Plānots, ka Saeima prezidenta otrreizējai caurlūkošanai nodotos referendumu ierosināšanas likuma grozījumus atkārtoti skatīs plenārsēdē nākamceturtdien.
"Komisija ir pilnveidojusi likuma redakciju, ņemot vērā Valsts prezidenta izteiktos apsvērumus, kas bija par pamatu parlamenta pieņemtā likuma nosūtīšanai otrreizējai caurlūkošanai. Tagad likumprojektā skaidri noteiktas pašvaldību iestādes, kas nodrošinās parakstu apliecināšanu, būtiski samazināts parakstu apliecināšanas izmaksu maksimālais apjoms pašvaldībās, kā arī pārejas periodā saglabāta divpakāpju procedūra likumu ierosināšanai, nosakot, ka pirmajā posmā jāsavāc 50 tūkstoši vēlētāju parakstu. Savukārt, lai rosinātu Saeimas atlaišanu, pārejas periodā pirmajā posmā joprojām būs jāsavāc 10 tūkstoši parakstu," norādījusi komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).
Komisijas atbalstītā likumprojekta redakcija precizē, ka vēlētāju parakstus 12 mēnešu laikā pēc likumprojekta iesniegšanas var apliecināt pie zvērināta notāra, dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībās, bāriņtiesā, kura veic notariālas darbības, vai novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Maksu par paraksta apliecināšanu bāriņtiesā vai pašvaldības institūcijā nosaka, ņemot vērā paraksta apliecināšanai nepieciešamās tiešās administratīvās izmaksas, taču tās nevar pārsniegt pusi no summas, kas likumā noteikta paraksta īstuma apliecināšanai bāriņtiesās. Šī summa būtu mazāka par vienu latu un to varētu atļauties samaksāt katrs, kurš vēlētos piedalīties parakstu vākšanā, jau trešdien komisijas sēdē sacīja Čepāne.
Komisijas deputātu vairākums jau trešdien notikušajā sēdē balsojumā noraidīja opozīcijas frakciju sagatavotos priekšlikumus, ka referenduma rīkošanai būtu nepieciešams savākt 15 vai 30 tūkstošus balsstiesīgo parakstu.
Pašlaik likums pirmajā posmā referenduma iniciatoriem prasa savākt 10 tūkstošus parakstu, bet pārējo aptuveni 140 tūkstošu parakstu vākšanu pēc tam otrajā posmā organizē Centrālā vēlēšanu komisija un to finansē valsts. Ja šajā parakstu vākšanas posmā likumprojektu atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, to nodod izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.
Jau vēstīts, ka pirmdien beidzās priekšlikumu iesniegšana Valsts prezidenta Andra Bērziņa Saeimas deputātiem atpakaļ nodotajam referenduma likumam, jo tajā jānovērš vairāki būtiski trūkumi .
Valsts prezidents secināja, ka jaunā kārtība nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu.
Likuma grozījumi, ko izstrādāja pēc divvalodības referenduma, paredzēja atteikties no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) parakstu vākšanas posma un uzlikt par pienākumu iniciatīvas autoriem savākt desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 tūkstošus parakstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
