Valdošās koalīcijas partijas šodien vienojās nodot LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisiju Latvijas Universitātes (LU) pārraudzībā.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) pēc valdošo partiju sanāksmes skaidroja, ka tiešā veidā Latvijas Vēstures institūtam (LVI) kā Universitātes sastāvdaļai nevar deleģēt komisijas budžetu, bet LU var to nodot.
Ministrs uzsvēra, ka, veidojot komisiju, tika iekļauta "liela pretruna" - kontroles funkcijas bija apvienotas ar pētniecisko funkciju, un tas ir jāmaina.
No valdības tiešās pakļautības šis darbs tiks pārcelts uz LU, bet LVI ir LU sastāvdaļa, pauda Rasnačs. Lai šādas izmaiņas notiktu, nepieciešamas izmaiņas likumos - jāpārdala budžets uz LU un, iespējams, nepieciešams arī speciāls likums, kas dotu LU tiesības uz šī budžeta administrēšu.
LU, sadarbojoties ar pašu komisiju, lems, kādā veidā norobežot uzraudzību no pētniecības, piebilda tieslietu ministrs.
Viņš prognozēja, ka VDK dokumentu izpētes komisija savu darbu pēc nepieciešamajiem likumu grozījumiem varētu sākt maijā vai pat aprīlī.
Kā sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), pēc piektdien notikušās tikšanās ar komisijas pārstāvjiem viņa pārliecinājusies, ka pēc Saeimas pieņemtā likuma komisijai nav iespējams "juridiski korekti" sākt darbu. Vienlaikus valdības vadītāja pauda pārliecību, ka nenotiek mēģinājums novilcināt laiku līdz komisijas darba sākumam.
Rasnačs arī piebilda, ka komisijas sastāvs būs līdzšinējais, izņemot tās izmaiņas, par kurām zināms jau iepriekš, - Ritvars Jansons kļuva par Saeimas deputātu un komisijā vairs nestrādās, savukārt filozofijas doktore Solveiga Krūmiņa-Koņkova iesniegusi atlūgumu.
Jau ziņots, ka, neraugoties uz VDK dokumentu izpētes komisijas iebildumiem, valdība pērn piekrita VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanas darbu nodot Tieslietu ministrijai (TM). Tāpat valdība apstiprināja 250 000 eiro finansējuma piešķiršanu komisijas darbam trim turpmākajiem gadiem.
Šā gada februārī tieslietu ministrs Rasnačs uzdeva TM sagatavot grozījumu projektu Ministru kabineta rīkojumā, paredzot izslēgt no komisijas sastāva Kristīni Jarinovsku, kas arī tika izdarīts. Komisija Jarinovskas izslēgšanu neatbalstīja. Nesamierinoties ar šādiem pavērsieniem, par savu atkāpšanos paziņoja komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.
Papildus gandrīz 100 vēstures un citu humanitāro zinātņu institūtu vadītāji, vēsturnieki, akadēmiķi, muzeju pārstāvji un augstskolu profesori, docētāji, lektori, doktoranti no dažādām pasaules valstīm vērsās pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa un citām augstākajām amatpersonām, lūdzot pārtraukt tieslietu ministra rīcību ar VDK dokumentu izpētes komisiju.
Publiskā aicinājumā zinātnieki lūdza valsts vadību nodot VDK zinātnisko izpēti Zinātnisko institūciju reģistrā esošai institūcijai, lai nodrošinātu neatkarību, profesionalitāti un augstu pētniecisko kvalitāti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
