Saeimas apakškomisija izstrādājusi priekšlikumus augstākās izglītības finansēšanas modelim
Foto: LETA

Jāpalielina vienas studiju vietas bāzes finansējumu un jādomā par budžeta vietu skaita palielinājumu tematiskajās grupās, kurās ir prognozējams speciālistu trūkums – tie ir daži no būtiskākajiem uzdevumiem, kurus jāīsteno, strādājot pie augstākās izglītības finansēšanas modeļa, otrdien, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē pauda tās priekšsēdētājs Ilmārs Dūrītis (AP).

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Mums būtu jāvirzās uz bāzes finansējumu palielinājumu vienai studiju vieta. Pašreiz tas ir 1500 eiro, mūsu pieejamie aprēķini pēc pasen Rīgas Tehniskās universitātes veikta pētījuma – bāzes izmaksas būtu 2591 eiro. Pašreiz cita skaitļa man nav," teica komisijas priekšsēdētājs.

Lai kopumā palielinātu vienas studiju vietas bāzes finansējumu valsts apmaksātām studiju vietām, nepieciešami 41 271 649 eiro. Savukārt nepieciešamais finansējums, mainot bāzes finansējumu gan valsts finansētās un maksas studiju vietās, ir 174 145 863 eiro.

Rezumējot Saeimas komisijas sēžu ciklu "Par pilnībā valsts finansētām studiju iespējām", Dūrītis norādīja, ka vajadzētu apsvērt limitu maksas studiju vietu skaitam attiecīgajās tematiskajās jomās, tādējādi pakāpeniski pārejot uz pilnībā valsts finansētām studijām. Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Kristafers Zeiļuks gan norādīja, ka apvienība neatbalsta šo ierosinājumu: "Studējošajam, ja viņam pašam ir līdzekļi, vai cilvēkiem, kas viņu atbalsta, ģimenei, tad, kāpēc gan viņam ierobežot šo vēlmi mācīties tajā jomā, kas viņu interesē? Uzskatām, ka maksas studiju vietas arī šajā pārejas procesā ierobežot nevajadzētu."

Apakškomisijas priekšsēdētājs informēja arī par citiem priekšlikumiem, kurus komisija plāno ieteikt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), strādājot pie augstskolu finansēšanas modeļa. Proti, daļu valsts piešķirtā finansējuma 15-20% apmērā paredzēt par sniegumu. Tiesa, jānorāda, ka tas nav studiju programmas bāzes finansējums. Tāpat arī būtu jāizveido tiesiskais ietvars, ar kā palīdzību studiju programmai paredzētais finansējums sasniedz noteikto mērķi "nauda seko studentam".

Dūrītis arī atzīmēja, būtu svarīgi ieviest sociālos kritērijus un sekmībā balstītu atbalstu sadzīves izdevumiem stipendiju formā, kā arī turpināt uzsākto studiju kreditēšanas sistēmu.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga Saeimas apakškomisijas sēdē norādīja, ka tieši budžeta projekts nākamajiem gadiem būs tas, kas noteiks, cik lielā mērā noteikts prioritātes, jo "vajadzību ir daudz un dažādu". Vanaga arodbiedrības vārdā pauda cerību, ka augstākā izglītība un zinātne būs prioritāte. Taču viņa aktualizēja arī to, ka nepieciešams meklēt risinājumus, kā neklātienē studējošajiem topošajiem pedagogiem segt mācību maksu.

"Delfi" jau rakstīja, ka pedagogu trūkumu skolās "lāpa" studenti, kas paralēli mācībām uzsāk pilna laika darbu, un skolotāji, kas strādā pārmērīgi lielu darba slodzi. Šādos gadījumos, kā iepriekš norādīja Vanaga, studenti turpina studijas neklātienē, taču tādos gadījumos par studijām jāmaksā viņiem pašiem. Vanaga arodbiedrības vārdā lūdza meklēt risinājumus šai problēmai.

Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības eksperts Rihards Blese, runājot par studiju tematiskajām grupām, atgādināja, ka, neskatoties uz to, ka studenti visbiežāk izvēles sociālo zinātņu studijas, lielākais studentu atbirums ir tieši STEM jeb dabas zinātņu, inženierzinātņu, matemātikas un tehnoloģiju nozaru studijās.

"Detalizēti jāpēta iemesli, kāpēc ir šis atbirums, ar tiem tad ir arī jāstrādā. Jauniešu sagatavotība ir viens no aspektiem, kas veicina atbirumu. Jaunieši arī maz izvēlas kārtot šos STEM jomas eksāmenus, piemēram, fiziku un ķīmiju. Iespējamais cēlonis tam var būt tas, ka ir trūkums STEM jomas pedagogiem, līdz ar to arī mēs atbalstām esošo reformu, kas varētu veicināt STEM jomas pedagogu pieejamību skolām [..]," teica Blese.

Viņš arī vēl norādīja, ka nākamajos mācību gados būs nepieciešams strādāt pie Covid-19 pandēmijas radītās "zināšanu plaisas".

Izstrādātos priekšlikumus komisija sūtīs IZM.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

STEM Augstākā izglītība IZM Izglītība Izglītības un zinātnes ministrija Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Studentu apvienība (LSA) Rīgas Tehniskā universitāte Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form