Foto: LETA

Pirmdien, ātrāk nekā plānots – nepilnās piecās stundās vienas dienas laikā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja priekšlikumus nākamā gada budžeta likumprojektam un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektam pirms otrā un galīgā lasījuma. Valdošās koalīcijas deputātiem disciplinēti balsojot, atbalstu guva tikai valdības un valdošās koalīcijas deputātu priekšlikumi, kamēr opozīcijas pārstāvju ierosinājumi tika noraidīti. Paredzams, ka Saeima par budžeta pieņemšanu lems ārkārtas sēdē trešdien, 13. novembrī.

Saeimas opozīcijā esošās "Saskaņas" un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakciju pārstāvji balsojumos par priekšlikumiem visai saskaņoti atbalstīja savus priekšlikumus, kā arī tos, kas bija nākuši no pie frakcijām nepiederošo deputātu grupas, kurai nav neviena pārstāvja komisijā. Debatēs par priekšlikumiem aktīvi iesaistījās "Saskaņas" pārstāvji Vjačeslavs Dombrovskis, Evija Papule, Regīna Ločmele-Luņova, kā arī pie frakcijām nepiederošie Aldis Gobzems un Jūlija Stepaņenko. ZZS pārstāve Janīna Jalinska tikpat kā nedebatēja, bet otra frakcijas pārstāve Dana Reizniece-Ozola ieradās tikai uz sēdes beigu daļu.

Komisijas sēdes pirmajā daļā, kad klāt bija vairāk žurnālistu un televīzijas kameru, dažbrīd izvērtās pagaras diskusijas par papildus finansējuma piešķiršanu pedagogiem, mediķiem, komercmedijiem. Zināmu kulminācijas punktu sēde sasniedza jau pēc vairāku stundu darba, kad komisiju uzrunāja Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāve Krista Brūna, kura opozīcijas pārstāvju aplausu pavadībā deputātiem teica: "Tas ir pilnīgs farss, kas te notiek."

Vairākas stundas kopā ar Latvijas Ārstu biedrības prezidenti Ilzi Aizsilnieci klātienē sekojusi Saeimas komisijas darbam, Brūna pauda savu sarūgtinājumu par valdošās koalīcijas deputātu nevēlēšanos ieklausīties mediķu pēdējā brīža priekšlikumos, kā pārdalīt līdzekļus budžeta projektā tā, lai pilnībā apmierinātu mediķu prasības un likumā dotos solījumu algas paaugstināt vidēji par 20%. Patlaban valdība ir sarūpējusi finansējumu 60 miljonu eiro apmērā, kas ļaus atalgojumu nākamgad paaugstināt par 10%.

Noņemt dzīvniekiem

Nedēļas nogalē, caurskatot valsts budžeta projektu, mediķu pārstāvji vēstulē deputātiem rosināja atlikt plānoto budžeta pieņemšanu trešdien un pārdalīt līdzekļus par labu mediķiem no vairākām Zemkopības ministrijas pārziņā esošām programmām, piemēram, "Valsts atbalsts lauksaimniecības dzīvnieku ierakstīšanai cilts grāmatā" paredzētos 16 miljonus eiro, ģenētiskās kvalitātes noteikšanai un produktivitātes izvērtēšanai paredzētos 5 miljonus, produktīviem ieguldījumiem akvakultūrā paredzētos 5 miljonus eiro un sadarbības nodrošināšanai paredzētos 5,2 miljonus eiro.

Mediķi arī piedāvāja pārdalīt paredzēto 6,6 miljonus eiro dotāciju uzņēmumam "Valsts nekustamie īpašumi", kas paredzēti Padomju upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībai. Komisijas sēdē Aizsilniece, runājot mediķu organizāciju vārdā, kā iespējamos finansējuma avotus minēja arī deputātu algu palielinājumam, Saeimas ēkas remontam un izdevumiem plānotos līdzekļus. Aizsilniece brīdināja, ka ārsti sākuši iekšēju aptauju par iespējamu streika rīkošanu.

