Saeima otrdien, 16. novembrī, neatbalstīja opozīcijas priekšlikumu 2022. gadā pašvaldībām novirzīt 80% no iekasētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), tādējādi arī nākamgad pašvaldībām tiks 75% no iekasētā nodokļa.
Otrdienas vakarā Saeima sāka skatīt likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam. Tajā noteikts, ka 75% no IIN ieņēmumiem saņems pašvaldības, bet 25% – valsts.
Opozīcijas deputāti rosināja šo proporciju mainīt tā, lai pašvaldības gūtu 80% no iekasētā IIN apjoma, tādējādi pašvaldību budžetu iegūtu papildu 93 miljonus eiro.
Viens no priekšlikuma iesniedzējiem, pie frakcijām nepiederošais deputāts Ēriks Pucens sēdes laikā atsaucās uz iepriekšējo gadu praksi, kad pašvaldības saņēma 80% no iekasētā IIN.
Deputāts uzsvēra, ka, mainot šo proporciju, "Saeima iepriekš tiešā veidā aplaupīja pašvaldības, atņemot tām daļu ieņēmumu, ko pašvaldības varētu novirzīt attīstībai".
"Valsts naudu mētā pa labi, pa kreisi, bet pašvaldības ir prātīgākas, jo tās redz iedzīvotāju vēlmes un vajadzības," sacīja Pucents. Viņš norādīja, ka pašvaldībām ir nepieciešami līdzekļi, lai segtu augošo elektrības un gāzes cenu slogu, jo rēķini par šiem resursiem aug kultūras namos, skolās un citās pašvaldību iestādēs.
Savukārt pie frakcijām nepiederošā deputāte Evija Papule uzsvēra, ka pašvaldībām ir jānovirza 80% no IIN ieņēmumiem, lai tās varētu ieguldīt izglītībā. "Iedodot finansējumu pašvaldībām, jūs atbalstīsiet kvalitatīvu izglītību un skolotāju pieejamību. Aicinu nesaasināt krīzi izglītībā," pauda Papule.
Deputāts Edgars Tavars (ZZS) norādīja, ka pašvaldības ir galvenie pakalpojumu sniedzēji valstī. "Mēs ar vieglu roku pašvaldībām atņemam 90 miljonus eiro un izliekamies neredzam, ka pašvaldības sniedz visas svarīgākās funkcijas valstī," uzsvēra Tavars.
Deputāts Sergejs Dolgopolovs (S) norādīja, ka iepriekšējos gados arī tikusi mainīta IIN ieņēmumu sadalījuma proporcija. Tajā pašā laikā viņš pauda, ka IIN ir galvenais pašvaldību ienākumu avots, ko nevar aizvietot. Dolgopolovs aicināja rūpīgi analizēt ikvienu pieņemtu ekonomisku politisku lēmumu.
Koalīcijas deputāts Juris Pūce (AP) piekrita kolēģa sacītajam, ka IIN ieņēmumu sadalījums vēsturiski politisku lēmumu rezultātā ir mainīts, proti, ir bijuši laiki, kad valsts budžets saņēmis 30% IIN ieņēmumu, un ir bijuši laiki, kad 18%.
Viņš uzsvēra, ka nav tāda zelta likuma, kurā būtu noteikts IIN ieņēmumu sadalījums. Turklāt, viņa ieskatā, tagadējais IIN ieņēmumu sadalījums ir pietiekams, lai segtu pašvaldību izdevumus. Pūce norādīja, ka pašvaldībām 2022. gadā būs līdzekļi funkciju veikšanai, turklāt pēc 17 gadu pārtraukuma tiek atvēlēti ievērojami līdzekļi investīcijām, tāpat nākamgad sāksies jaunais Eiropas Savienības fondu periods, kur arī būs paredzēti ievērojami līdzekļi pašvaldību attīstībai.
Jau vēstīts, ka nākamā gada budžeta projekts, ko Saeima plāno pieņemt galīgajā lasījumā, paredz, ka 2022. gada budžetā tēriņi varētu būt 12,4 miljardu eiro apmērā, bet ieņēmumi 10,66 miljardu eiro apmērā.
Tāpat nākamā gada budžeta likumprojekts paredz mērķdotāciju apjomu pašvaldībām 431 222 629 eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta pašvaldību pedagogu darba samaksai. Savukārt pašvaldībām tiks nodrošināta valsts budžeta dotācija 187 190 543 eiro apmērā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
