Foto: PantherMedia/Scanpix

Konkursā uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktora amatu saņemti 10 pretendentu pieteikumi, portāls “Delfi” uzzināja Valsts kancelejas komunikācijas departamentā.

Amata konkurss, kas tika izsludināts 16. novembrī, norisināsies trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.

Pretendenti, kas tiks izvirzīti uz otro kārtu, konkursa komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, kā arī prezentēs savu redzējumu par iestādes darbības prioritātēm un attīstību, lai nodrošinātu nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību turpmākajos piecos gados.

Pretendenti, kuri tiks izvirzīti uz trešo kārtu, tiks vērtēti, analizējot viņu vadības kompetences: stratēģisko redzējumu, komandas vadīšanu, spēju pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, darbinieku motivēšanu un attīstīšanu, kā arī pārmaiņu vadīšanu.

Šos atlases procesus Valsts kanceleja ir gatava nodrošināt attālināti.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents tiks ieteikts veselības ministram virzīšanai Ministru kabineta apstiprināšanai šajā amatā.

Jau vēstīts, ka konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vada Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Komisijas sastāvā ir veselības ministre Ilze Viņķele (AP), Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

Tāpat pretendentu vērtēšanā tiks piesaistīti neatkarīgie novērotāji: nodibinājuma "Invalīdu un viņu draugu apvienība "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis un biedrības "Veselības aprūpes darba devēju asociācija" izpilddirektore Ināra Pētersone.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka NVD direktors Edgars Labsvīrs šī gada maijā nolēma atstāt direktora amatu. Viens no iemesliem, kāpēc amatu nolēmis pamest Labsvīrs, bija publiski paustie pārmetumi par medicīnas masku piegādi jeb, pēc viņa vārdiem, "masku emocionālais terors".

Ierēdnis žurnālistiem skaidroja, ka nostrādājis dienestā divus gadus, bet neredzot vairs sevi valsts pārvaldē pēc pieciem gadiem. Viņa ieņemtais amats neesot "medusmaize, turklāt jābūt gataviem uzbrukumiem un zināmai emocionālai spriedzei".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!