Uzņēmēju iesaiste politikā – partijas pievienojas Pīlēna 'Latvijas apvienotajam sarakstam'
Foto: F64

Otrdien, 10. maijā, trīs politisko spēku – Latvijas zaļās partijas (LZP), Latvijas Reģionu apvienības (LRA) un Liepājas partijas – pārstāvji paziņoja par pievienošanos patlaban izveides procesā esošajai biedrībai ar pagaidu nosaukumu "Latvijas apvienotais saraksts". Viens no tās dibinātājiem ir uzņēmējs Uldis Pīlēns.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Politiskā spēka mērķis ir stāties pretī valsts izaicinājumiem un problēmu risināšanā piesaistīt uzņēmējus.

Otrdien īpaši rīkotā preses konferencē LZP, LRA, Liepājas partija, biedrība "Liepājnieki" un Pīlēns informēja par jaunas politiskas platformas izveidošanu, lai šoruden gaidāmajās Saeimas vēlēšanās startētu no apvienota saraksta.

Pīlēns atzina, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī dzīvojam "ļoti sarežģītā, interesantā un izaicinošā vēstures periodā". Viņš sacīja, ka kara pirmajā nedēļā piedzīvojis "milzīgu emocionālu stresu", pēc tam uzņēmējs sapratis, ka mainījies ir viss, kas līdz šim bijis pieņemams un saprotams. Pīlēns secināja, ka ir savādākā veidā jāpaskatās uz Latviju un valsts interesēm.

Uzņēmējs stāstīja, ka jau pirms Krievijas sāktā kara Latvija Baltijas valstu vidū "dažādās pozīcijās" ir vājākais posms, un valsts atpalicību īpaši palielināja Covid-19 pandēmijā pieņemtie lēmumi. Pīlēns pauda pārliecību, ka situācija ir jāmaina, un to var panākt, politiskajiem spēkiem apvienoties uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām.

Uzņēmēja ieskatā, politiskajiem spēkiem ir jāatsakās no savām ambīcijām, kā arī piebilda, ka tradicionālās vērtības nav tikai Nacionālās apvienības vērtība, liberālisms nav tikai "Attīstībai/Par!" vērtība, bet Latvijā dzīvojošie krievi nav tikai "Saskaņas" un Latvijas Krievu savienības elektorāts.

Pīlēns pauda pārliecību, ka uzņēmējiem, vadītājiem un menedžeriem ir jānāk palīgā jaunas politikas veidošanā. "Centos saprast, kāda var būt loģika, startējot Saeimā, un viena no idejām ir, ka mums – Latvijas apvienotajam sarakstam – ir jāveido ass starp profesionāļiem, menedžeriem, uzņēmējiem, ierēdņiem, dakteriem, skolotājiem, augstskolu pasniedzējiem, lauksaimniekiem, visiem tiem, kuri līdz šim nav atraduši vietu politiskajā struktūrā," klāstīja Pīlēns.

Biedrību plānots dibināt tuvāko trīs līdz četru nedēļu laikā.

Uzņēmējs sacīja, ka vairākas partijas atsaukušās viņa priekšlikumam veidot politisku platformu ar mērķi veidot vienotu sapratni par to, kas nepieciešams šim laikam, un kādas ir prioritātes. Pēc Pīlēna teiktā, politisko platformu plānots attīstīt kustības-biedrības formātā, kam patlaban dots nosaukums – Latvijas apvienotais saraksts.

Biedrībā liela loma būšot atvēlēta bezpartejiskiem profesionāļiem, kuri, kā atzīst Pīlēns, labāk saprot prioritāras lietas. Uzņēmējs arī piebilda, ka viņa pieredze, vadot uzņēmumu AS "UPB", palīdzēs iesaistīties likumdošanas koriģēšanā, kas patlaban nav iespējams.

Pīlēns atzina, ka viņš uzņēmās veidot šo biedrību, tomēr uzņēmējs nebūšot topošā politiskā spēka premjera amata kandidāts. Paredzams, ka premjera amata kandidātus izvirzīs visas biedrībā esošās partijas, bet par vienu konkrētu Ministru prezidenta amata kandidātu vienosies biedrība.

LZP vadītājs Edgars Tavars preses konferencē atzina, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks ir lēmis pievienoties jaunajai biedrībai, jo laiks, kurā dzīvojam, signalizē par nepieciešamām pārmaiņām.

"Pārmaiņas notiks. LZP valde atbalsta ideju, ka partijai ir jāiet tālāk, jāapvienojas vienā sarakstā ar LRA un Liepājas partiju, kā arī jāatver durvis bezpartejiskiem profesionāļiem – darītājiem," teica Tavars.

