Video: Covid-19 dēļ Latvijā ārkārtējā situācija – kas mainīsies pēc tās atcelšanas
Foto: LETA

Ceturtdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē lēma par tiesisko ietvaru pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas Latvijā. Pēc valdības sēdes amatpersonas preses konferencē, kurai bija iespējams sekot tiešraidē portālā "Delfi", informēja par pieņemtajiem lēmumiem.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Preses konferencē piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), veselības ministre Ilze Viņķele (AP), tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Kariņš sacīja, ka valdībā ceturtdien pieņemti divi nozīmīgi likumi, kas ļaus "izbeigt juridiski un iziet no ārkārtējās situācijas". Viens ir Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātais "jumta likums", kas ietver virkni vispārīgu principu, bet otrs – Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais likums, kas nosaka, kādā veidā pēc ārkārtas situācijas beigām 9. jūnijā turpināsies darba devēju un darba ņēmēju atbalsts, proti, kā valsts pakāpeniski izies no ārkārtējās situācijas.

Pēc 9. jūnija, kad juridiski tiks izbeigta ārkārtējā situācija, tiks saglabāti ierobežojumi. Tas, kādi tie būs, tiks saskaņots ar epidemiologiem un par to plānots lemt valdības sēdē jaunnedēļ. Tāpat ierobežojumi pēc iespējas šobrīd tiek saskaņoti ar Lietuvu un Igauniju, lai tie būtu līdzīgi visā triju valstu telpā.

"Kaut kādi ierobežojumi" tiks saglabāti, lai pasargātu savu un līdzcilvēku veselību, sacīja Kariņš.

Valdība skatīja TM sagatavoto Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumprojektu un atbalstīja ieceri ļaut valdībai elastīgāk reaģēt uz Covid-19 ietekmes mazināšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām 9. jūnijā.

Viņķele akcentēja, ka "nelielas grupas, distance un dezinfekcija" ir šīs vasaras sezonas "modes tendence". Šos principus ievērojot, iedzīvotāji varēs mierīgi baudīt vasaru, prognozēja ministre.

Bordāns sacīja, ka TM izstrādātais likumprojekts noteiks pamatprincipus pakalpojumu sniegšanai pēc ārkārtējās situācijas beigām. Infekcijas izplatība pēc ārkārtējās situācijas beigām ir grūti paredzama, tāpēc valdībai iecerēts dot tiesības lemt par praktiskiem pasākumiem situācijas risināšanai, ja epidemioloģiskais stāvoklis pēc kāda laika atkal saasināsies.

"Mēs visi apzināmies, ka pandēmija tiks uzveikta," taču nav iespējams pateikt, kad tas notiks, tāpēc šobrīd ir aktuāls jautājums, kad spēku zaudēs ceturtdien valdības atbalstītais likumprojekts. Vairākums valdības locekļu gan sliecās uz to, ka "datums paliek atvērts", jo konkrētu datumu, kad šis likums varētu zaudēt spēku, nav iespējams paredzēt, sacīja ministrs.

Runājot par FM izstrādāto likumprojektu, Reirs akcentēja, ka viena no svarīgākajā lietām bijuši finanšu instrumenti, garantijas "Attīstības finanšu institūcijā Altum" – līdz gada beigām, neatkarīgi no nozares, būs iespējams pieteikties šīm garantijām.

Tāpat spēkā būs visi iepriekš "Altum" piedāvātie instrumenti. Arī nodokļu samaksas termiņa pagarinājumiem būs iespējams pieteikties līdz gada beigām. Arī dīkstāves pabalsti tiks saglabāti līdz jūnija beigām un lēmumu pārsūdzības termiņš būs septembris. Tā kā dīkstāves pabalstu saņēmēju skaits Latvijā samazinās, tad paredzēts izstrādāt divus citus instrumentus šo pabalstu vietā.

Tā paredzēts ieviest subsidētās darbavietas pabalstu un arī noteikt, ka tiem darbiniekiem, kuriem pēc dīkstāves pabalsta saņemšanas beigām vairs nebūs darbavietu, jo atsevišķas nozares uzreiz darbību neatjaunos, tiks piedāvāta "nopietna un masīva" pārkvalificēšanas programma. Reirs uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrijai izdevies šīs programmas īstenošanā iesaistīt augstskolas, kas ir līdz šim nebijusi situācija. Bezdarba palikušajiem paredzēts arī izmaksāt stipendijas, piebilda ministrs.

Likumprojekti vēl jāskata Saeimā. Plānotais datums, kad tie stāsies spēkā, ir 9. jūnijs.

Svarīgi saglabāt piesardzību

TM norādījusi, ka šā gada 9. jūnijā tiks atcelta ārkārtējā situācija valstī, kas noteica virkni ierobežojošu un aizliedzošu pasākumu, kas bija vērsti uz Covid-19 izplatības ierobežošanu. Lai uzturētu sasniegto Covid-19 izplatības ierobežošanā un pasargātu sabiedrību no atkārtota Covid-19 uzliesmojuma, TM uzsvēra, ka ir svarīgi saglabāt piesardzību, tai skaitā ievērot fizisku distancēšanos un novērst cilvēku pārmērīgu pulcēšanos.

