Vēsturnieku sadusmo nepatiesības Rīgas mikroautobusos par Otrā pasaules kara sākumu
Foto: LETA

Vēsturnieks Edgars Engīzers pamanījis nepatiesības sadaļā "Diena vēsturē", kas tiek rādīta uz Rīgas sabiedriskajā transportā izvietotajiem ekrāniem, otrdien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".

Vēsturnieka neizpratni raisījis šā gada 22. martā mikroautobusu informatīvajos ekrānos latviešu un krievu valodā publicētais "fakts" – "1939. gada 22. martā Otrajā pasaules karā Vācija atņem Lietuvai Klaipēdu".

Engīzers laikrakstam atzīmē, ka "ikkatrs pamatskolēns zinās, ka Otrais pasaules karš sākās 1939. gada 1. septembrī ar nacistiskās Vācijas uzbrukumu Polijai, kas sekoja 23. augustā noslēgtajam Molotova–Ribentropa paktam". Viņš pieļauj iespēju, ka mēģinājumi publiskajā telpā izplatīt viedokli, ka arī 1939. gada marta notikumi ir risinājušies Otrā pasaules kara ietvaros, varētu tikt veikti ar mērķi mazināt Molotova–Ribentropa pakta lomu kara sākumā.

"Tiek radīta neskaidrība par to, ar kuru notikumu tad īsti sākas Otrais pasaules karš, un līdz ar to – uz kura pleciem gulstas atbildība par šā kara izraisīšanu? Turklāt šāda informācija ir maldinoša arī skolēniem, kam eksāmenos un ieskaitēs ir jāatbild konkrēti jautājumi par Otrā pasaules kara sākumu," laikrakstam norāda Engīzers.

Vēsturnieks ir pārliecināts, ka notikusi apzināta dezinformācija, nevis vienkārša cilvēciska kļūda. "Par to liecina arī autoru izvēlētā ilustrācija. Starp vācu virsniekiem acīmredzama Latvijas armijas virsnieka klātbūtne, bet zinātāji fotoattēlā ievēros arī poļu, britu un franču virsniekus. Ir grūti pateikt, kuru vēstures notikumu fotogrāfija parāda, bet ir visnotaļ skaidrs, ka arī tā ir izmantota, lai aplami interpretētu Klaipēdas aneksiju un Rīgas sabiedriskā transporta lietotājiem radītu nepatiesu, maldīgu priekšstatu par Otrā pasaules kara sākumu un atbildīgajiem par tā izraisīšanu," laikrakstam norāda vēsturnieks.

Laikraksts vēsta, ka "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS) ir noslēgusi reklāmas nesēju nomas līgumu ar SIA "First Public TV", kuri mikoautobusu monitoros pārraida reklāmas un citu vizuālo informāciju un ir pilnībā atbildīgi par to. Savukārt "First Public TV" projektu direktors Sergejs Borisovs norādījis, ka par saturu atbildot cits uzņēmums – SIA "Baltijas mediju alianse".

Šī uzņēmuma līdzīpašnieki ir Oļegs Solodovs un Krievijas pilsonis Aleksejs Pļasunovs. Katrs no viņiem kontrolē 50% "Baltijas mediju alianses" daļu. "Baltijas mediju aliansē" ietilpst arī "Pirmais Baltijas kanāls", kurš vairākkārt sodīts – gan par valodas prasību neievērošanu, gan par tendenciozas informācijas sniegšanu. Sazinoties ar uzņēmumu, "Latvijas Avīze" saņēmusi skaidrojumu, ka rubriku "Diena vēsturē" veidojot nevis vēsturnieki vai žurnālisti, bet gan kāds tirdzniecības menedžeris, vārdā Deniss Suvorovs, kurš faktus vienkārši "sameklējot netā".

Sākotnēji šis darbinieks telefonsarunā laikrakstam apstiprinājis, ka tiešām veido šo rubriku, taču vaicāts, pēc kādiem principiem tiek atlasīta informācija, kādēļ nenotiek konsultēšanās ar vēsturniekiem, tad uzņēmuma pārstāvis paziņojis, ka par saturu atbildot projekta vadītājs, bet viņa vārdu un kontaktinformāciju nosaukt atteicās un lūdza jautājumus nosūtīt rakstveidā, solot atbildi sniegt nedēļas laikā.

RMS pārstāve Maija Lazdiņa laikrakstam sacīja, ka arī uzņēmums ir saņēmis sūdzības no pasažieriem par vēstures faktu atspoguļošanu un lūdzis partnerus turpmāk šo informāciju gatavot rūpīgāk.

Laikraksts atgādina, ka Rīgas sabiedriskajā transportā notiek lielas un dārgas pārmaiņas – uzstādīti ekrāni, kur blakus informācijai par sabiedriskā transporta kustību tiek piedāvāta izklaidējoša programma latviešu un krievu valodā, kā arī Rīgas domes un tās amatpersonu reklāmas, kā arī ir radīta sadaļa "Diena vēsturē".

Source

www.DELFI.lv

Tags

Krievija Latvijas Avīze Lietuva Polija Rīgas dome
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form