Foto: LETA

Rīgas domes Labklājības departamentā izveidotā Informācijas izvērtēšanas komisija nav konstatējusi pārkāpumus pašvaldības krīzes centra "Marsa gatve" un Rīgas Sociālā dienesta (RSD) darbībā lietā, kas tika sākta pēc informācijas publiskošanas par jaunieti, kurš uz gandrīz deviņiem gadiem bija aizmirsts psihoneiroloģiskajā slimnīcā, portāls "Delfi" uzzināja Rīgas domē.

Kā informē domē, otrdien, 2. jūlijā, Rīgas domes Labklājības departamenta un Rīgas Bāriņtiesa Sociālo jautājumu komitejas pārstāvji sēdes slēgtajā daļā informējuši domes deputātus par izvērtēšanas komisijas darba rezultātiem. Komisijas ietvaros tika īstenota arī starpinstitucionāla sadarbība par sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstību, kā arī darbs ar Labklājības ministriju. Komisiju izveidoja arī Rīgas bāriņtiesa, lai izvērtētu Rīgas bāriņtiesas amatpersonu un līgumdarbinieku rīcību.

Komisijas uzdevums bija vērtēt Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra Rīgas bāreņu sociālās rehabilitācijas un atbalsta centra "Marsa gatve" un RSD amatpersonu darbības klienta kā nepilngadīgā tiesību un interešu nodrošināšanā, kā arī psihosociālā atbalsta sniegšanā pēc pilngadības sasniegšanas, tai skaitā palīdzības sniegšanā dokumentu nokārtošanai apgādnieka zaudējuma pensijas saņemšanai.

Komisija secināja, ka krīzes centra "Marsa gatve" darbinieki sniedza nepieciešamo atbalstu un "veica darbības" viņa interešu nodrošināšanā, savukārt RSD darbinieki nodrošināja nepieciešamo psihosociālo atbalstu pēc pilngadības sasniegšanas, piešķīra atbilstošus sociālos pakalpojumus viņa sociālās funkcionēšanas uzlabošanai, kā arī nodrošināja nepieciešamo atbalstu, atbilstoši iestāžu darbiniekiem pieejamajai informācijai, norāda domē.

"Ir veikts ļoti skrupulozs un retrospektīvs darbs, lai atskatītos uz to notikumu gaitu, kas risinājusies pirms daudziem gadiem. Nepārprotami ir skaidrs, ka šis jaunietis ir piedzīvojis lielas ciešanas un emocionālu pāridarījumu, bet pēc veiktās izpētes nav iespējams apgalvot, ka nebūtu ievērota tā laika likumdošana vai kaut kas apzināti darīts pret bērna interesēm. Ir jāsaprot arī tas, ka šī brīža normatīvie akti krasi atšķiras no tajā laikā spēkā esošajām normām, un patlaban normatīvā bāze ir sakārtota tā, lai šādi gadījumi vairs neatkārtotos," uzsvērusi Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Baiba Rozentāle (S), vērtējot notikumus pirms desmit līdz 20 gadiem.

Jau vēstīts, ka jaunietis no Rīgas pašvaldības atbalstu saņem jau vismaz kopš 2018. gada beigām – viņam sniegta palīdzība dzīvokļa īres jautājumā un asistenta pakalpojumu apmaksai. Kopumā pašvaldība nevalstiskajai organizācijai, kura atbalstu sniedz, maksā ap 600 eiro mēnesī, iepriekš informēja domē.

Domē arī atzīmēja, ka jaunietim ir prasmes, kas ļauj dzīvot ārpus grupu dzīvokļa, viņš ir pierādījis spēju dzīvot neatkarīgi un patstāvīgi, iekļauties sabiedrībā, integrēties izglītības sistēmā un darba tirgū – viņš regulāri strādā algotu darbu, kas ir arī viens no deinstitucionalizācijas procesa mērķiem. Domē gan iepriekš nekonkretizēja ne jaunieša darba vietu, ne jomu, kurā viņš strādā.

Pašvaldībā sola, ka tā turpinās nodrošināt nepieciešamo atbalstu, tai skaitā individuālo sociālās rehabilitācijas programmu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams.

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "de facto" vēstīja, ka jaunieša cilvēktiesības tikušas pārkāptas neskaitāmi daudz reižu, un arī tagad iestādes nesteidz labot pāridarījumu.

Valsts policijā raidījumam apstiprināja, ka pašlaik jaunietis atzīts par vienu no cietušajiem kriminālprocesā par piedzīvoto psihoneiroloģiskajā slimnīcā "Ainaži", arī par piedzīvoto adoptētāja ģimenē nesen uzsākts kriminālprocess.

Uz izmeklēšanas laiku no amata atstādinātā "Ainaži" vadītāja Ilona Balode raidījumam teikusi, ka neatceras puisi, kas iestādē nodzīvojis gandrīz deviņus gadus: "Es nevaru to komentēt, es neatceros." Uzreiz pēc "Ainažiem" Juris ievietots bāreņu rehabilitācijas centrā "Marsa gatve". Tur viņam, pēc konsultācijām ar ārstu, atcelta spēcīgu medikamentu lietošanu agresivitātes mazināšanai.

Tāpat atklājies, ka šobrīd gandrīz pilngadīgais jaunietis nepazīst ne gadalaikus, ne burtus, ne ciparus. Neviens viņu pat nebija mēģinājis skolot. Tieši neiegūto pamatizglītību raidījums minējis kā lielāko klupšanas akmeni jaunieša dzīvē, jo viņam esot gandrīz neiespējami atrast darbu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!