Vērienīgā rotācija policijā – sods vai centieni uzlabot darbu?
Foto: LETA

Vērienīgākā rotācija, kāda līdz šim piedzīvota policijas vadības līmenī – tā gan oficiāli, gan neoficiāli Valsts policijas šefa Inta Ķuža ieceri portālam "Delfi" raksturo ar iekšlietu struktūrām saistītie cilvēki. Vieni saka, ka rotācijas mērķis ir vēlme viest izmaiņas Kriminālpolicijā un "atbrīvoties" no tās līdzšinēja vadītāja Raula Kviesīša, savukārt citi uzskata, ka ar tām cerēts uzlabot policijas darbu kopumā. Pats Kviesītis gan nedomā, ka ir pazemināts amatā, un saka, ka uzticas priekšnieka lēmumiem.

Galvenais kriminālpolicists Kviesītis turpmāk vadīs Valsts policijas koledžu, savukārt tās līdzšinējais direktors, kādreizējais Valsts policijas priekšnieks Artis Velšs pārcelts Galvenās kārtības policijas pārvaldes vadītāja amatā. Guntars Marķitāns, kurš iepriekš vadīja kārtības policiju, turpmāk vadīs policijas Rīgas reģiona pārvaldi, kuras šefs Andrejs Grišins pārcelts Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka amatā. Šīs Ķuža iecerētās rotācijas daudziem policijā bija pārsteigums, liecina portāla "Delfi" rīcība esošā informācija. Jaunajos amatos "aizrotētie" policisti sāks strādāt 25.martā.  

Publiski izskanējis, ka šajā "riņķa dancī" lielākais zaudētājs ir Kviesītis, kurš,  nonākot koledžas direktora krēslā, ir nevis aizrotēts, bet gan pazemināts amatā. TV3 raidījums "Nekā personīga" svētdien ziņoja, ka rotācijas policijas vadībā izraisīja pēdējo nedēļu skandāli policijā, kam eļļu ugunī pielēja Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) izmeklētāju aizturēšana.

Ķuzis gan kategoriski noliedz, ka rotācijas būtu uzskatāmas par sodu. Šonedēļ intervijā LNT raidījumā "900 sekundes" Ķuzis uzvēra, ka rotācija nav saistīta ar neseno gadījumu, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par koruptīviem noziegumiem aizturēja divus ENAP darbiniekus. Policijas vadība izmaiņas skaidro ar augsta līmeņa profesionāļu trūkumu un norāda, ka rotācija palīdzēs viņu zināšanas nodot tālāk, ieviešot dažādus jaunus, inovatīvus darba risinājumus. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) uzteicis Ķuzi par šo lēmumu. Ministrs cer, ka rotācijas ļaus uzlabot policijas darba efektivitāti un caurskatāmību.

Tikt vaļā no Kviesīša?

Bijušie policijas šefi portālam "Delfi" izvairījās plaši vērtēt Ķuža rosināto rotāciju, taču atzina - tās vēriens bijis pārsteigums. Arī Kviesīša "iesēdināšana" policijas koledžas direktora krēslā bijušajiem VP vadītājiem "no malas" izskatās pēc pazemināšana amatā.

Bijušais policijas šefs, ģenerālis Valdis Voins, kurš šobrīd vada Ostas policiju,  portālam "Delfi" atzina, ka formāli, no malas skatoties, varētu teikt, ka Kviesītis ir pazemināts amatā. Taču, viņaprāt, arī koledžas vadītājs ir gana prestižs amats, jo, piemēram, agrāk, kad vēl bija Policijas akadēmija, tās rektors svarīguma ziņā bija pielīdzināms policijas šefam, sacīja Voins.

Juris Rekšņa, kurš policiju vadīja no 1998.gada vidus līdz 2003.gada sākumam, jau iepriekš par iecerētajām reformām medijos izteicies skeptiski, dēvējot tās par dīvainām un grūti saprotamām. Sarunā ar portālu "Delfi" viņš pauda viedokli, ka rotāciju galvenais uzdevums bijis nomainīt kriminālpolicijas vadītāju Kviesīti un "tāpēc izspēlēta šāda dambrete." Rekšņa gan atzina, ka "sēžot mājās istabas čībās" ir viegli kritizēt, bet pieļāva, ka vajadzība nomainīt Kviesīti radās tieši pēc ENAP policistu aizturēšanas.

Aldis Lieljuksis, kurš policijas šefa amatā bijis divas reizes, gan nepiekrīt tam, ka Kviesītis ar nokļūšanu koledžā ir sodīts par ENAP policistu aizturēšanu, jo galvenais kriminālpolicists nav abu aizturēto izmeklētāju tiešais priekšnieks - Kviesīša pakļautībā ir vēl vismaz trīs vienības, arī aizturēto tiešais priekšnieks, kura atbildību vērtēs arī policijas Iekšējās izmeklēšanas birojs.

Lieljuksis gan norādīja, ka Kviesīša un arī Marķitāna pārcelšanu nevar dēvēt par rotāciju, tā drīzāk izskatās pēc pazemināšanas amatā. Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks un Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks ir arī VP priekšnieka vietnieki, taču koledžas vadītājs un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieki - nē. Rotācija ir tad, ja cilvēks tiek pārcelts līdzvērtīgā amatā, bet Kviesītis un Marķitāns pārcelti zemākos amatos, norāda Lieljuksis, piebilstot - te gan jāskatās, kas notiek ar algām, vai tās arī pazeminās.

