Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iestājas par zinātnisko izcilību, tāpēc visi valsts pētījumu programmu projekti tiks vērtēti atbilstoši Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" vērtēšanas pieejai un principiem, izvirzot augstas prasības projektu īstenošanai un rezultātiem, portāls "Delfi" uzzināja IZM.
Tiks stingri vērtēta rezultātu atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem, tostarp piesaistot neatkarīgus ārvalstu zinātniskos ekspertus. Ja vērtējuma rezultātā tiks secināts, ka projekta mērķis nav sasniegts vai tikai daļēji sasniegts, nepamatoti izlietotais finansējums tiks atgūts.
Novērtējot desmit projektos iesaistīto vairāk nekā 450 Latvijas zinātnieku darbu, kādā no apakšprojektiem konstatētās nepilnības nemazinās pārliecību par pārējo valsts pētījumu programmas projektu pievienoto vērtību un ietekmi uz Covid-19 seku mazināšanu, lai sagatavotu pierādījumos balstītas rekomendācijas Covid-19 krīzes pārvarēšanai, norāda IZM.
Šādu viedokli IZM pauž dienu pēc tam, kad sociālos tīklus pāršalca ziņa par valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku mazināšanai" apakšprojekta melnraksta "Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā" publicēšanu. Tajā esošās ēdienu pagatavošanas tehnoloģiskās kartes izsauca plašu soctīklu lietotāju rezonansi.
IZM norāda, ka ievērojot sabiedrības pamatoto interesi, projektu īstenotājiem ir jānodrošina skaidra un nepārprotama informācija par projektu rezultātiem un sabiedrības ieguvumiem, nepieciešamības gadījumā to skaidrojot arī padziļināti, nepieļaujot iespējamus pārpratumus un spekulācijas.
Viedokli par situāciju paudusi arī Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).
Decembra beigās ir noslēgusies visu projektu aktīvā īstenošanas fāze, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par valsts pētījumu programmu īstenošanu septiņiem no desmit projektiem piešķirts trīs mēnešu pagarinājums bez papildu finansējuma piešķiršanas, savukārt diviem projektiem piešķirts sešu mēnešu pagarinājums.
Projektu rezultāti un finanšu līdzekļu izlietojuma lietderība tiks vērtēta šādā kārtībā: programmas īstenošanas un uzraudzības komisija izvērtēs saturiskos pārskatus. Rezultāti būs pieejami februārī, norāda IZM.
Gadījumā, ja projekta rezultāti un saturiskie pārskati par projekta rezultātiem neatbilst izvirzītām prasībām, programmas īstenošanas un uzraudzības komisija pieņem lēmumu par nepamatoti izlietotā projekta īstenošanai piešķirtā finansējuma atgūšanu.
Pēc tam pētīs projektu sagatavoto zinātnisko pārskatu, tostarp projektu sasniegto rezultātu, ko nodrošinās neatkarīgi ārvalstu zinātniskie eksperti, piemērojot Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" vērtēšanas pieeju un principus.
Zinātniskās ekspertīzes rezultāti būs pieejami maijā, savukārt attiecībā uz projektiem, kas pagarināti par 6 mēnešiem – augustā.
Gadījumā, ja noslēguma zinātniskā pārskata ekspertīzes vērtējums, kas veikts atbilstoši zinātniskās ekspertīzes metodikai, ir "projekta mērķis nav sasniegts" vai tikai daļēji sasniegts, komisija pieņem lēmumu par nepamatoti izlietotā finansējuma atgūšanu pilnībā vai daļēji.
Pēc tam Latvijas Zinātnes padome veiks projekta īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma un izmaksu efektivitātes kontroli pēc 15. janvāra, kad tiks saņemti finanšu pārskati, savukārt izvērtēšanas rezultāti būs pieejami februārī.
Latvijas Zinātnes padome, konstatējot neatbildības, nodrošinās nepamatoti izlietotā finansējuma atgūšanu, sola IZM.
Jau vēstīts, ka par teju pieciem miljoniem eiro īstenos valsts pētījumu programmas "Covid-19 seku samazināšanai" projektus, kas nodrošinās visu programmas uzdevumu izpildi trīs tematiskajās jomās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
