Vētra: plāns no Augstskolu likuma izslēgt AIP liecina par varas koncentrāciju IZM
Foto: LETA

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) plāns no Augstskolu likuma izslēgt Augstākās izglītības padomi (AIP) liecina par varas koncentrāciju ministrijā, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē pauda AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa ieskatā IZM sagatavotais likumprojekts "Grozījumi augstskolu likumā" pēc būtības paredz aizstāt pašpārvaldē balstīto augstskolu autonomiju ar IZM un tās ieceltās augstskolu padomes tiešo pārvaldi. Vētra atgādināja, ka kopš 1991.gada, kad Augstākā Padome pieņēma Izglītības likumu, Latvijas augstskolas tika veidotas un attīstītas kā autonomas institūcijas ar koleģiālu pašpārvaldi, ko patlaban IZM grasās pārtraukt.

Likvidējot AIP, no nozares politikas veidošanas un īstenošanas tiks izslēgta vienīgā augstākās izglītības jomā iesaistītā ekspertu institūcija, šo procesu pilnībā atstājot politiķu un ierēdniecības redzeslokā, un par valsts budžeta vietu sadali vienpersoniski lems izglītības un zinātnes ministrs, norādīja Vētra.

Viņš pauda, ka Latvijas augstākās izglītības nozare ir gan radikāli liberāla finansēšanas aspektā, gan radikāli pārregulēta studiju un akadēmiskā darba organizācijas aspektā.

Vētra atgādināja, ka Latvijas augstākās izglītības institūcijas darbojas praktiski mazaizsargātā globālā vidē, kurā konkurē par visa veida resursiem. "Šādos apstākļos akadēmiskā brīvība, studiju pieejamība, vienlīdzīgas tiesības augstākajā izglītībā un pētniecībā, kā arī tautsaimniecības atgriezeniskās saites nodrošināšana nav pašsaprotamas lietas. To īstenošanai un pārraudzībai nepieciešama pastāvīga dažādu viedokļu izzināšana, prakses monitorings un rīcības koordinācija," uzsvēra Vētra, piebilstot, ka tieši šo funkciju veikšanai nepieciešama AIP.

Vētra noraidīja IZM pārmetumus par to, ka AIP būtu kavējusi augstākās izglītības reformas, veicinājusi studiju programmu fragmentāciju, dublējusi citu institūciju kompetenci. Viņš atgādināja, ka AIP veica būtiskāko darba daļu, īstenojot vienīgo augstākās izglītības reformu, proti, pāreju uz studiju virzienu akreditāciju, kas ļāva novērtēt augstskolu studiju procesā ieguldītos resursus un kvalitāti.

AIP ir piedāvājusi arī augstākās izglītības finansēšanas reformu - pāreju uz pīlāros balstītu augstākās izglītības finansēšanu jau pirms Pasaules bankas ekspertiem, kuriem par trīs ekspertīzēm samaksāja AIP desmit gadu budžetu, atgādināja Vētra. AIP pēdējā desmitgadē ir rosinājusi pārmaiņas un sagatavojusi priekšlikumus visos augstākās izglītības aspektos, norādīja tās priekšsēdētājs.

Vētra aicināja apturēt likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" izskatīšanu Saeimā, jo uzskata, ka reformas forsēta virzīšana tikai padziļinās domstarpības starp augstākās izglītības nozari un valsts pārvaldi. "Tā kā nozare ir atvērta pārmaiņām, IZM ir jānomaina fokuss no ātras reformas īstenošanas uz iekļaujošu reformas izstrādi un īstenošanu," sacīja Vētra. Viņš uzskata, ka augstskolās ir jābūt Satversmes sapulcei, kura ir atbildīga par augstskolas Satversmi. Tāpat būtu nepieciešams paplašināt padomnieku konventa lomu, piešķirot tiem papildu pilnvaras, lēmumu par augstskolas padomes izveidi atstājot augstskolas nevis IZM kompetencē.

AIP priekšsēdētājs rosināja saglabāt un attīstīt AIP kā visu augstākajā izglītībā iesaistīto pušu pārstāvniecības platformu, kura palīdz līdzsvarot politisko, darba devēju, darba ņēmēju, specifisku jomu, studējošo intereses.