Policijas pārstāve Sigita Pildava portālam "Delfi" skaidroja, ka aizrotētajiem policistiem  algas tiks saglabātas iepriekšējā apmērā. To ļauj darīt likums par amatpersonām ar specialajām dienesta pakāpēm, kurša nosaka, ka algu var saglabāt tiem, kuri dienesta interesēs uz noteiktu laiku ir pārcelti citā amatā.

Bijusī iekšlietu ministre Linda Abu Meri  portālam "Delfi" pauda, ka rotācijas ir vajadzīgas, lai izvairītos no stagnācijas, uzlabotu darba kvalitāti, kā arī nepieļautu korupcijas riskus. Tomēr bijusī ministre atzina, ka tik plašas rotācijas viņu pārsteigušas.  Arī viņa neizslēdza iespēju, ka  Kviesīša pārcelšana uz koledžu varētu būt sods, taču nevēlējās pilnībā piekrist šādam apgalvojumam. Bijusī ministre sacīja, ka katram pašam jāsaprot, kāpēc viņš uz kaut kurieni aizrotēts.

Pats Kviesītis gan nedomā, ka ir pazemināts amatā, bet plašāk priekšnieka lēmumus un vērienīgu rotāciju nekomentēja. Jautāts vai nejūtas vīlies par šādu priekšnieka lēmumā, Kviesītis portālam "Delfi" atjokoja, ka vilties var vienīgi sievietēs. Viņš pauda, ka tā ir normāla prakse un viņš ir gatavs vadīt arī mācību iestādi. Kviesītis uzsvēra, ka paļaujas uz priekšnieka lēmumiem un negrasās tos apšaubīt.

Izglītības iestādi Kviesītis vadīs pirmo reizi, un viņš sacīja, ka vajadzības gadījumā cer, ka priekšnieks Ķuzis neliegs arī savu apdomu.  Kviesītis vēl nezina, kādas izmaiņas ieviesīs koledžas darbā, viņš portālam "Delfi" sacīja, ka pagaidām vēl pilda kriminālpolicijas šefa pienākumus un par darbu koledžā sāks domāt pirmdien.

Ķuzis zina, ko dara            

Bijušajam policijas vadītājam Vionam, laikā, kad viņš pats vadīja policiju, nepatika, ka pieņemtos lēmumu komentē cilvēki no malas, tāpēc arī viņš pats to tagad nevēlas darīt. "Uzticos pašreizējās vadības kompetencei," rezumēja Voins.

To, ka "Ķuzis zina, ko dara," portālam "Delfi" sacīja arī Lieljuksis, kopumā par policijas vadības maiņu sakot: "Galvenais, lai paši apmierināti un cilvēkos nav rūgtums." Lieljuksis pieļāva, ka Velša pārcelšana uz kārtības policiju saistīta ar 2015.gadā gaidāmo Latvijas prezidentūru ES, jo Velšam ir plaša starptautiskā pieredze, kā arī labas valodu zināšanas.

Rekšņa savukārt uzskata, ka Velšam vajadzēja tomēr ļaut ilgāk pastrādāt koledžas direktora amatā, lai viņš tur sevi labāk pierādītu. Rekšņa atgādina, ka Velšs pāragri tika iecelts VP priekšnieka amatā, kad viņam bija maz pieredzes un arī zema autoritāte policistu acīs. Toreiz iekšlietu ministra pienākumu izpildītājs Aigars Štokenbergs,  pārceļot Velšu no policijas priekšnieka krēsla un koledžu, sacīja - daudzi policisti par to bija pateicīgi. Štokenbergs skaidroja, ka šādu lēmumu viņš pieņēmis, jo Velšs, būdams VP priekšnieks, noteiktajā termiņā nebija izpildījis uzdoto rīkojumu iesniegt priekšlikumus par piemaksām policistiem atkarībā no viņu darba kvalitātes un slodzes. Tāpat Velšs noteiktajā termiņā nebija iesniedzis priekšlikumus par darba laika organizācijas uzlabošanu policijas iecirkņos.

Velšs policijas vadītāja amatā bija līdz šim īsāko termiņu. 2011.gada 11.janvārī viņš tika apstiprināts šajā amatā, taču jau pēc dažām dienām, 25.janvāra rītā Jēkabpilī notika spēļu zāles laupīšana, kuru organizēja un sarīkoja policisti, nogalinot arī vienu savu kolēģi un divus ievainojot.  Pēc dažiem mēnešiem, 26.jūlijā Štokenbergs Velšu no amata atcēla, pārceļot viņu uz policija koledžas direktora amatu. ". Novēlu viņam gūt vairāk pieredzes un neizslēdzu, ka pēc dažiem gadiem viņš varētu turpināt savu karjeru kādā atbildīgākā amatā," toreiz žurnālistiem sacīja Štokenbergs.

Kviesītis sāka strādāt 1996.gadā un kopš 2009.gada marta vada Galveno kriminālpolicijas pārvaldi. Savulaik 2011.gadā viņš pretendēja arī uz VP šefa amatu, taču toreiz par policijas šefu iecelts Velšs.

Grišins karjeru policijā sāka 1993.gadā kā Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3.nodaļas jaunākais inspektors. Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka amatā viņš nokļuva 2011.gadā. Savukārt Marķitāns, kurš arī 2011.gadā pretendēja uz VP priekšnieka krēslu, bet vēlāk kandidatūru atsauca, par galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieku strādā kopš 2010.gada. Ģenerāļa pakāpi viņš ieguva 2011.gadā.

Tags

Aigars Štokenbergs KNAB Korupcija LNT Rihards Kozlovskis TV3 Valsts policija

Comment Form