Šaubās par sabiedriskā medija budžeta piesaisti konkrētu nodokļu ieņēmumiem
Foto: LETA

Trešdien, 9. februārī, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izskanēja šaubas par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) priekšlikumu apvienotās Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Komisija trešdien skatīja SEPLP izstrādātās koncepcijas par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu, darbību un finansēšanas modeļa maiņu.

No koncepcijām izriet, ka sabiedrisko mediju uzraugs aicina apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju (LTV) 2024. gadā, kā arī apvienotā medija budžetu piesaistīt konkrētu nodokļu ieņēmumiem. SEPLP ieskatā, apvienojot abus medijus, būtu nepieciešams būvēt jaunu mediju ēku. Savukārt līdz 2027. gadam sabiedrisko mediju budžetam būtu pakāpeniski jāsasniedz 54,8 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 17 miljoniem eiro vairāk nekā patlaban.

Atklājot komisijas sēdi, tās vadītājs Artuss Kaimiņš atzina, ka viņam saistībā ar abām koncepcijām ir vismaz 30 jautājumi, uz kuriem vienas komisijas sēdes laikā diez vai būs iespējams atbildēt. Tomēr viņš vēlējās zināt, vai SEPLP, izstrādājot koncepcijas, konsultējās ar Finanšu ministriju (FM) un Kultūras ministriju (KM). SEPLP vadītājs Jānis Siksnis atzina, ka ar FM sarunas nav notikušas, bet ar KM gan.

Kamiņš vaicāja FM pārstāvju viedokli par piedāvājumu sabiedriskā medija budžetu saistīt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomniece juridiskajos jautājumos Karina Ploka sacīja, ka ministrija nevar apstirpināt nevienu no SEPLP aprēķiniem, jo tie ar FM nav saskaņoti. "Nezinām, uz kādu datu pamata šie aprēķini ir veidoti," iebilda Ploka.

Viņas vērtējumā, SEPLP piedāvātais sabiedriskā medija finansēšanas modelis prasa politisku vienošanos, ņemot vērā, ka tas skar nodokļu jautājumu. Attiecībā uz IIN ieņēmumu daļas novirzīšanu sabiedriskajam medijam Ploka "uzreiz redz riskus", ņemot vērā, ka šī nodokļa ieņēmumi veido pašvaldību budžetu. Viņa piebilda, ka IIN daļas novirzīšana sabiedriskajiem medijiem "patlaban nav izskatāms risinājum".

Savukārt runājot par akcīzes nodokļa daļas novirzīšanu sabiedriskajam medijam, Ploka sacīja, ka, patlaban vienīgā iestāde, kurai tiek piešķirti līdzekļi no akcīzes nodokļa ieņēmumiem ir Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF), bet "citi izņēmumi patlaban netiek plānoti".

Deputāte Vita Tērauda (AP) pauda, ka akcīzes nodokļa daļas novirzīšana VKKF ir nesena prakse, un viņas ieskatā, šāds finansējuma modelis būtu attiecināms arī apvienoto sabiedrisko mediju, jo tas ir finansējums, kas nav pakļauts politikas konjuktūrai.

Tāpat FM pārstāve piebilda, ka sabiedrisko mediju apvienošana piedāvāta 2024. gadā un līdz šim laikam mediju apvienošanai nepieciešami papildus līdzekļi, tomēr patlaban nav zināms, kādas būs 2023. gada un turpmāko gadu budžeta iespējas.

Arī KM Mediju politikas nodaļas vadītājs Kristers Pļešakovs pievienojās FM pārstāves paustajam, piebilstot, ka SEPLP izstrādātās koncepcijas nesniedz pietiekami detalizētu informāciju par sabiedriskā medija budžetu un kāpēc tas nepieciešams tieši tādā apmērā. Arī KM pārstāvis atzina, ka IIN daļas novirzīšana sabiedriskajam medijam varētu būt sarežģīti.

Noklausījies diskusijas, deputāts Māris Kučinskis (ZZS) secināja, ka ar SEPLP izstrādāto koncepciju patlaban "neesam gatavi iet tālāk". Viņš pauda šaubas par akcīzes nodokļa daļas novirzīšanu sabiedriskajam medijam, jo neesot skaidrs, par kura produkta akcīzes nodokli ir runa – alkohola, tabakas, degvielas. Kučinskis piebilda, ka akcīzes nodoklis šiem produktiem mainās atkarībā no politiskās un ekonomiskās situācijas.

