Saeima ir uzaicināta līdz 29.augustam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 29.novembris.
Jau ziņots, ka Tiesībsargs norāda - pie vienāda nodarījuma sods atšķirsies atkarībā no tā, kurš fiksējis pārkāpumu - fotoradars vai policists, apturot autotransportu. Šāda prakse ir pretrunā labas pārvaldības un vienlīdzības principam. Tāpēc Tiesībsargs 29.maijā ST iesniedza pieteikumu par Ceļu satiksmes likuma normu neatbilstību Satversmei.
Pārkāpuma izdarījušās personas noskaidrošana nav uzskatāma par neiespējamu vai nesamērīgu nastu atbildīgai iestādei, uzskata Jansons. Jau šobrīd Ceļu satiksmes likums paredzot transportlīdzekļa īpašnieka pienākumu pēc Valsts policijas pieprasījuma sniegt ziņas par transportlīdzekļa vadītāju, ja pārkāpuma konstatēšanas brīdī transportlīdzekļa vadītājs nav noskaidrots.
Tādējādi nepastāv objektīvi šķēršļi valstij noskaidrot ar fotoradariem fiksētā pārkāpuma izdarītāju, uzskata Jansons.
Fotoradaru mērķis ir satiksmes drošības uzlabošana, "tādēļ maksimālā soda piemērošanā par mazāk bīstamiem un minimālā soda piemērošanā par bīstamākiem braukšanas ātruma pārkāpumiem nav saskatāms saprātīgs pamats," skaidro Tiesībsargs. Ceļu satiksmes likums paredz nepamatoti atšķirīgu attieksmi pret personām, kuru braukšanas ātruma pārkāpums ir fiksēts ar fotoradaru, neapturot transportlīdzekli.
Tiesībsargs jau iepriekš lūdzis Iekšlietu, Tieslietu un Satiksmes ministrijas izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, lai novērstu pastāvošos trūkumus, taču ministrijas neuzskatīja šādu grozījumu izstrādi par lietderīgu.
Tiesībsargs pērn novembrī atkārtoti vērsās pie Saeimas ar aicinājumu mainīt tiesību aktu normas. Savukārt pērn decembrī Jansons vērsās Saeimas Tautsaimniecības vides un reģionālās politikas komisijā ar konkrētiem grozījumu priekšlikumiem Ceļu satiksmes likumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