TM atzina, ka epidemioloģiskās drošības nolūkā šobrīd visus ierobežojumus, kas noteikti saistībā ar Covid-19 izplatību, nav iespējams atcelt līdz ar ārkārtējās situācijas beigām. Ņemot vērā Covid-19 izplatības mainīgo un grūti paredzamo raksturu, TM ieskatā, Saeimai likuma līmenī būtu jāizšķir tikai būtiskākie jautājumi, ietverot pienācīgu deleģējumu Ministru kabinetam elastīgi reaģēt, apkarojot Covid-19 slimības izplatību.

Vienlaikus ministrija piebilda, ka gadījumā, ja nākotnē epidemioloģiskā situācija tomēr būtiski pasliktinās, var rasties nepieciešamība atkārtoti izsludināt ārkārtējo situāciju.

Kā gādās par epidemioloģisko drošību publiskos pasākumos

Pēc 9. jūnija, kad noslēgsies valstī izsludinātā ārkārtējā situācijā, publisko pasākumu, sapulču, gājienu un piketu organizatoriem pieteikumā pasākuma rīkošanai būs pienākums norādīt, kādā veidā pasākumā tiks nodrošināta epidemioloģiskā drošība un piesardzība, teikts valdībā atbalstītajā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma projektā.

Minētās prasības nodrošinās, ka pašvaldības būs informētas, vai plānotie pasākumi atbilst epidemioloģiskās drošības prasībām, cer likuma izstrādātāji. Vienlaikus plānots, ka šāds pienākums pasākumu organizatoriem atgādinās par nepieciešamību pasākumā nodrošināt dalībniekiem iespēju izpildīt visas valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības par distancēšanos, personīgo higiēnu, aizsardzības līdzekļu lietošanu un citas attiecīgajā brīdī paredzētās prasības.

Reliģisko pasākumu organizatoriem un rīkotājiem šāda veida informācija būs jānorāda pasākuma organizatoriska rakstura dokumentos.

Trīs principi

No valdībā atbalstītā likumprojekta mērķa izriet, ka ir jāatjauno vispārējā tiesiskā kārtība pēc ārkārtējās situācijas noteiktā termiņa beigām. No regulējuma izriet, ka, nosakot nepieciešamo pasākumu kopumu, tiek piemēroti trīs vispārējie principi.

Pirmais princips ir cilvēktiesību ierobežošanas minimizēšana, kad personu tiesības tiek ierobežotas tikai tad, ja nav citu alternatīvu pasākumu, kas efektīvi aizsargā sabiedrības veselību un drošību. Otrs princips paredz sabiedrības veselības apdraudējuma mazināšanu, kad piesardzības pasākumi tiek noteikti, izvērtējot Covid-19 infekcijas izplatības draudus Latvijā un ārvalstīs.

Trešais princips paredz publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu pieejamību, proti, piesardzības pasākumi nedrīkst liegt pakalpojumu pieejamību vispār, to ierobežošana ir pieļaujama tikai tiktāl, ciktāl tas nepieciešams pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai.

Pakalpojumi – attālināti

Likumprojekts arī paredz, ka valsts institūcijas iespēju robežās turpina sniegt pakalpojumus attālināti, atjaunojot pakalpojumu saņemšanu klātienē tikai gadījumos, ja tos nav iespējams sniegt attālināti.

Likumprojektā arī paredzēts, ka Covid-19 infekcijas izplatīšanās vai to draudu gadījumā epidemioloģiskās drošības nolūkos Ministru kabinets varēs noteikt pulcēšanās ierobežojumus, kā arī ierobežojumus pārvadājumu, izglītības procesa organizēšanas, sporta un citās jomās.

No likumprojekta arī izriet, ka izglītības iestāžu akreditācija, kā arī izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšana tiek pagarināta līdz 2020. gada 31. decembrim.

Likumprojektā arī iekļauti īpašie nosacījumi tiesu sistēmas, valsts un pašvaldību iestāžu darbībai un pakalpojumu saņemšanai, kriminālsodu izpildes īpašie nosacījumi, kā arī sociālo un veselības pakalpojumu nodrošināšanas nosacījumi.

MK drīkstēs regulēt izglītības un sporta procesu organizēšanu

MK arī noteiktas pilnvaras Covid-19 infekcijas apdraudējuma kontekstā regulēt izglītības procesa organizēšanas nosacījumus un kārtību.

Tāpat valdībai sniegta iespēja risināt izglītojamo ēdināšanai jau iepriekš piešķirto resursu atbilstošu novirzīšanu pakalpojuma nodrošināšanai, ja radušās korekcijas izglītības procesa organizēšanā.

