Foto: DELFI

Saeimas Ārlietu komisija šonedēļ varētu pārrunāt iespēju paust kopīgu nostāju saistībā ar Krievijas darbībām Kerčas šaurumā, pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (VL-TB/LNNK).

Kols atzinīgi vērtēja starptautisko organizāciju operatīvo rīcību šajā situācijā, pieņemot Eiropas Savienības pozīciju, sasaucot ANO Drošības padome. Nosodījumu paudusi arī Latvijas Ārlietu ministrija. Arī Saeimas Ārlietu komisija trešdien varētu pārrunāt to, vai nepieciešams paust kopīgu pozīciju par notikumiem Kerčas šaurumā.

Kola ieskatā, starptautiskajai sabiedrībai būtu nepieciešams rosināt veikt izmeklēšanu par notikušo, starptautisko tiesību ievērošanu. "Nevar atstāt bez ievērības šādu gadījumu," sacīja Kols.

Politiķis uzsvēra, ka Krievijas darbības bijušas agresīvas, kā arī tā bijusi "klaja provokācija", kas var tikai eskalēt Krievijas un Ukrainas attiecības.

Kā ziņots, svētdien Ukraina apsūdzēja Krieviju, ka tās robežapsardzes kuģis taranējis Ukrainas Jūras spēku velkoni, kas līdz ar diviem bruņu kuteriem no Odesas ostas Melnajā jūrā bija devies uz Mariupoles ostu Azovas jūrā cauri Kerčas šaurumam, kas atdala Krieviju no tās anektētās Krimas pussalas. Krievijas robežsardzes kuģis arī atklājis uguni, ievainojot sešus Ukrainas jūrniekus, un Krievijas specvienība sagrābusi Ukrainas kuģus, paziņojušas Ukrainas varasiestādes.

Savukārt pirmdien Ukrainas prezidents Petro Porošenko parakstījis rīkojumu par karastāvokļa noteikšanu valstī. Karastāvoklis ir spēkā 60 dienas no pirmdienas līdz nākamā gada 25.janvārim. Porošenko rīkojumu par karastāvokļa ieviešanu parakstīja pēc Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes ieteikuma. Rīkojums paredz ieviest Ukrainā īpašu tiesisko režīmu, lai radītu apstākļus bruņotas agresijas atvairīšanai un nacionālās drošības garantēšanai, draudu novēršanai valsts neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai vienotībai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!