Video: Putina iebrukums ir sagrāvis mieru Eiropā, saka Stoltenbergs
Foto: DELFI

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) kopā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, Kanādas premjeru Džastinu Trudo un Spānijas premjeru Pedro Sančesu otrdien, 8. martā, apmeklē`ja Ādažu militāro bāzi un pārrunā aktuālo drošības situāciju reģionā. Pēc tikšanās notika amatpersonu preses konference, kam iespējams sekot līdzi portālā "Delfi".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jau ziņots, ka otrdien vizītē Latvijā ieradās Stoltenbergs, Trudo un Sančess, lai tiktos ar Latvijas amatpersonām un pārrunātu aktuālo situāciju drošības jomā reģionā.

Tāpat amatpersonas viesojas Ādažu militārajā bāzē, kur tiekas ar karavīriem un iepazīstas ar militāro mācību norisi.

Kariņš norādīja, ka Putina uzsāktais karš Ukrainā ir saliedējis NATO partnerus un tā ir daļa no pasaulē spēcīgākās militārās alianses. Taču Latvija nav tikai drošības patērētāji, Latvija ir ieguldījusi un ieguldīs līdzekļus savas valsts aizsardzībā un darīs visu, lai uzlabotu savas kaujas spējas, pauda premjers.

NATO ģenerālsekretārs pauda, ka NATO kopīgi stājas pretī drošības apdraudējumam, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā – vienā no Eiropas miermīlīgākajām valstīm.

"Putina iebrukums ir sagrāvis mieru Eiropā un mainījis starptautisko situāciju. Putins ir pārrēķinājies Ukrainas gadījumā – izskatās, ka nav līdz galam novērtējis NATO spēku un solidaritāti, un partneru spēju būt vienotiem," norādīja Stoltenbergs.

Tomēr NATO ir aizsardzības organizācija, kas nemeklē militāro konfliktu ar Krieviju – tās galvenais uzdevums ir pasargāt valstu iedzīvotājus no konflikta, tāpēc NATO ir gatava spert visus soļus, lai aizsargātu un nodrošinātu drošību visās alianses valstīs, pauda Stoltenbergs.

Savukārt Trudo norādīja, ka otrdien tikšanās laikā ar Baltijas premjeriem vienojies, ka jāstiprina Kanādas un Baltijas valstu savstarpējā sadarbība. Viņš arī atgādināja, ka Kanāda ir nosūtījusi gaisa un jūras kuģi uz NATO austrumu flangu un tuvākajās nedēļās uz Latviju tiks nosūtīti arī vairāki simti karavīru.

Tāpat Trudo apstiprināja, ka savlaicīgi uzsāks NATO darbības atbalsta programmu Centrāleiropā, kas ir daudzgadu programma, kas jau ir pagarināta pirms termiņa, lai NATO varētu nodrošināt konfliktu atturēšanas politiku.

Savukārt Kanādas aizsardzības ministre Anita Ananda norādīja, ka atbalsta programmas pagarināšana apliecina apņemšanos nodrošināt stabilitāti un NATO alianses spēku savienojamību.

"Līdz šim esam darījuši visu, lai novērstu konfliktu. Esam gatavi pildīt solījumus, ko esam snieguši dažādu programmu ietvarā," norādīja Spānijas premjers, norādot, ka amatpersonu vizīte Latvijā dos signālu Putinam, ka transatlantiskās saites ir stiprākas kā jebkad.

Viņš arī atgādināja, ka NATO un sabiedrotie ir gatavi palīdzēt Ukrainai šajā krīzē, notiek cieša sadarbība ar Ukrainas valdību un tautu, tai palīdzot izturēt Putina agresīvo izturēšanos.

Tālākās iespējamās sankcijas Krievijai drīzumā tiks pārrunātas ar citām valstīm, tāpat ir svarīgi mazināt ekonomiskās sekas, ko citām valstīm rada šis militārais konflikts, norādīja Sančess.

Stoltenbergs atgādināja, ka NATO jau 70 gadus ir izvairījusies no konfliktiem, savukārt viens uzbrukums sabiedrotajiem dos atbildi no visas NATO, savukārt šī valstu vienotība ir lielāka nekā Putins sagaidīja.

"Putins ir pārrēķinājies, viņam likās ka Ukraina ir vāja un NATO ir sašķelta. un mēs viņam parādījām, cik dziļi viņš kļūdās – ukraiņi ir drosmīgi un gatavi cīnīties par savu brīvību un drošību, un NATO ir apņēmības pilna kā nekad," norādīja Trudo.

Pēc abu savstarpējās tikšanās gan Trudo, gan Kariņš bija vienisprātis, ka jāturpina visa veida atbalsta sniegšana Ukrainai un starptautiskā spiediena palielināšana uz Putina un Lukašenko režīmiem, lai panāktu kara pārtraukšanu Ukrainā.

Savukārt pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, Stoltenbergs apliecināja, ka NATO aizsargās katru Latvijas un NATO dalībvalsts teritorijas centimetru.

Sančess otrdien vizītes laikā tikās arī ar Latvijas Ministru prezidentu Kariņu.

Latvijā kopš 2017. gada darbojas NATO Paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, kuru vada Kanāda. Savukārt Spānijai ir otrs lielākais kontingents NATO Paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā. Kanāda un Spānija ir paziņojušas par papildu spēku nosūtīšanu uz Latviju.

Jau vēstīts, ka pirmdien Latviju apmeklēja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Kanāda Krišjānis Kariņš Ministru prezidents NATO Spānija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form