Video: Atver muzeju, piešķir miljonus – ko lēmusi valdība  (22)

Video tiešraidei no preses konferences pēc Ministru kabineta sēdes varēja sekot līdzi portālā "Delfi". Preses konferencē piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs un Starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Valdība atbalstīja Finanšu ministrijas priekšlikumu atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē novirzīt vēl papildu 126,5 miljonus eiro.

Līdz šim Valsts ieņēmumu dienestam (VID) piešķirti 320 miljoni eiro, lai iestāde dažādās atbalsta programmās varētu piešķirt finansējumu Covid-19 krīzē cietušiem uzņēmumiem un darba ņēmējiem.

No šī gada sākuma līdz 6. aprīlim nodokļu maksātājiem izmaksāts atbalsts 235,79 miljonu eiro apmērā, un atbalsta turpmākai izmaksai VID pieejami 84,2 miljoni eiro.

Ņemot vērā, ka vidēji darba dienas laikā tiek izmaksāts atbalsts 5,5 miljonu eiro apmērā, atbalsta izmaksai piešķirtais finansējums būs pietiekams aptuveni līdz 27. aprīlim.

Ministru kabinets izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu.

Pateicoties karstajām diskusijām, FM pilnveidojusi ANM plānu, un konsultācijas turpināsies līdz plāna iesniegšanai Eiropas Komisijai (EK) 30. aprīlī. Tāpēc tagad nepieciešams iet uz priekšu, sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Darbs turpināsies trešdien, un līdz nākamajai nedēļai jāpanāk minimālās izmaiņas un papildinājumi, kas būtu nepieciešami, piebilda Reirs.

Premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka šis ir vairāk nekā pusgada kopīgs darbs. "Ja varam vienoties un varēsim vienoties ar EK par galaversiju, tas būs nozīmīgs atbalsts mūsu ekonomikas tālākai attīstībai, un iespēja saņemt Eiropas līdzekļus, kā arī ar to palīdzību audzēt ekonomiku," viņš uzsvēra. "Projekts ir sarežģīts, vēl sarežģītāks nekā valsts budžets, jo, lai par to vienotos, jāvienojas ne tikai ar politiskajām partijām un ministrijām, bet svarīgi arī vienoties ar nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem. Bet būs vēl atsevišķas diskusijas, un strādāsim tā, lai līdz 30. aprīlim var iesniegt galaversiju," norādīja premjers.

Valdība deva zaļo gaismu Kultūras ministrijas rosinātam pilotprojektam, tāpēc no 2021. gada 21. aprīļa līdz 4. maijam Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tiks īstenots pirmais Kultūras ministrijas rosinātais pilotprojekts drošai kultūrvietu publiskās darbības atsākšanai. Izstādi "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā" varēs apmeklēt, iepriekš reģistrējoties.

Ministru kabinets noklausījās un pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto prezentāciju par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkošanas iespējām, bet nekādu konkrētu lēmumu vēl nepieņēma.

Galīgo lēmumu par svētku norises modeli Ministru kabinets varētu pieņemt 27. maijā, bet līdz tam Izglītības un zinātnes ministrija, Kultūras ministrija un Veselības ministrija kopīgi izstrādās priekšlikumus, kā varētu sarīkot svētku pasākumus epidemioloģiski drošos apstākļos.

Ministru kabinets apstiprināja Kultūras ministrijas iesniegto priekšlikumu par 5. prioritāri vakcinējamo grupā iekļaujamiem kritiski svarīgiem mediju un kultūras jomu darbiniekiem. Tas paredz 1 177 mediju nozarei kritiski svarīgo darbinieku un indikatīvi 423 kritiski svarīgo kultūras darbinieku vakcināciju.

Tā kā pastāv iespēja, ka uz vakcinācijas brīdi 5. prioritāri vakcinējamo personu grupā mediju nozarē atsevišķas iekļautās personas vakcīnu jau būs saņēmušas, par tik vakcīnām tiks palielināts prioritāri vakcinējamo kultūras jomas kritiski svarīgo darbinieku skaits, portālu "Delfi" informēja ministrijā.

Lai nodrošinātu Digitālā zaļā sertifikāta risinājuma ieviešanu Latvijā, valdība atbalstīja Veselības ministrijas ieceri deleģēt Nacionālo veselības dienestu (NVD) kā nacionālā līmeņa projekta izstrādātāju un virzītāju.

