Senāts ST lūdz vērtēt 'pilsonības referenduma' lietu (16:06)
Foto: PantherMedia/Scanpix

Augstākās tiesas (AT) Senāts nolēmis tā dēvēto "pilsonības referenduma" lietu nodot vērtēšanai Satversmes tiesā (ST), portālu "Delfi" informēja AT.

Senāts nolēmis iesniegt pieteikumu ST par likumprojekta "Grozījumi Pilsonības likumā" atbilstību valsts pamatlikumam un Latvijas PSR Augstākās padomes 1990.gada 4.maija deklarācijas "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" preambulai.

Šie grozījumi paredzēja automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem Latvijā.

Senāts līdz ST lēmumam nolēma arī apturēt tiesvedību lietā, kas ierosināta pēc Jāņa Kuzina, Andra Tolmačova, Aleksandra Kuzmina un Žannas Kareļinas pieteikuma par Centrālās vēlēšanu komisijas pērnā gada lēmuma atcelšanu.

Senāts secināja, ka strīdus likumprojekts neatbilst Neatkarības deklarācijas preambulā ietvertajai valsts nepārtrauktības doktrīnai, jo paredz pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem, ja vien konkrēta persona nav pret to rakstiski iebildusi. Tādējādi paredzamās sekas ir pielīdzināmas pilsonības "nulles variantam", kas līdz šim Latvijā vienmēr ticiskonsekventi noraidīts, uzskatījis Senāts.

Likumprojekts arī neļauj nojaust, ka tas būtu jebkas cits, kā vien visaptveroša PSRS laikā Latvijā ieradušos personu iekļaušana Latvijas tautas sastāvā, neizvirzot šiem cilvēkiem jebkādus nosacījumusun nepārbaudot viņu patieso saikni ar Latviju, atzinis Senāts.

Savukārt tas būtu pretrunā ar Satversmi, kura noteic Latvijas kā 1918.gada 18.novembrī proklamētās neatkarīgās valsts eksistenci un ietver Latvijas suverēnās varas nesēju - tautu- kā vienu no valsts identitātes elementiem, izriet no Senāta lēmuma.

Senāts gan atturējies pēc būtības izlemt jautājumu par likumprojekta neatbilstību Satversmei un Neatkarības deklarācijai, uzskatot, ka tas jālemj ST.

Senāts tāpat noraidīja Kuzina, Tolmačova un Kareļinas lūgumu piemērot pagaidu noregulējumu un uzdot CVK pieņemt lēmumu par parakstu vākšanas uzsākšanu likuma "Grozījumi Pilsonības likumā" ierosināšanai, kas līdz tiesas spriedumam aizstāj pieprasīto CVK lēmumu.

Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Apvienība pret nacismu valdes priekšsēdētājs Jānis Kuzins, kurš ir viens no tiem, kas vērsās tiesā, pirmdien nolemto nodēvējos par bezatbildību un tiesisku nihilismu. "Senāts ir rīkojies absurdi, ir saprotams, ka nepilsoņu tēma ir politisks jautājums, bet ja citā jautājumā iedzīvotāji rosinās referendumu, piemēram, par pensiju, sociālajiem vai ekonomiskiem jautājumiem, Senāts arī pateiks mēs nelemsim, atdosim Satversmes tiesai," sašutis ir Kuzins.

Jau ziņots, ka CVK pērn pārvilka svītru pilsonības referendumam, nolemjot neizsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par vēlētāju iesniegto likumprojektu "Grozījumi Pilsonības likumā" par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, jo piedāvājums "nav pilnīgi izstrādāts".

Apvienības "Par cilvēka teisībām vienotā Latvijā" pārstāvji septembra sākumā CVK iesnieguši 12 686 vēlētāju parakstus par savu priekšlikumu, kas paredzēja noteikt - no 2014.gada 1.janvāra, nepilsoņi, kuri līdz 2013.gada 30.novembrim Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nav iesnieguši iesniegumus par nepilsoņa statusa saglabāšanu, ir uzskatāmi par Latvijas pilsoņiem.

Saskaņā ar likumu ne mazāk kā 10 000 vēlētāju ir tiesības iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu. Pēc tam rīkojama 30 dienu parakstu vākšana, kuras laikā jānoskaidro, vai likumprojekta iesniegšanu parlamentā atbalsta ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju.

Pēc tam sākās publiskas diskusijas, vai šāds likumprojekts atbilst Satversmei un vai par šādiem jautājumiem var rīkot referendumu. CVK septembra beigās nolēma "nepilsoņu referenduma" jautājumu turpināt skatīt pēc mēneša. CVK atlika lēmumu par tālāku parakstu vākšanas izsludināšanu, jo uzskatīja, ka ir nepieciešams izvērtēt, vai likumprojekts "Grozījumi Pilsonības likumā" ir uzskatāms par pilnīgi izstrādātu.

Savu viedokli šajā jautājumā CVK ir sniegusi Valsts prezidenta kanceleja, Saeimas Juridiskais birojs, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Ārlietu ministrija, Tiesībsargs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedra, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra, Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskā fakultāte, Rīgas Juridiskā augstskola un starptautisko tiesību eksperts Mārtiņš Paparinskis.

Šajā laikā tiks prasīti papildus juristu atzinumi - arī no Ārlietu ministrijas, tiesībsarga Jura Jansona un autoritatīviem starptautisko tiesību ekspertiem. Atzinumi tiks lūgti arī Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedrai un starptautisko tiesību ekspertam Mārtiņam Paparinskim.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ārlietu ministrija Centrālā vēlēšanu komisija Iekšlietu ministrija Latvijas Universitāte Pilsonība Saeima Satversme Tiesībsargs Tieslietu ministrija Valsts prezidenta kanceleja Vladimirs Lindermans
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form