Uzticamies mazāk nekā Ziemeļvalstīs, bet uzticēšanās aug – secināts pētījumā
Foto: Shutterstock

Latvija joprojām raksturojama kā sabiedrība, kurā ir zems savstarpējās uzticēšanās līmenis – tikai 32% no Latvijas iedzīvotājiem uzskata, ka vairākumam cilvēku var uzticēties. Tas ir maz, ja Latviju salīdzina ar Eiropas Ziemeļvalstīm, tomēr uzticēšanās citiem cilvēkiem pieaug, ja salīdzina pašreizējo uzticēšanās līmeni ar deviņdesmitajiem gadiem, secināts aptaujā, ko pēc domnīcas "Providus" pasūtījuma veicis pētījumu centrs "SKDS".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Aptuveni trešā daļa no Latvijas iedzīvotājiem neuzticas nevienai no svarīgākajām Latvijas institūcijām – ne Saeimai, ne Ministru kabinetam (MK), ne pašvaldībām, ne tiesām, ne sabiedriskajiem medijiem, ne sabiedriskajām organizācijām. Vismazāk institūcijām uzticas Latvijas nepilsoņi un cilvēki ar zemiem ienākumiem, pētījuma rezultātus skaidro "Providus" vadošā pētniece Iveta Kažoka.

Secināts, ka katrs piektais Latvijas iedzīvotājs izjūt aizvainojumu pret Latvijas valsti. Aizvainojuma sajūta ir īpaši liela starp cilvēkiem bez Latvijas pilsonības.

"Pozitīvā ziņa: turpina pieaugt to cilvēku skaits, kuri uzskata, ka viņu balsij ir nozīme. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij ir nozīme viņu pašvaldībā, gandrīz puse tic savai ietekmei Latvijā, bet joprojām mazāk nekā katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jūtas ietekmīgs Eiropas Savienībā," atzīst Kažoka.

Pētījums arī rāda, ka Latvijas iedzīvotāji šobrīd raksturojami kā pilsoniski pasīvi – tikai 14% iepriekšējo divu gadu laikā bija piedalījušies kāda sabiedriskā apspriedē, piketā, ziedoja savu laiku sabiedriski svarīgai problēmai, parakstīja sabiedriski svarīgu vēstuli vai sazinājās ar ievēlētajiem deputātiem. Visapātiskākā sabiedrības daļa ir cilvēki ar pamatizglītību, kā arī Latvijas nepilsoņi. Visaktīvākā – cilvēki ar augstāko izglītību.

Latvijas iedzīvotāji vēlētos plašākas līdzdalības iespējas lēmumu pieņemšanā. Īpaši populāra ir iecere par pašvaldību līmeņa referendumiem.

Ievērojama daļa (41%) no Latvijas iedzīvotājiem būtu gatava veltīt savu laiku tam, lai piedalītos vairāku dienu apspriedēs, meklējot risinājumu kādai sabiedriski svarīgai problēmai. Citās Eiropas Savienības un OECD valstīs tā sauktie deliberatīvie pasākumi ir jauns veids, kā pēc loterijas principa iesaistīt lēmumu pieņemšanā cilvēkus, kuru viedokļi un pieredzes publiskajā telpā ir maz pārstāvēti. Vienlaikus Latvijas iedzīvotāju viedokļi dalās par to, vai par dalību šādās apspriedēs būtu jāsaņem samaksa.

Daudziem Latvijas iedzīvotājiem der apspriedes, referendumi un vēlēšanas internetā, taču klātienes apspriedēm, referendumiem, vēlēšanām joprojām ir priekšroka. Izņēmums – jaunieši.

Aptaujā tika aptaujāti 1013 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās visos Latvijas reģionos. Aptauja tika veikta no 2020. gada 30. oktobra līdz 2020. gada 10. novembrim.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība OECD Saeima SKDS
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form

Luminor biznesam