Valdībā diskusiju karstumā izskan mājieni par koalīcijas stabilitāti

Otrdien, 28. februārī, ministriem iekarstot par veselības nozarei nepieciešamo papildus finansējumu 2023. gada budžetā, premjers Krišjānis Kariņš (JV) aicināja atkāpties ministrus, kas savās nozarēs nevēlas īstenot reformas, bet zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS) brīdināja par "zināmām problēmām" ar 2023. gada budžetu Saeimā.

Otrdien valdība noraidīja opozīcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus par 2023. gada budžeta līdzekļu pārdali, bet asākas diskusijas izvērsās par finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) piedāvāto priekšlikumu valdības sēdes protokolā ierakstīt, ka gadījumā, ja šogad budžetā tiks ieekonomēti līdzekļi, tad valdība lems par šo līdzekļu novirzīšanu Ministru kabineta deklarācijā minētajiem prioritārajiem pasākumiem.

Veselības ministre Līga Meņģelsone (AS) nosauca summas, kādas papildus nepieciešamas veselības aprūpes sistēmai, un aicinot valdības sēdes protokolā ierakstīt, ka veselības aprūpe būs viena no šīm prioritātēm.

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka izaicinājumi ir visās nozarēs, un viņš piekrita, ka veselības joma ir "objektīvi maz finansēta". Vienlaikus premjers uzsvēra, ka ministri strādā kopīgā koalīcijā, kurai nepieciešams balsu vairākums Saeimā. "Lai būtu vairāk balsu Saeimā, budžetam ir jābūt līdzsvarotam. Ja gribam strādāt kopā, visiem jāpieņem koleģiāli noteikumi. Neviens nevar uzstāt uz savas vajadzības pārākumu pār valsts vajadzībām. Nevaram prasīt papildus naudu, ja nav reformas. Ja kāds ministrs nav gatavs strādāt, tad lai viņš paziņo par to tagad vai pēc sēdes. Viss, ko spējam, ir īdēt pēc papildus naudas," uzsvēra Ministru prezidents.