Plānots, ka NVD sadarbībā ar Iekšlietu ministriju nodrošinās risinājumu izveidi saskaņā ar noteiktajām prasībām. Sertifikātu plānots ieviest līdz šā gada jūnija vidum un tā darbības ilgums paredzēts 12 mēnešus no atbilstošo ES regulu spēkā stāšanās, portālu "Delfi" informēja Veselības ministrijā.

Valdība apstiprināja Satiksmes ministrijas priekšlikumu par satiksmes nozarei kritiski svarīgo darbinieku iekļaušanu 5. prioritāri vakcinējamo personu grupā. 5. prioritārajā grupā iekļauti 105 valsts akciju sabiedrības "Latvijas Gaisa satiksme" (LGS) un 66 valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" (LDZ) darbinieki, portālu "Delfi" informēja Satiksmes ministrijā.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniegšanu 24/7 režīmā, 5. prioritārajā vakcinējamo grupā iekļauti 105 LGS darbinieki – gaisa satiksmes vadības dispečeri un tehniskā nodrošinājuma departamenta darbinieki. Savukārt, lai nodrošinātu nepārtrauktu un drošu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldīšanu 24/7 režīmā, 5. prioritārajā vakcinējamo grupā iekļauti 66 LDZ darbinieki, tai skaitā vilcienu dispečeri, energodispečeri, elektromehāniķi, Rīgas pasažieru stacijas dežuranti, sliežu ceļu pārbaudes stacijas darbinieki.

Satiksmes ministrija informatīvā ziņojuma "Par prioritāri vakcinējamām personu grupām" izstrādes procesā ir sniegusi Veselības ministrijai informāciju par 7. prioritāri vakcinējamo grupā iekļaujamiem ministrijas kapitālsabiedrību, padotības iestāžu un transporta nozares darbinieki, kuriem ir kritiska nozīme transporta un sakaru nozares darbības nepārtrauktības un valsts nozīmes infrastruktūras nepārtrauktas darbības nodrošināšanai. Lielākās personu grupas ir sauszemes, dzelzceļa un gaisa satiksmes, pasta pakalpojumu nodrošināšanu un ar kuģošanas satiksmi saistīti darbinieki. Tie ir darbinieki, kuriem savu darba pienākumu veikšanai ir tiešs kontakts ar cilvēkiem, bet nav iespējams nodrošināt norobežojumu vai distancēšanos, un tādējādi ir paaugstināts inficēšanās risks.

Valdība atbalstīja iespējami tuvākajā laikā iekšlietu dienestos nodarbināto vakcinēšanu pret Covid-19. Valdība noteica iekšlietu dienestos strādājošo amatus, kuros nodarbinātie ir prioritāri vakcinējami pret Covid-19 infekciju, informē aģentūra LETA.

Iekšlietu ministrijā (IeM) skaidroja, ka konkrēts datums iekšlietu darbinieku vakcinēšanai nav noteikts, taču tiklīdz valdība dod zaļo gaismu un veselības ministrs paraksta attiecīgu rīkojumu, tā varēs sākt iekšlietu dienestos strādājošo vakcinēšanu.

Iekšlietu struktūru – Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas koledžas, Valsts robežsardzes koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas, nodarbināto vakcinācija nepieciešama, lai nodrošinātu IeM sistēmas iestādēm noteikto uzdevumu nepārtrauktu izpildi.

Tāpat vakcinēšana nepieciešama, lai nodrošinātu nodarbināto praktisko iemaņu, profesionālo zināšanu, kompetenču un prasmju pilnveidošanu, dienestā pieņemto personu profesionālo sagatavošanu atbilstoši IeM sistēmas iestāžu vajadzībām un prasībām.

Valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par valsts atbalstu īstermiņa aizdevumiem lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi. Noteikumi paredz lauksaimniekiem vienoto platības maksājuma avansu arī 2021. gadā piešķirt kā īstermiņa bezprocentu aizdevumu, lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi un lauksaimniekiem stabilizētu naudas plūsmu, kā arī nodrošinātu ekonomisko dzīvotspēju un attīstību, portālu "Delfi" informēja Zemkopības ministrijā.