LRA valdes priekšsēdētājs Edvards Smiltēns mediju pārstāvjiem sacīja, ka karš Ukrainā ir pierādījis latviešu tautas spēku, tomēr pēdējos gados ir arī novērots, cik ievainojama ir valsts ekonomika, demokrātija un valsts. Arī viņš pauda nepieciešamību politiskajiem spēkiem apvienoties, lai panāktu pārmaiņas nākamajā Saeimā, kā arī risinātu vairākas patlaban esošas un gaidāmas krīzes – Covid-19, valsts drošības, enerģētikas u.c..

Vienlaikus Smiltēns pauda gandarījumu par LZP un Tavaru, kas, pametot tā līdzšinējos partnerus Zaļo un zemnieku savienībā (ZZS), apliecina LZP vīrišķību un drosmi. "Tur bija labi reitingi un nauda, bet novērtējam principialitāti," piebilda LRA vadītājs.

Liepājas partijas priekšsēdētājs Uldis Sesks norādīja, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks rūpīgi izvērtēja dalību topošajā politiskajā platformā, vienlaikus viņš atsaucās uz 1990. gadu beigās dibināto Liepājas apvienoto sarakstu, kas vēlēšanās nodrošināja šim spēkam pārsvaru pār konkurentiem. Sesks atzina, ka līdzīgu apvienoto sarakstu ir iespējams izveidot valsts līmenī.

Pēc Seska domām, jaunajam politiskajam spēkam ir aktīvāk jādomā par vienlīdzīgu reģionālo attīstību, jo "pēdējo gadu valdības noplicināja reģionu nozīmi", lai gan Latvija būtu stabilāka, ja valsts līmenī netiktu balstīta tikai Rīga.

Liepājas partijas premjera amata kandidāts, deputāts Māris Kučinskis žurnālistiem sacīja, ka jaunā politiskā platforma "ir unikāla iespēja apvienot pieredzējušus politiķus, reģionu politiķus un ārpus parlamenta stāvošus cilvēkus, kuri bieži vien politikā neiesaistās". Kučinskis pauda pārliecību, ka jaunajai politiskajai platformai ir jāatgriež ticība politiķiem.

"Cerams, pēc pirmā pieteikums partija pieņems fundamentālākus lēmumus un uz 14. Saeimas vēlēšanām politiskais spēks būs stiprs un mobilizēsies kopējam darbam," uzsvēra politiķis.

Jau vēstīts, ka pagājušajā nedēļā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs Armands Krauze paziņojumā medijiem norādīja, ka pagājušās nedēļas sākumā pie Latvijas Zemnieku savienības (LZS) vadības vērsies Tavars ar oficiālu aicinājumu pēc 14.Saeimas vēlēšanām ZZS neslēgt sadarbības vienošanos uz nākamajiem četriem gadiem ar partiju Latvijai un Ventspilij (LunV).

"Partija Latvijai un Ventspilij piedāvājumu slēgt sadarbības vienošanos ar ZZS uz nākamajiem četriem gadiem nav izteikusi, līdz ar to šāds jautājums par sadarbību līdz 14. Saeimas vēlēšanām nav ZZS darba kārtībā. Vēršam uzmanību, ka vienošanos par sadarbību var parakstīt tikai tad, ja tam piekrīt ZZS veidojošās partijas gan Latvijas Zemnieku savienība, gan Latvijas Zaļā partija kā tas bija 2018. gada 22. oktobrī," uzsver Krauze.

Viņš arī stāsta, ka pēdējā laikā ir notikušas vairākas ZZS veidojošo partiju un sadarbības partiju līderu sanāksmes gan Kuldīgā, gan Jaunmoku pilī un citur, kur Tavars uz tikšanos un sadarbību personīgi aicināja Latvijas Zemnieku savienības, LunV un Liepājas partijas pārstāvjus.

"Šajās tikšanās viennozīmīgi visas četras partijas pauda stingru apņēmību sadarboties priekšvēlēšanu un pēcvēlēšanu laikā. Šajās sanāksmēs tika apspriesti vairāki premjera amata kandidāti – Viktors Valainis, Didzis Šmits un Raimonds Bergmanis, kuru kā premjera kandidātu ieteica partija LunV," stāsta Krauze.

Pēc viņa teiktā, arī pēc Zaļās partijas aiziešanas ZZS veidojošās partijās kopā darbosies vairāk nekā 2000 biedru, kas jau šobrīd aktīvi strādā pie Saeimas vēlēšanu programmas un sarakstu veidošanas.

Jau ziņots, ka 2022. gada 1. oktobrī Latvijā notiks kārtējās – 14.Saeimas – vēlēšanas, kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana Saeimas vēlēšanās notiks no 13. jūlija līdz 2. augustam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā UPB Latvijas Krievu savienība Attīstībai/Par! Armands Krauze Edvards Smiltēns Krievija Latvijas Zaļā partija Latvijas Zemnieku savienība Liepājas partija Māris Kučinskis Raimonds Bergmanis Rīga Saeima Saskaņa Zaļo un zemnieku savienība Uldis Sesks
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form