Viņaprāt, lai stiprinātu AIP funkcijas, tai būtu jāpiešķir arī atbilstoši resursi. Tāpat būtu nepieciešams investēt AIP analītiskajā un pētnieciskajā kapacitātē, to veidojot par augstākās izglītības domnīcu.

Arī vairāki sociālie partneri, kuri šodien bija aicināti uz Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdi paust savu viedokli par likumprojektu, uzsvēra, ka AIP būtu jāstiprina un jāveido par domnīcu, nevis jālikvidē. Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) solīja, ka, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, būs plašas diskusijas par AIP nākotni.

Ziņots, ka Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pirmajam lasījumam Saeimā virzīs neviennozīmīgi vērtētos grozījumus Augstskolu likumā.

Par likumprojekta "Grozījumi Augstskolu likumā" virzīšanu pirmajam lasījumam nobalsoja septiņi deputāti, bet par tā atgriešanu Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pilnveidei nobalsoja trīs opozīcijas deputāti.

Šodien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Ašeradens norādīja, ka likumprojekts varētu tikt iekļauts Saeimas sēdes darba kārtībā jau šajā ceturtdienā vai arī nākamnedēļ un par to Saeimā ziņot apņēmās viņš pats.

Deputāti vienojās, ka pēc likumprojekta izskatīšanas pirmajā lasījumā desmit darba dienu laikā būs iespējams iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam. Ašeradens solīja plašas diskusijas par priekšlikumiem, gatavojot to otrajam lasījumam, ņemot vērā, ka patlaban, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājot likumprojektu, ir vairāk koncentrējusies uz instrumentiem tā ieviešanai, bet mērķi ir palikuši bez ievērības, kas likumprojektam rada "palielas problēmas".

Ašeradena ieskatā, gatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, būs svarīgi diskutēt par piecām tēmām, proti, augstskolu kvalitātes vadības sistēmu, finansējuma modeli, kas būtu orientēts uz rezultātu sasniegšanu, jo pretējā gadījumā reforma cietīs milzīgu sakāvi. Būs jādiskutē par akadēmiskās karjeras modeli, augstākās izglītības sistēmas efektivizācijas plānu un atbilstoša finansējuma nodrošināšanu reformai.

Ašeradens norādīja, ka triju gadu periodā valdībai būtu jāpiešķir papildus finansējums augstskolām, kas virzās uz izcilību, pretējā gadījumā nāksies pārdalīt finansējumu sistēmas iekšienē.

Savukārt, runājot par Augstākās izglītības padomes likvidāciju, Ašeradens uzskata, ka šī ideja nav izdiskutēta ar nozari un pret to iebilst gan pati nozare, gan sociālie partneri.

Komisijas priekšsēdētājs klātesošajiem piedāvāja secīgas darbības, kas būtu jāīsteno līdz 2023. gadam, kad augstākas izglītības un zinātnes sektoru reglamentēs jauns un vienots Augstskolu un zinātniskās darbības likums. Ašeradens uzskata, ka būtu nepieciešams atsevišķs likums, kas regulētu universitāšu darbību.

Kā vēstīts, šī bija trešā komisijas sēde, kurā skatīja augstskolu likuma grozījumus pirms nodošanas pirmajam lasījumam.

Iepriekšējā sēdē Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone aicināja komisijas deputātus nevirzīt IZM izstrādātos Augstskolu likuma grozījumus skatīšanai pirmajā lasījumā, jo tas esot "daudz jautājumus izraisošs un juceklīgs likumprojekts".

Vilsone, analizējot likumprojektu, norādīja uz virkni nepilnībām un aicināja deputātus par tām aizdomāties, jo likumprojektā ietvertās normas neļauj viņai atzīt likumprojektu par kvalitatīvu. Viņas ieskatā, likumprojekts nav tā sagatavots, lai varētu par to runāt un virzīt pirmajam lasījumam.

Viņas paustajam pievienojās lielākā daļa nozares, proti, augstskolas, universitātes un Latvijas Studējošo apvienība.

Juridiskā biroja pārstāve informēja, ka nepilnības saskatāmas tipoloģijā, augstskolu iekšējās pārvaldības normās, normās par padomi, rektoru, akadēmisko šķīrējtiesu un augstskolu autonomiju.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

IZM Arvils Ašeradens Augstākās izglītības padome Izglītības un zinātnes ministrija Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form