Noteikumi paredz, ka īstermiņa aizdevumu piešķirs lauksaimniekiem kā de minimis atbalstu vai arī kā saskaņotu valsts atbalstu atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam, ja lauksaimniekam trīs pēdējos fiskālajos gados piešķirtā de minimis atbalsta kopējā summa ir sasniegusi 25 000 eiro.

Īstermiņa aizdevumu aprēķinās no vienotā platības maksājuma avansa apmēra, ņemot vērā šādus noteikumu projekta nosacījumus – īstermiņa aizdevuma likme noteikta 40 eiro par vienotajam platības maksājumam pieteikto hektāru; aizdevumu nepiešķirs par tādu lauksaimniecībā izmantojamo zemes platību, kura ir deklarēta vienotā platības maksājuma saņemšanai ar kultūraugu un zemes izmantošanas kodu 710 un 720 (zālāju platību), ja lauksaimniekam uz šīm platībām 2021. gada 1. aprīlī Lauksaimniecības datu centrā nav reģistrēti lauksaimniecības dzīvnieki.

Iesniegumu īstermiņa aizdevuma saņemšanai lauksaimnieki Lauku atbalsta dienestā varēs iesniegt līdz 1. septembrim.

Lai nodrošinātu nepārprotamu tiesisko regulējumu, valdība apstiprināja grozījumus, kas precizē normu regulējumu attiecībā uz mototransporta vadītāju apliecības iegūšanu un pirmās palīdzības sniegšanas apmācībām, portālu "Delfi" informēja Satiksmes ministrijā.

Lai nodrošinātu nepārprotamu tiesisko regulējumu attiecībā uz pirmās palīdzības sniegšanas apmācībām mototransporta vadītājiem, grozījumi veikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 32.punktā. Noteikts, ka personām, kuras apgūst AM, A1, A2 un A kategorijas transportlīdzekļu vadīšanu, pirmās palīdzības mācību kursu praktiskās daļas individuālajā apguvē un noslēguma pārbaudījuma kārtošanā ir jāievēro citām transportlīdzekļu vadīšanas kategorijām jau iepriekš noteiktās prasības. Tāpat ir noteikts, ka apmācības ir jāorganizē atbilstoši normatīvajiem aktiem par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā un klātienes mācību laikā ir jādrošina visi piesardzības pasākumi atbilstoši ar kompetentajām institūcijām saskaņotajām rekomendācijām.

Saskaņā ar valdības lēmumu, kas tika pieņemts 1. aprīlī, mototransporta vadītāju praktiskās apmācības un noslēguma pārbaudījumu kārtošana ir atļauta, sākot ar 7. aprīli, nodrošinot papildu epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Jau iepriekš ziņots, ka pirmās palīdzības sniegšanas apmācības, tai skaitā praktiskās apmācības klātienē ir atsāktas no 2021. gada 1. marta. Teorijas apmācības notiek attālināti, savukārt praktiskajām apmācībām klātienē, epidemioloģisko risku mazināšanai, ir noteiktas stingras prasības. Mācības notiek pēc individuāla pieraksta, un apmācāmais praktiskajā treniņā var piedalīties tikai pēc dalības attālinātajās teorijas nodarbībās.

Ministru kabinets atbalstīja grozījumus Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā, pagarinot termiņu, līdz kuram ārvalstu pilsoņi var pieprasīt vai reģistrēt atkārtotu uzturēšanās atļauju, uzrādot ceļošanas dokumentu, kam beidzies derīguma termiņš, portālu "Delfi" informēja Iekšlietu ministrijā.

Epidemioloģiskās drošības pasākumi un ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanu saistītie ceļošanas ierobežojumi turpina darboties arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, un to regulē Ministru kabineta noteikumi "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Līdz ar to ārvalstu pilsoņi joprojām saskaras ar ceļošanas dokumentu saņemšanu saistītajiem sarežģījumiem. Minētie grozījumi likumā veikti, lai risinātu šo problēmu.

Šobrīd minētie noteikumi joprojām neparedz tiesības Latvijas Republikā ieceļot ārzemniekiem, kuriem piešķirtas vai kuri vēlas pieprasīt termiņuzturēšanās atļaujas. Tāpēc paredzēts pagarināt lēmuma derīguma termiņu atsevišķu kategoriju personām – ārzemniekiem, kuriem atļaujas anulēšanas rezultātā to nebūtu iespējams atjaunot.