Šogad kampaņu '#atkrāpies!' veltīs jauniešu nelegālajai nodarbināšanai
Foto: LETA

Šogad valsts pārvaldes un sociālo partneru īstenotā kampaņa "#atkrāpies!", kas tiek īstenota, lai cīnītos pret negodprātīgu rīcību Latvijā, tiks veltīta jauniešu nelegālās nodarbinātības ierobežošanai, trešdien žurnālistus informēja kampaņas organizatori.

Kampaņas laikā tiks uzrunāti jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem, informējot par pieciem apsvērumiem, kas jāņem vērā, veidojot darba attiecības ar potenciālo darba devēju.

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas jautājumos Jana Salmiņa norādīja, ka krāpšana un negodprātīga rīcība skar ikvienu, pat ja ikdienā tā netiek pamanīta. "Nodokļu maksāšana un noslēgts darba līgums nereti tieši jauniem cilvēkiem var šķist mazāk svarīgs un formāls. Tomēr, neievērojot šos aspektus, var gadīties, ka par godīgi padarītu darbu nesaņem solīto atlīdzību," atzīmēja FM pārstāve.

Valsts darba inspekcijas (VDI) direktors Renārs Lūsis sacīja, ka krāpšana darba attiecībās mainās līdzi laikam un apstākļiem. "Ja agrāk VDI konstatēja darbiniekus bez darba līguma un nereģistrētus Valsts ieņēmumu dienestā, tad tagad arvien biežāk darba devēji nereģistrētu nodarbināšanu slēpj, neuzskaitot visas darbinieku faktiski nostrādātās stundas. Līdz ar to darba devēju solījumi darbiniekiem par labu un taisnīgu visa padarītā samaksu ir ļoti trausli un ar augstu risku nepiepildīties," uzsvēra Lūsis.

Viņš sacīja, ka VDI diezgan bieži saņem iesniegumus no cilvēkiem, kuri ziņo par negodīgiem darbadevējiem. Pēc Lūša teiktā, puse no tiem ir saistīti ar sūdzībām par darba devēja krāpšanos ar darba samaksu, tostarp neapmaksātu atvaļinājumu, virsstundām, neizmaksātām atlaišanas kompensācijām u.c. "Tā droši vien ir tāda tēma, kur cilvēks jūtās visvairāk aizskarts," sacīja VDI direktors.

Viņš skaidroja, ka bieži vien darba devējs, kurš krāpjas viena veida jautājumos, krāpsies arī citos. Piemēram, kāda darba vidē veikta darbinieku aptauja liecina, ka vietās, kur notiek aplokšņu algu izmaksa, visbiežāk tiek slēpti arī nelaimes gadījumi ar darbiniekiem. "Tur biežāk nekā citur faktiski netiks maksātas arī virsstundas un šie darbinieki kļūst neaizsargāti," uzsvēra VDI direktors, piebilstot, ka bieži vien negodprātīgos uzņēmumos ir arī ļoti slikti darba apstākļi.

Lūsis skaidroja, ka pats vienkāršākais veids, kā izvairīties no apkrāpšanas gadījumiem, ir nodrošināt, ka visi darba devēja paustie solījumi tiek fiksēti rakstveidā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš skaidroja, ka brīdī, kad darbaspēka trūkumu izjūt arvien vairāk Latvijas uzņēmēju, viņi paši ir atbildīgi par to, kā jaunieši jutīsies savā pirmajā darba vietā. "Tādēļ pozitīva pieredze, lai viņus noturētu Latvijā, ir ļoti būtiska. Esmu pārliecināts, ka skaidrojot jaunajiem darbiniekiem ne tikai viņu pienākumus, bet arī tiesības, visi kopumā būsim ieguvēji," sacīja Endziņš.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijā ir daudz problēmu, kas jārisina saistībā ar ēnu ekonomikas mazināšanu, kur godprātīga attieksme pret darbiniekiem un aplokšņu algu izskaušana ir tikai viens no pamatelementiem. Endziņa ieskatā noteikti jāturpina strādāt arī pie korupcijas un birokrātiskā sloga mazināšanas, tādējādi sakārtojot valsts ekonomiku, lai kopīgi varētu nodrošināt augstas kvalitātes pakalpojumus, kā arī normālas pensiju, aizsardzības, drošības, izglītības un veselības sistēmas.

"Ja mēs runājam par algām aploksnēs un tādām lietām, viens – es apzogu pats sevi, jo valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas ir apdrošināšana. (..) Gadījumā, ja es saslimšu, es zinu, ka es dabūšu pabalstu. Ja man tā apdrošināšana nav maksāta, tad neko darīt. Otrs, es apzogu īstenībā tiešā veidā mūs visus kopā. Es nesamaksāju nodokli, tas nozīmē, ka par vismaz vienu bedri uz ceļiem ir vairāk vai par vienu nelaipnāku skolotāju vai māsiņu slimnīcā vairāk. Mēs faktiski atņemam naudu paši sev un tas mums ir jāsaprot," atzīmēja Endziņš.

Vienlaikus viņš norādīja, ka visi Latvijas iedzīvotāji grib dzīvot labāk, līdz ar to ir svarīgi atcerēties, ka, piemēram, turīgākajās Eiropas Savienības valstīs veiksmes pamatā ir liels nomaksāto nodokļu apmērs un likuma izpilde, kā arī prātīgāka apiešanās ar valsts budžeta līdzekļiem. "Tā kā šīs abas puses ir jāliek kopā, ja gribam dzīvot kā bagātajās Skandināvijas valstīs," uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

"#Atkrāpies!" ir pretkrāpšanas kustība, kurā apvienojušās Latvijas valsts pārvaldes iestādes, kas cīnās pret krāpniecību dažādās jomās un izpausmēs, kā arī visi Latvijas iedzīvotāji un organizācijas, kas iestājas pret negodīgām darbībām. Pērn kampaņā, kas tika veltīta kontrabandas ierobežošanai un novēršanai, apvienojās vairāk nekā 20 valsts pārvaldes institūcijas un sadarbības partneri apvienojās. Šogad kampaņa notiek otro reizi un to atbalstītāju un sadarbības partneru loks ir paplašinājies, tajā iesaistoties jau vairāk nekā 60 valsts pārvaldes institūciju uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām.

Source

LETA

Tags

Finanšu ministrija Jānis Endziņš Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Renārs Lūsis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form