Par nekvalitatīvām atzīto studiju programmu slēgšana būtu jāatstāj pašu augstskolu ziņā, turklāt, ja tās kādu programmu vēlas turpināt, to augstskolām būtu jāļauj darīt, sacīja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra.
Vērtējot studiju programmas, tās tika iedalītas trijās grupās – pirmajā nonāca ilgtspējīgas, otrajā ierindojās programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, savukārt trešajā grupā nonāca tās augstskolu programmas, kuras uzskatāmas par nekvalitatīvām un ar būtiskiem trūkumiem.
"Jautājums par studiju programmu slēgšanu vai to turpināšanu pēc būtības un arī atbilstoši normatīvajiem aktiem ir pašu augstākās izglītības iestāžu kompetencē," teica Vētra.
Viņš atgādināja, ka iemesli, kāpēc kāda programma ierindota otrajā vai trešajā grupā, ir dažādi – tā ir resursu nepietiekamība, kvalitātes jautājumi, mācībspēku kvalifikācijas jautājums, to ietekmējis arī studējošo skaits, kā arī situācija darba tirgū attiecīgās studiju programmas absolventiem.
"Katrā gadījumā nevar būt viens tik autoritatīvs un risinošs cilvēks vai kāda institūcija ārpus augstskolas, kas varētu pateikt – jā, šajā gadījumā slēgšana vai kāds cits risinājums ir pareizākais," klāstīja Vētra.
Viņš uzskata, ka šādos gadījumos tas ir pašas augstākās izglītības iestādes vai koledžas jautājums, kurām pašām jāizvērtē trūkumi, defekti un uzlabojamās lietas un jādomā, vai ir vērts tos novērst. Vienlaikus gan Vētra atzina, ka ir visai bezjēdzīgi resursus ieguldīt programmā, kura nav un nākotnē arī nebūs apmeklēta, un šādos gadījumos to būtu nepieciešams slēgt.
"Cits jautājums ir par to, vai valstij ir jāfinansē tāda programma ar budžeta vietām – tā gan ir valsts kompetento institūciju atbildība," viņš piebilda.
AIP priekšsēdētājs paskaidroja, ka regulēt finansējumu un piešķirt to tikai kvalitatīvajām programmām ir iespējams jau tagad, vienlaikus gan tomēr uzsverot, ka programmām, kuras ir novērtētas kā nekvalitatīvas, taču tajās studē studenti, finansējumu budžeta vietām uzreiz atņemt nevar.
"Augstākās izglītības padome sagatavo budžeta vietu sadalījuma projektu, un to Izglītības un zinātnes ministrija apstiprina. Šogad, veidojot budžeta vietu sadalījumu, protams, tiks ņemti vērā izvērtējuma rezultāti, plus augstskolu ziņojumi, ko viņi ir novērsuši un ko viņi paši domā ar attiecīgām programmām darīt. Tad mēs sagatavosim priekšlikumus ministram par to, vai turpināt vai neturpināt finansēšanu attiecīgajām programmām," klāstīja Vētra.
Jau vēstīts, ka Augstākās izglītības padome publicējusi studiju programmu izvērtējuma rezultātus. Tajā norādīts, ka 55 no 854 studiju programmām atzītas par nekvalitatīvām. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pieļāvis, ka nekvalitatīvu programmu varētu būt vairāk, tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija sākusi pārvērtēt ekspertu vērtējumus.
Iepriekš Ķīlis arī norādījis, ka pēc augstskolu studiju programmu izvērtējuma to skaits varētu samazināties uz pusi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
