Ukrainas bēgļiem Latvijā uz gadu būs tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem
Foto: F64

Iekšlietu ministrija ir izstrādājusi "Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma" projektu, kas regulēs kārtību, kā Latvija uzņems kara bēgļus no Ukrainas.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ar jauno likumu tiks regulēta atbalsta sniegšana civiliedzīvotājiem, kuri izceļo no Ukrainas, bēgot no Krievijas sāktā kara. Likumprojektā atrunātās normas plānots attiecināt uz ārzemniekiem, izņemot personas, kuriem ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsonība, kuri izceļo no Ukrainas vai nevar atgriezties Ukrainā saistībā ar militāro konfliktu.

Likums noteiks, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze un Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs varēs izsniegt Ukrainas iedzīvotājam ilgtermiņa vīzu un tiesības uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz vienu gadu, nepiemērojot Imigrācijas likumā ietvertās prasības un neiekasējot valsts nodevu par vīzas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu.

Pieņemot lēmumu par uzturēšanās tiesību piešķiršanu Ukrainas iedzīvotājam, kura iesniegtie dokumenti vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai neatbilst Dokumentu legalizācijas likumā paredzētajām prasībām, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde varēs noteikt viena gada termiņu prasībām atbilstošu dokumentu iesniegšanai.

Likumprojektā atrunāts, ka Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā būs tiesības saņemt Sabiedrības integrācijas fonda nodrošināto atbalstu Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu pasākumu ietvaros, atbalstu Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām darbības programmas ietvaros, Sociālās integrācijas valsts aģentūrā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu vai līdz 30 dienām ilgu sociālās rehabilitācijas kursu, steidzamā kārtā valsts finansētus tehniskos palīglīdzekļus.

Tāpat Ukrainas iedzīvotājiem plānots nodrošināt visus Nodarbinātības valsts aģentūras sniegtos pakalpojumus, tajā skaitā, piedalīties Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajos aktīvajos nodarbinātības un preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, tajā skaitā tajos, kas tiek finansēti ES fondu ietvaros, ja Ukrainas iedzīvotājam piešķirtas šajā likumprojektā minētās tiesības uz nodarbinātību, kā arī citu atbalstu, vērtējot personas individuālās vajadzības.

Tāpat Ukrainas iedzīvotājam plānots paredzēt visas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktās tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību tāpat kā Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem. Sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību nodrošinās tā pašvaldība, kurā persona atrodas. Ukrainas iedzīvotājam trīs kalendāra mēnešus no īpašās vīzas piešķiršanas brīža netiks piemērots pienākums izvērtēt ienākumus un materiālo situāciju sociālās palīdzības vai sociālo pakalpojumu saņemšanai.

Latvijā nonākušajiem Ukrainas iedzīvotājiem būs tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā kā Latvijā valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātām personām. Ukrainas iedzīvotājs papildus Veselības aprūpes finansēšanas likumā minētajām personu grupām ir atbrīvots no pacienta līdzmaksājuma, izņemot gadījumu, ja tas ir sociāli apdrošināts saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Likumprojektā arī atrunāts, ka uzņemšanas punktiem un izmitināšanas vietām būs jāfiksē informāciju par Ukrainas iedzīvotāja funkcionāliem traucējumiem un sociālajiem riskiem, kā arī jāinformē sadarbības teritorijas civilās aizsardzības komisijas par izvietotajām personām ar funkcionāliem traucējumiem un sociālajiem riskiem.

Vienlaikus paredzēts, ka Civilās aizsardzības komisijas apzinās izmitināšanas vietās esošo Ukrainas iedzīvotāju vajadzības un sadarbībā ar pašvaldības sociālo dienestu nodrošina sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanu.

Pašvaldībām būs jānodrošina - tūlītēja palīdzības sniegšanu personām ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem, kuri rada ierobežojumus personas spējām patstāvīgi pārvietoties un sevi aprūpēt, pēc vajadzības nodrošinot sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā un asistenta pakalpojumu pārvietošanās atbalstam, sociālajā riskā esošo personu lokācijas vietu apzināšana un viņiem nepieciešamos pakalpojumu un sociālās palīdzības plānošana.

Tāpat pašvaldībā būs jāuzkrāj informācija par personai sniegto sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem un to izmaksām. Pēcapmaksa pašvaldībai par sniegtajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību tiks nodrošināta atbilstoši noteiktajai kārtībai par līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Vienlaikus likumprojektā arī atrunātas Ukrainas iedzīvotāju iespējas strādāt ārstniecībā.

Pašlaik tiek plānots, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Kā ziņots, līdz šim Latvijā nonākuši ap 300 Ukrainas iedzīvotāji, kas devušies bēgļu gaitās Krievijas sāktā kara dēļ. Daudziem no viņiem palīdzība vēl nav nepieciešama, jo viņi paliek pie radiem vai draugiem. Kopumā Latvija gatavojas, ka mūsu valstī varētu nonākt vairāki tūkstoši bēgļu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Iekšlietu ministrija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form