Ušakovs kā nelikumīgu vērtē Dombravas priekšlikumu atcelt 'rīdzinieku privilēģijas'
Foto: LETA

Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) Saeimas deputāta Jāņa Dombravas (VL-TB/LNNK) priekšlikumu atcelt "rīdzinieku privilēģijas" vērtē kā nelikumīgu.

Ušakovs pauda nostāju, - lai gan Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, no normatīvo aktu puses raugoties, tā vienlaikus ir arī tāda pati pašvaldība kā citas. "Nedrīkst aizliegt "Rīdzinieka karti", vienlaikus neaizliedzot atvieglojumus Jūrmalā, Daugavpilī un citās pašvaldībās. Cilvēki, kuri ir deklarējušies konkrētā pašvaldībā, maksā tai nodokļus un no šiem nodokļiem pilsēta arī nodrošina sociālās garantijas un cita veida atbalstu. Tā pašvaldības strādā visur Latvijā un Eiropā," sacīja mērs.

Ušakovs piebilda, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, pret šādu ieceri iebilst arī atbildīgās institūcijas, piemēram, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Politiski vērtējot, Dombravas priekšlikums viņam šķiet amorāls, jo nupat noskaidrojies, ka skolotājiem netiks nodrošināts solītais algu pielikums un Saeima arī atteikusies no ieceres samazināt ministriju skaitu, lai gan iepriekš tas ticis solīts. "Šādā situācijā viņi piedāvā sākt cīnīties pret Rīgu un atņemt rīdziniekiem tiesības saņemt atlaides, kuras viņi paši apmaksā," politisko oponentu pēla mērs.

Ja Saeima šo priekšlikumu tomēr atbalstīs, Ušakovs solīja vērsties pie prezidenta, lai to neizsludina, un, ja būs nepieciešams, arī Satversmes tiesā.

Tāpat viņš norādīja, ka šis priekšlikums ir iesniegts tāda likuma grozījumos, kas pēc būtības nemaz neregulē pašvaldību darbu, tādēļ nav skaidrs, kādas "privilēģijas" tad rīdziniekiem varētu tikt atņemtas.

Kā ziņots, deputātu vairākums ceturtdien atbalstīja ieceri noteikt likumā, ka Rīga nodrošina vienlīdzīgus pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas.

Iepriekš atbildīgajā komisijā šis ierosinājums tika noraidīts. Pašlaik Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā ir norādīts, ka Rīga ir Latvijas galvaspilsēta, bet, ņemot vērā atbalstīto Dombravas priekšlikumu, šī norma tiks papildināta ar teikumu par vienlīdzīgu pakalpojumu nodrošināšanu.

Dombrava atgādināja, ka savulaik, kad 1991. gadā bija jāveido barikādes, visi cilvēki, neatkarīgi no dzīvesvietas reģiona, devās uz Rīgu kā Latvijas galvaspilsētu, lai to aizsargātu, cīnītos par brīvību un neatkarību.

Deputāta ieskatā "esošā Rīgas domes vadība ir izveidojusi diskriminējošu sistēmu attiecībā pret daudziem Latvijas pilsoņiem". Tas saskaņā ar Dombravas pausto nozīmē, ka, Latvijas pilsonim no citas pašvaldības atbraucot uz Rīgu un vēloties saņemt valsts sniegtos pakalpojumus vai arī apmeklēt kādu valsts kultūras iestādi, ir jārēķinās ar to, ka "iepretim Krievijas pilsonim vai citas valsts pilsonim, kas patstāvīgi dzīvo Rīgā", viņam būs jāmaksā vairāk par virkni pašvaldības sniegto pakalpojumu, neskatoties uz to, ka objektu uzturēšanā ar līdzfinansējumu piedalās arī valsts.

Viņš gan norādīja, ka pirms likuma trešā lasījuma būtu jārunā par to, kā nodrošināt šos vienlīdzīgos pakalpojumus iedzīvotājiem, vienlaikus pieļaujot iespēju ideju virzīt arī kāda cita likuma kontekstā.

Rīgas vadībā esošo "Saskaņu" pārstāvošais Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs (S), atzīstot, ka šis ir diskusiju priekšmets, gan mudināja to neatbalstīt, tam minot vairākus iemeslus. Viņš skaidroja, ka viens no apsvērumiem ir finansējums, kas būtu nepieciešams, lai nodrošinātu minētā priekšlikuma īstenošanu.

Tam, ka priekšlikums nebūtu jāatbalsta, piekrita arī deputāts Ivars Zariņš (S), kurš atgādināja, ka Nacionālās apvienības pārziņā ilgus gadus bijusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas jau sen varēja izstrādāt šādu likumprojektu. Viņš pārmeta politiskajam spēkam neziņu par pašvaldību un valsts kompetenci.

Deputātiem šis likumprojekts vēl būs jāskata trešajā lasījumā.

Source

LETA

Tags

Jānis Dombrava Nils Ušakovs Saeima VL-TB/LNNK
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form