) frakcijas vārdā pauda atbalstu Strupišam un cerību, ka viņa vadībā tiesu sistēma spēks strādāt kvalitatīvāk un vairāk modernizēties.

Krišjānis Feldmans (JKP) atzina, ka viņš pirmo reizi Strupišu sastapis frakcijas sēdē un viņu par atblstu pārliecinājusi arī Strupiša darba pieredze savulaik pie komerclikuma veidošanas.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko novēlēja Strupišam neatkarību un stingru mugurkaulu, nevis "atstrādāt kaut kādu uzticības kredītu".

Aldis Gobzems pauda atbalstu Strupišam un atcerējās viņu kā vienu no modernākajiem pasniedzējiem LU laikā, kad Gobzems studējis. Deputāts slavēja Strupiša profesionalitāti un nodēvēja viņu par labāko kandidātu no tiesnešu vidus AT priekšsēdētāja amatam.

Inese Voika (AP) atgādināja, ka bez taisnīgas tiesas valstī nav iespējams nostiprināt demokrātiju un veicināt ekonomikas izaugsmi un tiesu neatkarība nenozīmē darbošanos pilnībā atrauti no sabiedrības. Voiku iepriecinājušas Strupiša idejas tiesu darbu uzlabošanai un spriedumu padarīšanai par saprotamākiem sabiedrībai.

Regīna Ločmele-Luņova (S) atgādināja, ka sabiedrība gaida taisnīgu spriedumu Zolitūdes traģēdijas lietā, kā arī risinājumu zemes piespiedu nomas jautājumos. Deputāte pauda atbalstu Strupišam, uzsverot, ka sabiedrība no tiesām gaida taisnīgumu un godīgumu.

Andrejs Judins (JV) sacīja, ka Saeima respektē tiesu varas neatkarību, tomēr sagaida īpašu atbildību par savu darbu un sistēmas pašattīrīšanos.

Strupišs ir AT tiesnesis kopš 2014. gada, Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs kopš 2018. gada. Iepriekš bijis Disciplinārtiesas priekšsēdētājs, bet pašlaik ir Tieslietu padomes loceklis.

Strupišs dzimis 1967. gadā. No 2000. gada līdz 2014. gadam vadījis savu juridisko firmu "A.Strupiša juridiskais birojs". No 1992. gada līdz 2013. gadam bijis lektors Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Jurista diplomu ieguvis Latvijas Universitātē.

"Delfi" jau ziņoja, ka 19. maijā Saeimas Juridiskā komisija kopsēdē ar Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisiju nolēma virzīt Strupišu apstiprināšanai AT priekšsēdētāja amatā. Visi Juridiskās komisijas locekļi atbalstīja Strupiša kandidatūru.

Atbilstoši likumam "Par tiesu varu" tika dots ilgāk par mēnesi AT tiesnešiem pieteikt vēlamos kandidātus nākamajam AT priekšsēdētāja amatam. Līdz noteiktajam termiņam no AT tiesnešu puses tika virzīts viens kandidāts – Strupišs. Atbilstoši likumam, viņa kandidatūra tika nosūtīta Tieslietu padomei (TP) izvērtēšanai. 30. martā padomē Strupišs uzklausīts un izvērtēta viņa vīzija un redzējums par AT un TP attīstību, un lemts paust atbalstu Strupiša kandidatūrai.

Padomes lēmums nosūtīts AT plēnumam. AT plēnums pēc Strupiša uzklausīšanas un viņa redzējuma izvērtēšanas 20. aprīlī atbalstījis viņa kandidatūru.

Strupišs sēdē sacīja, ka viņa redzējums AT priekšsēdētāja amatā apskatāms divos virzienos. Viens virziens ir tiesas spriešanas kvalitātes uzlabošana, norādot, ka runa ir ne tikai par spriedumu kvalitāti, kas neapšaubāmi ir viens no elementiem. Strupišs skaidroja, ka jārunā ir gan par sadarbību tiesām, gan judikatūras stiprināšanu ar visiem pieejamajiem līdzekļiem, gan tiesnešu apmācību.

Tāpat ir jādomā par AT kapacitātes palielināšanu tieši ar atbalsta personālu, skaidroja Strupišs, norādot, ka tas būtu lētāk nekā palielinot tiesnešu skaitu, bet kvalitāti tādējādi varētu ļoti būtiski uzlabot. Viņš arī piebilda, ka viņš gribētu veicināt aktīvāku sadarbību starp AT departamentiem, kā arī veicināt informācijas apmaiņu un aktuālo jautājumu apspriešanu.

Kā otru būtisko darbības virzienu, Strupišs atzīmēja Tieslietu padomes darbu un tieslietu sistēmu kopumā. Runājot par padomi, Strupišs, pamatojoties uz savu pieredzi padomes darbā, atzina, ka, viņaprāt, tās kapacitāte nav pietiekama, lai runātu par aktīvu un efektīvu tieslietu sistēmas politikas veidošanu.

Ivara Bičkoviča pilnvaras AT priekšsēdētāja amatā beidzas 15. jūnijā. Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" šajā amatā var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Bičkovičs par AT priekšsēdētāju tika apstiprināts 2008. gadā un atkārtoti 2015. gadā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aldis Gobzems Jaunā Vienotība Juris Jurašs Latvijas Universitāte Regīna Ločmele-Luņova Saeima Zolitūdes traģēdija Vienotība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form