Saeimas komisija vērtēs iniciatīvu par Latvijas Krievu savienības darbības izbeigšanu
Foto: LETA

Saeima ceturtdien, 11. augustā, vairāk nekā 10 000 cilvēku virzīto kolektīvo iesniegumu "Par vienotu sabiedrību bez Latvijas Krievu savienības" nodeva Saeimas Nacionālās drošības komisijai (NDK) tālākai izvērtēšanai, portāls "Delfi" uzzināja Saeimas Preses dienestā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Iniciatīvu parakstījuši 10 168 pilsoņi, un tajā parlaments aicināts pārtraukt Latvijas Krievu savienības (LKS) kā politiskās partijas darbību.

Iniciatīvas autori iesniegumā aicinājuši radīt precedentu un iedibināt sistēmu acīmredzami pretvalstisku politisko un citu organizāciju darbības apturēšanai Latvijā.

Līdz ar LKS politiskās darbības aizliegšanu Latvijā ievērojami mazināsies Latvijas valstiskuma ienaidnieku spēja šķelt mūsu sabiedrību, svešas valsts – Krievijas – bruņoto spēku slavināšana, kara romantikas sludināšana – 9. maija kults –, kā arī Putina asiņainā režīma ietekme Latvijā, norādījuši iniciatīvas autori.

Aģentūra LETA vēsta, ka iepriekš Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atbalstīja deputāta Ainara Latkovska (JV) ierosinājumu par iniciatīvas nodošanu NDK.

Komisijas sēdes diskusijās arī izskanēja, ka Saeima nav tiesīga aizliegt kādu partiju, jo tas ir tiesībsargājošo institūciju un tiesu ziņā.

Komisijas sēdē Valsts drošības dienesta (VDD) priekšnieka vietnieks Ēriks Cinkus pauda, ka, ja kādai fiziskai vai juridiskai personai ir informācija, ka LKS darbība neatbilst Politisko partiju likuma jaunajiem nosacījumiem, tad to vajadzētu iesniegt VDD.

VDD vadītāja vietnieks uzsvēra, ka drošības dienests turpina sekot līdzi LKS aktivitātēm un, ja tiks konstatēts nesen spēkā stājušos Politisko partiju likuma nosacījumu pārkāpums, tad iestāde nevilcināsies ar virzību uz partijas darbības aizlieguma ierosināšanu. Viņš arī norādīja, ka vēl likuma iepriekšējā regulējuma laikā, šogad pirmajā ceturksnī, VDD izteica brīdinājumu LKS līderiem, kādas darbības nav pieļaujamas.

Arī Ģenerālprokuratūras pārstāvis, prokurors Armīns Reinis komisijā uzsvēra, ka, lai vērstos ar pieteikumu tiesā par partijas darbības izbeigšanu, ir jākonstatē kāds no likumā minētajiem pārkāpumiem. Kopš jūnija, kad stājās spēkā jaunais regulējums par partiju darbības nosacījumiem, no drošības iestādēm nav saņemta informācija par kādiem pārkāpumiem, kas būtu veikti pēc jūnija attiecīgā datuma.

Prokurors Reinis reizē uzsvēra, ka prokuratūrai nav šaubu, ka VDD monitorē situāciju un, ja attiecīga informācija tiktu saņemta, tad prokuratūra arī rīkotos jeb tiesā prasītu partijas darbības izbeigšanu.

Iedzīvotāju iniciatīvas pārstāvis Gatis Auziņš pauda, ka viņa ieskatā LKS Eiropas Parlamentā jūlijā iesniegtā petīcija par padomju armijas pieminekļu saglabāšanu un tajā izteiktie apvainojumi rusofobijā ir vērtējami kā nesaticības izraisīšana un būtu pietiekams iemesls, lai rosinātu LKS darbības izbeigšanu.

Jūnijā spēkā stājās Saeimas galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Politisko partiju likumā, kas nosaka, ka partijām savā darbībā ir aizliegts vērsties pret Latvijas vai citu demokrātisku valstu neatkarību un teritoriālo nedalāmību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Latvijas Krievu savienība Ģenerālprokuratūra Krievija Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form