Lai gan Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) atgādināja, ka tiek skatīti konkrēti priekšlikumi budžeta likumprojektam, "Saskaņas" pārstāvis Vjačeslavs Dombrovskis pēc Aizsilnieces uzstāšanās ierosināja balsot par mediķu ieteikumu atlikt budžeta pieņemšanu, lai atrastu mediķu algām nepieciešamo finansējumu. Deputāti par šo priekšlikumu balsoja, bet tas neguva komisijas vairākuma atbalstu, tādēļ tika turpināts darbs pie konkrētu priekšlikumu skatīšanas.

Vēl pēc vairāku citu priekšlikumu skatīšanas un kaismīgas viedokļu apmaiņas, diskusijā iesaistījās jaunā ārste Brūna, kura, pārmetot politiķiem neieklausīšanos, sacīja, ka ārsti streikos un prasīs arī Saeimas atlaišanu. Pēc tam viņa kopā ar Aizsilnieci komisijas darba telpu pameta.

Brīdi pirms tam deputāts Gobzems, kurš nav šīs komisijas loceklis, bet bija ieradies un kādu brīdi sēdi vēroja no malas un iesaistījās diskusijā par finansējuma meklēšanu mediķu algām, izprovocējot Bondaru, paust atziņu, ka "ir stulbi pieņemt likumus, ko nevar izpildīt", ar to domājot jau bēdīgi slaveno balsojumu par grozījumiem Veselības aprūpes finansēšanas likumā, ko pieņēma šī Saeima, bet valdība pilnībā nevar tagad izpildīt.

Jau vēstīts, ka, uz budžeta otro lasījumu un pēc sarunām ar mediķu organizācijām valdība budžeta projektā pārdalīja papildus 18 miljonus eiro par labu mediķu algām, kopējo summu palielinot līdz 60 miljoniem. Valdības rosinātos pārdales priekšlikumus arī atbalstīja komisijas deputāti pirmdienas sēdē.

Doktorantiem un maģistriem

Bijusī ilggadējā Izglītības un zinātnes ministrijas darbiniece, tagad "Saskaņas" deputāte Evija Papule bija iesniegusi virkni priekšlikumu par pedagogu algu paaugstinājumam pagaidām trūkstošajiem līdzekļiem, tāpat paredzot lielāku finansējumu zinātnei, kā arī ierosinājumus palielināt stipendijas doktorantiem, maģistra un bakalaura programmās studējošajiem.

Vairākus opozīcijas priekšlikumus par finansējuma piešķiršanu zinātnei un pedagogu algām komisijas sēdē atbalstīja arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Viņa pārmeta valdībai, ka tā arī nākamajā gadā neplāno piešķirt likumā paredzēto finansējumu zinātnei, bet lepojas ar astoņiem papildus miljoniem. Vanaga uzsvēra, ka tā ir zinātnieku maldināšana, kas tas ir piešķirts bāzes finansējumam, jo bāzes finansējumam zinātnei papildus būs vien 150 tūkstoši, bet miljoni aizies citām vajadzībām.

Opozīcijas deputāti daļai savu priekšlikumu līdzekļus rosināja pārdalīt no partiju finansēšanas reformai paredzētajiem 4 miljoniem eiro, bet arī tie neguva atbalstu.

Kamēr deputāti bez ierunām atbalstīja sākotnēji partijām domātā miljona eiro pārdalīšanu sabiedriskajiem medijiem – 750 tūkstošus radio un 250 tūkstošus televīzijai, lielākas diskusijas raisīja 500 tūkstošu piešķīrums vietējā satura radīšanai komercmedijos, taču arī par to tika nobalsots.

Diskusiju gaitā komisijā Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji vairākkārt deputātiem atgādināja, ka likumdevējam būtu jānovērš pretrunas un jārod tiesisks risinājums gadījumos, kad ir jau agrāk pieņemti likumi, paredzot noteiktu īpatsvaru no IKP kādai nozarei, bet budžeta likumā tas netiek izpildīts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!