Šāda pat pieeja deleģēta arī sporta treniņu, kā arī sporta pasākumu organizēšanas un norises regulācijai. Anotācijā atzīmēts, ka šāds pilnvarojums nepieciešams, jo daudzos sporta veidos neatņemama to norises sastāvdaļa ir tuva klātbūtne vai fizisks kontakts starp sportistiem, kā rezultātā vispārējo distancēšanās noteikumu ievērošana ne vienmēr ir iespējama, kas attiecīgi prasa specifisku regulējumu.

Likumprojektā arī paredzēts sods par likuma un Ministru kabineta noteikumos paredzēto izolācijas vai karantīnas vai pulcēšanās ierobežojuma neievērošanu. Šādos gadījumos varēs piemērot naudas sodu fiziskajai personai no desmit eiro līdz 2000 eiro, bet juridiskajai personai – no 140 eiro līdz 5000 eiro.

Gala lēmumu par likumprojektu pieņems Saeima.

Ar šī likuma spēkā stāšanos spēku zaudēs likums "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību".

Atbalsts krīzes skartajiem – līdz gada beigām

Atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem saglabāsies līdz gada beigām, taču uz atbalstu nevarēs pretendēt ārzonās reģistrētas kompānijas, ceturtdien vienojies Ministru kabinets, kas ārkārtas sēdē izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Valsts apdraudējuma sakarā ar Covid-19 izplatību un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumprojektu.

Attiecībā uz dīkstāves pabalstu izmaksu likumprojekts paredz, ka to izmaksās arī pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanas, 9. jūnija, bet līdz 30. jūnijam.

No regulējuma izriet, ka Covid-19 krīzē skartajam nodokļu maksātājam būs tiesības līdz šā gada 30. decembrim pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam. Pašvaldībām šogad ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus.

Likumprojekts arī paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs par 2020. taksācijas gadu neveic IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma. Tāpat Valsts ieņēmumu dienests (VID) atmaksā apstiprināto pārmaksāto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu, kas uzrādīta PVN deklarācijā.

Likumprojektā ir arī saglabāti nosacījumi, kas ļauj Covid-19 skartajiem uzņēmumiem neatkarīgi no nozares līdz gada beigām pieteikties esošajiem krīzes atbalsta instrumentiem, ko administrē "Attīstības finanšu institūcija Altum".

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzīmējis, ka koronavīruss sabiedrībai nodara daudzveidīgu kaitējumu, gan veselībai, gan ekonomikai, portālu "Delfi" informēja TM. "Tādēļ pašreizējā brīdī mums jāatceļ ierobežojumi gudri, droši un ātri. Mūsu tiesību sistēmā pastāv varu dalījums un garantētas brīvības, mums jāsper nākamais solis un jāpieņem jauns likums, kas nodrošinās tiesisko stabilitāti un sabiedrības veselības drošību arī pēc tam, kad valstī varēs atcelt ārkārtējo situāciju," atzīmējis Bordāns.

"Visus sakarā ar Covid19 izplatību saistītos ierobežojumus nav iespējams atcelt uzreiz līdz ar ārkārtējās situācijas beigām. Atsevišķiem ierobežojumiem būs nepieciešams pārejas laiks. Tāpēc jaunajā likumā būs noteikti privātpersonu tiesību samērīgi ierobežojumi un sabiedrības interesēm atbilstošs valsts institūciju darbs saistībā ar Covid19 izplatību. Mūsu kopīgais mērķis – kļūt ekonomiski aktīviem un nodrošināt sabiedrības veselības drošību. Iziesim no krīzes atbildīgi," uzsvēris Bordāns.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš stāstīja, ka TM ziņojumā tika sniegta informācija par to, kā juridiski varētu iziet no ārkārtējās situācijas, neskatoties uz to, ka pasaulē joprojām valda Covid-19 pandēmija. Plānots atrast risinājumu, kā Saeima likumā varētu noteikt, ka valdībai būtu iespējams ar Ministru kabineta noteikumiem "pieregulēt vienu otru jomu" tā, lai ierobežojošo pasākumu dēļ nebūtu jāizsludina ārkārtējā situācija, iepriekš sacīja premjers.

"Tādējādi mēs sadzīvotu ar Covid-19, bet Ministru kabinetam būtu zināmas rīcības iespējas ieviest īslaicīgus ierobežojumus, ja tādi būtu nepieciešami jauna slimības uzliesmojuma gadījumā," klāstīja Kariņš.

Ministru prezidents šonedēļ Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka valdība ceturtdien, 28. maijā, vēl nelems par plašāku ierobežojumu mīkstināšanu pēc ārkārtējās situācijas beigām 9. jūnijā.

Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija. Valdība 7. maijā nolēma pagarināt to līdz 9. jūnijam ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā. Vienlaikus tika izlemts par virknes ierobežojumu mazināšanu laikā no 12. maija.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Jānis Bordāns Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents Pasaules Veselības organizācija Saeima Tieslietu ministrija Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form