SC: labējie ir pieļāvuši desmitiem kļūdu nacionālajā politikā
Foto: F64

Pēdējo 20 gadu laikā labējās partijas ir pieļāvušas desmitiem kļūdu ekonomikas, finanšu, sociālajā jomā, un drīz visiem kļūs skaidrs, ka viņi ir pieļāvuši arī desmitiem kļūdu nacionālajā politikā, uzskata apvienība "Saskaņas centrs", skaidrojot savu lēmumu pamest Saeimas zāli pirms balsojuma par iedzīvotāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz piešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"180 000 tūkstoši cilvēku parakstījās par referenduma rīkošanu ne tāpēc, ka viņi ir pret latviešiem vai pret latviešu valodu. Viņi parakstījās tāpēc, ka viņi iestājas pret labējiem politiķiem, kuri tikai pēdējo mēnešu laikā vien vainojami pie krīzēm [Latvijas] Krājbankā, "airBaltic" un ar pasažieru vilcieniem," teikts SC paziņojumā.

SC uzsver, ka "180 000 parakstu – tas ir trauksmes signāls: "Kaut kas ir jāmaina!"". "Nepieciešama diskusija, bet brīdis, kad to vajadzēja darīt, diemžēl ir palaists garām," atzīst apvienība, norādot, ka tieši "Saskaņas centrs" mēģināja uzsākt dialogu par problēmām, kuras "sasāpējušas Latvijas sabiedrībai". "Bet vairākums ar nebijušu augstprātību atteicās pat apspriest Valodas likuma grozījumus, kuru pamatā Eiropas pieredze un Eiropas principi politikai attiecība pret mazākumtautībām," konstatē SC.

Apvienība norāda, ka vienmēr ir iestājusies par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, vienlaicīgi aktīvi cīnoties par plašākām tiesībām mazākumtautībām, ieskaitot mazākumtautību valodas statusa ieviešanu Latvijā.

Apvienība norāda, ka pēdējie gadi pagājuši, cīnoties pret oligarhiem un par tiesiskuma vērtībām. "Šajā cīņā Latvija un tās iedzīvotāji ir zaudējuši. Tie, kurus dēvēja par oligarhiem un tiesiskuma pretiniekiem, pašlaik nav pie varas. Bet tie, kuri ir stājušies viņu vietā, ir daudzkārt ciniskāki un bezkaunīgāki," uzskata SC, norādot: "Mēs esam atgriezušies 90. gados – gan ekonomiskās attīstības, gan sociālās aizsargātības ziņā. Un pats galvenais – pēc politiskās kultūras līmeņa. Tāpat kā 90. gados, katru reizi, kad toreiz valdošajām labējām partijām vajadzēja novērt uzmanību no kārtējiem pazudušajiem "Latvenergo" trīs miljoniem, "Bankas Baltija" krīzes vai pedofilijas skandāla, lietā tika likta nacionālo jautājumu kārts. Politiķi sāka runāt par latviešu interešu aizstāvību un cīņu ar nelatviešiem."

SC uzskata, ka "demokrātija un tiesiskums Latvijā tiek piesaukts vietā un nevietā, bet demokrātijas principi lielākoties netiek ievēroti". "Īpaši 11.Saeimā, kad vairākums pat nemēģina ieklausīties opozīcija priekslikumos un noraida tos, pat neapspriežot," konstatē apvienība.

"Mēs esam savas valsts patrioti, un mums rūp Latvijas nākotne, jo šī ir zeme, kur dzīvos mūsu bērni un mazbērni. [..] Tāpēc mēs šodien nepiedalījāmies vairākuma šovā un atstājām Saeimas zāli," pausts SC paziņojumā.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien ārkārtas sēdē vienprātīgi noraidīja biedrības "Dzimtā valoda" ierosinātos grozījumus Satversmē, kas noteiktu krievu valodai oficiālo statusu. Pirms balsojuma "Saskaņas centra" frakcija atstāja zāli.

Parakstu vākšanā par krievu valodu abās parakstu vākšanas kārtās kopumā piedalījušies 187 378 vēlētāji jeb 12,14% no pagājušajās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem. 

Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdienas rītā iesniedza savāktos parakstus Saeimā, taču uzsverēra, ka šie grozījumi ir pretrunā ar Satversmes kodolu. 

Parakstu vākšanu iniciēja biedrība "Dzimtā valoda". Apvienība "Saskaņas centrs" sākotnēji norobežojās no parakstu vācējiem, bet pēc tam, kad apvienība netika uzaicināta valdošajā koalīcijā, vairāki tās politiķi parakstījās par Satversmes grozījumu ierosināšanu, tostarp Rīgas mērs Nils Ušakovs un Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs, kā arī SC pašvaldību vadītāji un deputāti.

Koalīciju veidojošās partijas "Vienotība", Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK  kopīgā paziņojumā aicināja  visu tautību Latvijas pilsoņus balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties gaidāmajā referendumā par Satversmes grozījumiem.

Biedrīvas "Dzimtā valoda" rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Biedrības līderi ir bijušais nacionālboļševiku līderis Vladimirs Lindermans un Osipova partijas vadītājs Jevgenijs Osipovs.

Tā kā likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko referendums. Tautas nobalsošana šajā jautājumā būs jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā.

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem - 771 350 pilsoņiem.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valodas referendums
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form