"Abas koncepcijas nanv jēgas tālāk apspriest, kamēs nav detalizācija. Koncepcijas jānoved līdz tādai kondīcijai, lai varētu iet uz frakcijām un panākt kaut kādu politisku lēmumu. Lai šis Saeimas sasaukums šo virzītu, koncepcija vēl jāuzlabo," rezumēja Kučinskis.

SEPLP loceklis Jānis Eglītis paskaidroja, ka līdz 2024. gadam tiks veikti precīzi aprēķini, bet patlaban ir svarīgi runāt par LTV un Latvijas Radio struktūru sapludināšanu. Viņš norādīja, ka patlaban abos sabiedriskajos medijos atšķiras darbinieku atalgojuma sistēma, tāpēc gada laikā atlīdzības sistēma ir jāizlīdzina un tam ir nepieciešams finansējums. "Mums ir jāsaņem konceptuāla piekrišana, lai virzītos uz priekšu ar sabiedrisko mediju apvienošanu," uzsvēra Eglītis.

Arī Siksnis piebilda, ka SEPLP ir izstrādājusi savu konceptuālu redzējumu par LTV un Latvijas Radio apvienošanu, kas balstīts nozares ekspertu atziņās un pieredzē.

Deputāte Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) tomēr pauda skepsi par SEPLP izstrādātajām koncepcijām, tās salīdzinot ar bakalaura darbu, kurā ir izstrādāta teorija, bet darbā trūkst praktisku soļu. "Jūsu izdevums tagad ir veikt empīrisko daļu – doties pie ministrijām, sevišķi FM, lai gūtu apstiprinājumu, vai no tagadējās teorijas ir iespējami praktiski risinājumi," sacīja Beitnere-Le Galla.

Tērauda norādīja, ka pārmaiņu procesā ir jāiesaista tie, uz kuriem pārmaiņas attiecas, bet šīs pārmaiņas ir jāvada tiem, kas par to izpildi atbildēs – jaunajai sabiedriskā medija valdei. "Pārejas process ir gana garš, bet tas ir nepieciešams tādā secībā, kādā tas ir iezīmēts koncepcijā," teica deputāte.

Uzklausījās runāto, Siknsis atzina, ka SEPLP par sabiedrisko mediju apvienošanu runās ar atbildīgajām ministrijām, bet padomei būtu svarīgi saprast, vai komisija konceptuāli atbalsta izstrādāto priekšlikumu. "Šis ir konceptuāls dokuments, bet par praktiskām lietam runāsim vēlāk," sacīja SEPLP vadītājs.

Deputāts Andrejs Judins (JV) pauda konceptuālu atbalstu SEPLP izstrādātajām koncepcijām, piebilstot, ka tagad izšķirīgi būs turpmākie soļi ceļā uz abu mediju apvienošanu. Komisijas attālinātās sēdes iekšējā sarakstē platformā "zoom" Judins piebilda, ka viņš novērtē SEPLP paveikto un atbalsta darba turpināšanu. "Par risinājumiem, finansējumu, laika grafiku u.c. jautājumiem varēsim runāt, kad darbam aktīvi pieslēgsies arī citas institūcijas," rakstīja Judins.

Savukārt Kaimiņš pauda viedokli, ka viņam trūkst FM informācijas par to, kā sabiedriskā medija finansēšanas modelis darbosies. "Es neesmu gatavs pateikt, ka konceptuāli viss ir atbalstīts, jo man ir maz informācijas," secināja komisijas vadītājs.

Saeimas spīkere Ināra Mūrniece (NA) pievienojās viedoklim, ka ir svarīgi saņemt FM atzinumu, kas apliecinātu, ka sabiedriskā medija finansēšanas modelis ir reāls. Tāpat svarīgi būtu iepazīties ar KM pozīciju. Viņa arī rosināja LTV un Latvijas Radio apvienošanas koncepcijā ietverto rīcību sadalīt pa daļām un īstenot to secīgi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Artuss Kaimiņš Ināra Mūrniece Jānis Siksnis Latvijas Radio Latvijas Televīzija LTV Māris Kučinskis Saeima VKKF
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form